Saulis škola lyudz vysus muokslinīkus, kas koč nalelu sovys dzeivis daļu saistejuši ar Saulis školu, atsasaukt i da 15. oktobra īsnīgt dorbus muokslinīku – Saulis školys pedagogu izstuodei, viestej Daugovpiļs piļsātys sātyslopa. 

2017. gods ir Saulis školys jubileja gods. Cytugod palīk 100 godu, kai Daugovpiļs Rūmys katuoļu bīdreiba “Saule” nūdybynuoja sīvīšu kursus, 90 godu, kai tī palyka par Daugovpiļs daiļomotnīceibys školu, i 25 godi, kai tyka atjaunuota muokslys vydsškola “Saules skola”

Atškireibā nu cytu Latvejis muokslys školu, kas dybynuotys Latvejis breivvaļsts laikā i napuortraukti dorbuojās da myusu dīnu, vysūs laikūs veidojūt Latvejis lītiškuos muokslys i dizaina izgleiteibys pamatu, Saulis škola tyka slāgta 20. godu symta 50. godūs i da poša Atmūdys laika par tū zynuoja tik Saulis školys bejušī audziekni i školuotuoji. Suocūtīs puormaiņom, piļsātys inteligeņce aicynuoja atjaunuot Saulis školu kai naatkareiguos vaļsts kulturvidis veiduotuoju Daugovpilī.

Pyrma 25 godu, kod Latveja palyka naatkareiga, ari Daugovpilī tyka likvidāta padūmu varys sistema. Atsabreivuoja viesturiskuo Saulis školys āka, kur da tuo atsaroda piļsātys izpyldkomiteja, i Daugovpiļs muokslinīki aicynuoja tū atdūt muokslys izgleiteibai.

Nūtyka muokslinīku akcejis, pikets pi Saulis školys ākys, i 1991. goda 26. oktobrī Daugovpiļs piļsātys vaļde pījēme lāmumu āku Saulis īlā 6/8 nūdūt muokslys izgleiteibai. Suokumā te nu muokslinīku darbeicu puorsacēle Bārnu muokslys škola, nu 1992. godā tyka pījimts Latvejis vaļdeibys lāmums par Daugovpiļs Muokslys vydsškolys “Saules skolas” atjaunuošonu i tuo poša goda 1. septembrī škola izsuoce sovu darbeibu.

Daugovpiļs muokslinīki palyka par Saulis školys pedagogim. Školā suoce struoduot Ausma Skirmante, Valda Mežbārde, Leonids Baulins, Nataļja Marinoha, Romualds Gibovskis. Nu Reigys iz Daugovpili puorsacēle muokslys viesturnīks Valdis Kavacs, školuotuoja i gleznuotuoja Silva Linarte. Pasasokūt pedagogu  īguļdejumam, Saulis škola muokslinīciskuos izgleiteibys leimiņa ziņā cīši eisā laikā nūsastuoja sūpluok Reigys, Līpuojis i Rēzeknis lītiškuos muokslys vydsškolom.

Divdesmit pīcūs godūs školā ir struoduojuši i vēļ šudiņ struodoj daudzi izcili školuotuoji – muokslinīki, par školuotuojim i zynomim muokslinīkim ir palykuši Saulis školys absolventi. Saulis škola ir palykuse par naatjemamu Daugovpiļs i Latgolys kulturys dzeivis daļu. Itūgod tiks pabeigta viesturiskuos školys ākys atjaunuošona. Školys divejim stuovim dasavīnoj lelys telpys ustobys viersā, kur byus biblioteka, izstuožu zals – zeimietova i telpys tekstila dizaina muokslys programai. Tai itūgod nūsaslādz pyrmais školys puorbyuvis pūsmys.

1991. goda muokslinīku akceja beja pagrīzīņa punkts muokslys izgleiteibys atjaunuošonai Daugovpilī. Pīmynūt itū nūtikšonu, škola aicynoj kūpā veiduot atjaunuotuos Saulis školys pedagogu – muokslinīku izstuodi Saulis školā, kurū gryb atkluot ituos nūtikšonys 25. godadīnā – 2017. goda 26. oktobrī jaunajā školys izstuožu telpā.

Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs jau ir atbaļstejs itū ideju i Saulis školai nūdevs eksponiešonai Kārļa Dobrāja, Ausmys Auziņys, Valdys Mežbārdis, Oskara Jansona, Silvys Linartis dorbus. Vanda Baulina atļuovuse izstuodeit Leonida Baulina grafiskūs dorbu kolekceju.

Vaira informacejis Saulis školys sātyslopā, tel. 26428390 (direktore Inguna Kokina), 65424576 (školys kanceleja).

Karteņa: daugavpils.lv