10. septembrī 21.00 Lūznovys muiža i tuos parks paliks par golvonū varūni tūpūšajā muzykys, vidis, dejis i gaismu izvadumā “Lūznavas atspulgā” aba “MŪZdienas”, kū veidoj horeografe Lilija Lipora, režisors Jurs Jonelis, gaismu muokslinīks Egils Kupčs i lītaunīku muzikis Sauļus Petreikis, informej Lūznovys muižys kulturys projektu vadeituoja Inga Drele.

10. i 11. septembrī vaira nakai 50 vītuos Latvejā nūtiks Eiropys kulturys montuojuma dīnys pasuokumi, kurūs tematika 2016. godā ir kulturviesturiskuo ainova Latvejā. Nūtikšonu vītu vydā ir ari Lūznovys muiža i tuos ainovyskais parks. 10. septembrī muiža jau nu 10.00 reitā aicynoj iz attaiseitūs durovu dīnu, ļaunūt sevkuram grybātuojam bez moksys īsapazeit ar muižu i tuos boguoteibom, kai ari pīsadaleit izzynūšā spēlē ar foto orientiešonuos elementim. Nu 19.00 vokorā interesenti varēs īpazeit muižu i tuos parku organizātuos ekskursejuos.

Dīnys kulminaceja byus tūpūšais muzykys, vidis, dejis i gaismu izvadums “Lūznavas atspulgā” aba “MŪZdienas”. Izvadumu veidoj profesionala rodūšuo grupa – horeografe Lilija Lipora, režisors Jurs Jonelis, gaismu muokslinīks Egils Kupčs, nu vokoru, izskaņūt pošu radeitai pasauļa muzykai, skaneigi rūtuos gosti nu Lītovys – muzikis, komponists, pyušaminstrumentu virtuozs, multiinstrumentalists Sauļus Petreikis i juo grupa, kai ari idejis autore i projekta koordinatore Inga Drele. Izvadumu izdoncuos laikmeteiguos dejis teatris “Stars’Well” i deju kūpys “Dziga” doncuotuoji, nu par dejis laukumu doncuotuojim i gaismom paliks muižys lūgi, jumts, durovys i cytys nagaideitys vītys.

Izvaduma “Lūznavas atspulgā” romantiskais stuosts suocās ar intrigejūšu nūjautu: “Patīseibā, tys vyss tyka izlamts jau seņ. Tys nūtyka tod, kod Lūznovys muižys vītā beja tik teiri pylns Gaiss. Itymā Gaisā rūtaļuojuos mozys gaismys radeibenis, kuruos, laikam cauri eimūt, palyka par muižys sorguotuojom. Tymā pošā laikā, kod tyka vyss izlamts pyrma myusu, beja nakts…”, kura piļneibā tiks atkluota 10. septembra vokorā. Izvaduma ūtrais nūsaukums “MŪZdienas” nav izlaseits najauši – tymā simboliski sasavyn “mūza” i “mūsdienas”, īzeimejūt Lūznovys muižys i tuos MŪZys atdzimšonu i atsakluošonu apmaklātuojim taišni septembrī, tai, cīši īspiejams, palīkūt par vēļ vīnu tradiceju, kū svieteit Lūznovā.

Reizē ar Eiropys kulturys montuojuma dīnys pasuokumu paliks taišni gods, kai Lūznovys muiža piec vierīneigūs muižys atjaunuošonys dorbu nūslāguma 2015. goda aprelī attaisejuse durovys apmaklātuojim, reizē palīkūt ari par jaunu vidis, kulturys, muokslys i izgleiteibys centru. Muižys puorvaļdneica Iveta Balčūne, atsaverūt iz aizvadeitū godu, soka: “Pyrmais muižys dorba gods bijs kai napruoteigs skriejīņs preteimā vysam jaunajam, tok reizē goda laikā paspāts padareit cīši daudz – Lūznovys muiža atsagrīzuse Latgolys i Latvejis kartē kai kulturys centrys, sasasaucūt ar muižys veiduotuoju, muižnīku Kerbedzu saimis, mierkim 20. godu symta suokuos. Prīca, ka kluotyn asūšajom kulturys, izgleiteibys i vidis aktivitatem, muiža ir vareiba ari vītejim Rēzeknis nūvoda i Latgolys uzjiemiejim atteisteit sovus pakolpuojumus i izmontuot vys pīaugūšū apmaklātuoju plyusmu. Ar Lūznovys muižys atteisteibu ari Latgola sajāmuse vēļ vīnu objektu – “magnetu”, kas veicynoj i turisma atteisteibu, i vyspuorejū nūvoda izaugsmi, nu Eiropys kulturys montuojuma dīnā gaidomais izvadums pīruoda ari muižys vareibys kā breineigai i naparostai jaunradis vītai.”

Izvaduma veiduošonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latvijas valsts mežu atbalstītā Latgales kultūras programma 2016”. Īīšona iz vysom Eiropys kulturys montuojuma dīnys nūtikšonom Lūznovys muižā 10. septembrī ir bez moksys (izjamūt ekskursejis gida vadeibā da 19.00).