Nu 15. da 21. oktobra Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā GORS, nūtiks nu jau ūtrais vargaņu muzykys festivals “ORGANismi”, kuruo muokslinīciskuo vadeituoja ir varganiste Iveta Apkalna. Festivala centrā – varganis kai koncertinstruments. Ūtruo festivala koncertus caurveis taišni “Divatā” aba “Duo” motivs, informej Latgolys viestnīceibys GORS Marketinga nūdalis vadeituoja Edeite Husare. 

Festivala programā itūgod pīdzeivuojamys pīcys nūtikšonys – diveji koncerti, zynuotniskais teatris, sarunu vokors i jaunizvadums. “Piec tam, kod pyrmajā festivalā izspielēm, susātivēs izdoncuom i Raiņa dzejā izdzīduom pasauļa radeišonu, ūtrajā festivalā muzicēsim par temu “Divatā” aba “Duo”. Diveji muziki izspielēs programu divejim tausteninstrumentim i pīcom klaviaturom, varganistu duets spielēs koncertu četrom klaviaturom četrrūceigi i četrkuojeigi, nu muzykalajā sapynuojumā bārnim 22 rūkys i 22 kuojis dorbuosīs, fantazēs i muzicēs par temu “Ja es būtu”. Latgolys viestnīceibys GORS leluo zala skotuve vys vēļ ir vīneiguo koncertskotuve ar varganem Latvejā. Mes ar tū lepojamēs, i tys myus īdvasmoj aizraujūšim, vēļ nabejušim muzykalim projektim i muziku sastuovim,” festivala ituo goda nūskaņu īskicej “ORGANismi” muokslinīciskuo vadeituoja Iveta Apkalna.

Festivala atkluošonys koncertā 15. oktobrī duetā skanēs varganis i klavīris – varganiste Iveta Apkalna sasaspielēs ar pianistu Juri Žvikovu. Obeju muziku saspēlē izskanēs Jūliusa Roibkis, Sezāra Franka, Žana Langlē i Nadži Hakima skaņdorbi. Pasasokūt naparostajam i reši radzātajam instrumentu sastuovam – varganis i klavīris, vairuoki koncertā atskaņuotī dorbi byus pyrmatskaņuojumi Latvejā.

Jurs Žvikovs absolviejs Jezupa Veitula Latvejis Muzykys akademeju, prasmis papyldynuojs Luksemburgys konservatorejā i Pībodija konservatorejā Baltimorā. Jurs Žvikovs ir vairuoku storptautysku pianistu konkursu laureats, tymā skaitā Storptautyskajā pianistu konkursā Kišinevā (1989, II vīta) i J. Veitula Ūtrajā storptautyskajā pianistu konkursā Reigā (1993, Grand Prix). Latvejis Leluos muzykys bolvys laureats (1994). Uzastuojs kūpā ar “Sinfonietta Rīga”, Latvejis Nacionalū Simfoniskū orkestri, Līpuojis simfoniskū orkestri, Nacionaluos operys orkestri, pīsadalejs koncertūs vysaidu kameransambļu sastuovūs, sasadorbojūt ar Latvejis muzikim Normundu Šnē, Ditu Krenbergu, Sigvardu Kļavu, Mārci Kūli, Kasparu Putniņu i cytim. Jurs Žvikovs pīsadalejs vairuokūs storptautyskūs muzykys festivalūs, tymā skaitā Gidona Krēmera kamermuzykys festivalā Lokenhauzā. Docents Jezupa Veitula Latvejis Muzykys akademejis klavīru katedrā. Vadejs meistarklasis Berlīnis Muokslu universitatē, Kalifornejis Vaļsts universitatē Longbīčā, Kalifornejis Muokslu institutā, Roterdamys Muzykys akademejā i Sibeliusa Akademejā Helsinkūs.

Lela apjiemeiba, energeja i dzeivisspors storoj nu latvīšu varganistis Ivetys Apkalnys, kurei pīruodejuse, ka varganem vīta na tik bazneicu myuru īškpusē, nu tuos var byut ari spūdrys i virtuozs partners iz koncertskotuvis. Pyrmuo storp kolegim sajāmuse nūzeimeigū vuocu “ECHO Klassik” bolvu kategorejā “Lobuokuo atskaņuotuojmuokslineica”. Juos rodūšajā biografejā ir sadarbeiba ar pasauļa lobuokajim orkestrim i dirigentim, tymā skaitā ar Marisu Jansonu i Klaudio Abado. Sovuos soloprogramuos Iveta Apkalna regulari īkļaun Latvejis komponistu skaņdorbus. Iveta Apkalna Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2015” ceremonejā atzeita par goda cylvāku kulturā, 2015. godā sajāmuse Izcileibys bolvu kulturā. Eipaša prīca i pagūdynuojums Latgolys viestnīceibai GORS ir Ivetu Apkalnu niu sveikt ari kai jaunū Hamburgys “godu symta projekta” – Elbys Filharmonejis – golvonū varganisti (Titulorganistin), kurei na viņ kūpā ar filharmonejis orkestri atkluos Vuocejis jaunū, seņ lūluotū koncertzalu 2017. goda suokumā, nu tuoļuok lems ari par filharmonejis vargaņu muzykys muokslinīciskū programu.

Festivala ūtrajā koncertā 16. oktobrī diveju Fraņcejis varganistu – Libanā dzymušuo, itūšaļt Fraņcejā dzeivojūšuo varganista, komponista, vargaņspēlis školuotuoja Nadži Hakima (Naji Hakim) i fraņču varganistis Marijis-Bernadetis Djuforse (Marie-Bernadette Dufourcet) puora saspēle.

Obeju varganistu izpiļdejumā izskanēs ari cyklys “Apustuļi”, kurū divejim varganistim radejs pats Nadži Hakims. Jis sajiems īdvasmu nu Lukys Kranaha (vacuokuo) kūkgrīzumu serejis, kurā attāluots Kristus i juo muocekli. Komponists veiduojs kotram tālam atbylstūšu miniaturu meditaceju, tuos pamatā līkūt kaidu gregoriskū dzīduojumu voi mums zynomū korali.

17. oktobrī nūtiks zynuotnisks šovs bārnim “Īssavienojums”. Festivalā “ORGANismi” itūgod teik apspielāta “diveji”, “divatā” tema, kuru interaktivā šovā atkluos ari zynuotniskuo teatra Laboratorium.lv eksperimentu meistari. Festivala centraluo persona ir digitalys, zeimojās, ar elektreibu dorbynojamys varganis, partū mozī GORa apmaklātuoji varēs izzynuot i tū, kas ir elektreiba, kai rūnās eissavīnuojums, voi tū var sajust i saredzēt, i ari tū, parkū ir vajadzeigi Diveji, kab rostūs elektriskuo dzierksts.

Pyrmū reizi vargaņu muzykys festivals “ORGANismi” aicynoj iz sarunu vokoru ar festivala muokslinīciskū vadeituoju, pasaulī zynomū latvīšu varganisti Ivetu Apkalnu, kas nūtiks 18. oktobra vokorā. Ivetys stuosti, varganistis byušona i īdvasmys olūti draudzeigā sarunu vokorā.

Koncertizvadumā “Ja es būtu” 21. oktobrī Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys (JIRMV) Muzykys školys audziekni i varganiste Ivetas Apkalna turpynuos atkluot “diveju”, “obeju” stuostu caur divejim “es” – kas es asmu šudiņ i kas es varātu byut asūšajā voi īdūmuotajā nuokūtnē. JIRMV bārnu i Apkalnys rodūšuo sadarbeiba suocēs pyrmajā vargaņu muzykys festivalā “ORGANismi”, kod tyka radeits muzykalais stuosts “Saule. Bērni. Rainis”. Ituo gods koncertizvaduma pamatā ir itaļu rakstnīka Džanni Rodari (Gianni Rodari) gruomota “Puosokys pa telefonu”. Autora dorbus caurstruovoj Radeišonys prīca. Koncertizvaduma rodūšuo grupa – režisore Muora Zaļaiskalns, telpys i tārpu radeituoja Ināra Apele, kusteibu konsultante Lileja Lipora i gaismu režisors Ervīns Šaicāns muzykys, volūdys i kusteibys saspēli puorvērss par prīceigu, ar fantazeju pīpiļdeitu nūtikšonu.

Leidzeigai kai organismi, varganis ir sarežgeiti radejumi, kurim rakstureiga vīlu i energejis maiņa. Spielejūtīs ar vuordim organ (greku vol. varganis) i organismi, festivala muokslinīciskuo vadeituoja Iveta Apkalna ir īceriejuse atkluot vēļ nanūjaustuos vargaņu i cytu muokslu, godu symtu, stilu saspielis vareibys. Festivala dzimšonys īmeslis ir digitalūs vargaņu Johannus Eclessia īguode 2014. godā. Ituo koncertinstrumenta atsarasšonys vīta Latgolys viestnīceibā GORS paver lelys vareibys na viņ vysvysaidu žanru i sastuovu muzykys atskaņuojumam, nu ari eksperimentim, jaunu sadarbeibys formu i skaniejuma mekliejumim.