Ludzys Nūvodpietnīceibys muzejā da 26. oktobra apsaverama izstuode “Mana sirds joprojām Latgalē”, kura veļteita nūvodneicys, muokslineicys Antonejis Luteris 70. dzimšonys dīnai, viestej Ludzys nūvoda sātyslopa.

Spylgta personeiba 70. – 80. godu latvīšu gleznīceibā Antoneja Lutere (dz. Romanova) dzymuse 1946. goda 7. oktobrī Ludzā stacejis dežuranta saimis. Juos tāvs piec tauteibys beja pūļs, nu muote – latgalīte. Jau nu bierneibys A.Luterei beja cīši tyvs zaļais i sorkonais kruosu salykums, kas atrūnams Latgolys tautys tārpūs.

Školys gaitys suokuse Istalsnys ostoņgadeigajā školā, nu 1961. goda vuicejuos Reigys Lītiškuos Muokslys vydsškolā. Nu 1968. da 1974. goda jei studēja Latvejis Muokslys akademejā. Pyrmū reizi izstuodē pīsadaleja 1974. godā ar dorbu “Aiz loga jau pavasaris”. Muokslinīku savīneibys bīdre nu 1978. goda.

Nūzeimeigs gods muokslineicys rodūšajai daiļradei bejs 1980. gods, kod jei puorstuovēja Latvejis jaunūs muokslinīkus Sūmejā i sareikuoja izstuodi sovā sapynu zemē Spānejā – Madridē. Vēļ muokslineica pīsadalejuse izstuodēs Pūlejā, Vuocejā, saprūtams, ari Latvejā.

A.Lutere dorbuojusēs ari gruomotu grafikā, veiksmeigi nūformiejuse i ilustriejuse daudzus izdavumus – A.Kronina, D.Zigmontis, A.Vējāna, V.Alatirceva, L.Kamarys i cytu literatu dorbus.

A.Lutere ir daudz ceļuojuse, tok poša soka: “Nu nikas mani tai nasaviļņoj kai dzymtuos zemis zylī dabasi, Latgolys azaru klusais viļņuojums, boltūs bārzu šalkys, lynu lauki. Maņ ruodīs, ka muokslinīks tik tod ir spiejeigs struoduot pylnvierteigi i aizraujūši, ka jis ir saisteits ar dzymtū nūvodu, tuo ļaudim.”

Karteņa: pixabay.com