Autors: Vadims Maksimovs

Bierneiba nav īdūmojama bez aktivu pogolma spēļu, myusu dīnuos tuos gon suok pagaist. Senatnē spēlem beja eipaša nūzeime, partū ka puiškinim tuos ļuove atteisteit sovys fiziskuos spiejis i īsavuiceit svareigys prasmis, kas nūderēja vāluok medeibuos i kara laikā.

Vīna nu senejuokajom slavu tautu spēlem ir lapta, kas zynoma jau nu 12. godu symta, i vāluok beja pazeistama ari Latgolā. Pyrmū reizi tei mynāta senejuos Krīvzemis hronikuos, i līceibys par tū sasaglobuojušys Novgorodā, kur arheologiskūs izrokumu laikā atrosts ni mozums bumbu i pošu laptu aba sytamūs vuoļu. Taišni vuole ari deve itai spēlei nūsaukumu, partū ka atguodynuoja nalelys luopstenis (krīviski лапата). Pīters I laptu lyka spēlēt sovys gvardis karaveirim, ari vāluok itū spēli Krīvejis imperejis armejā izmontuoja karaveiru spieju atteisteišonai.

Sovulaik vyspopularuokuo spēle Latgolā

17. godu symtā Latgolys teritorejā apsamete Krīvejā vojuotī staraveri, kas leidza sovam gareigumam atnese ari slavu etnografiskū montuojumu, tymā vydā laptys spēli. Kūpeigys spēlis sādžuos, mīstūs i piļsātuos vīnuoja viesturiski Latgolā dzeivojūšūs dažaidu tauteibu bārnus, kuru vydā pat suoce veiduotīs eipašs volūdu kokteiļs. Varēja dzierdēt pa vuordam nu latgalīšu, krīvu i jidiša volūdys.

Zynomuokuos bārnu pogolma spēlis 20. godu symta suokumā Latgolā beja paslēpis, gorodki, kazaki razbojniki, čižik pižik, štender stop i cytys. Nu vyspopularuokuo beja lapta. Partū nivīns tiergs navarēja nūtikt bez laptys mača. Bārni skrēja “sist laptu” izreiz, kai pavasarī beja kaida sausuoka pļova, i iz spēlem saguoja leidz pat vālam rudiņam. Vītom meitinem daleiba itymā spēlē beja līgta, deļtuo ka laptu puikys nareši pīleidzynuoja eistam karam. Laptai izmontuoja vīnkuoršys kūka peickys, kas beja pa rūkai. Nu gadejuos, ka kaidam beja ari eipaši tam gataveits sytamais kūks. Bumbenis gatavuoja nu voiloka (savaltys vylnys).

Unikala fotografeja, kas līcynoj par laptys spēlis popularitati Latgolā, ir nu 1926. goda, tei uzjimta Pīminekļu vaļdis ekspedicejā Rēzeknis apriņča Hatku sādžā. Tymā radzami bārni, kas spielej laptu. Interesants ir fakts, ka daži nu jim rauga bumbu giut capurē. Fotografeja globojās Latvejis Nacionalajā viesturis muzejā i ir īkļauta UNESCO programys “Pasaules atmiņa” Latvejis nacionalajā registrā. Pietejuma laikā Latvejā nav izadevs atrast kaidys cytys fotografejis, kuruos byutu radzama laptys spēle.

1940. godā Puisāns sovā gruomotā “Latgaļu rotaļas” roksta par dažaidom spēlem, kas beja zynomys leidz 1940. godam. Autors roksta, ka mačikuošonūs Varakļuonu pusē sauce par laptu. Spēlē beja divi riņči, tī obi pīderēja piļsātys turātuojim. Vīnā riņčī stuovēja sitiejs, i riņča molā – bumbys padeviejs. Lai dabuotu tīseibys vēļreiz sist, uzbruciejam piec sitīņa beja juoskrīn leidz ūtrajam riņčam i atpakaļ iz piļsātu. Lobs sitiejs varēja izpierkt cytus sitiejus, kam napasaveice, dūdūt jim īspieju skrīt. Uzbruciejus sauce par “piļsātys turātuojim”, bet aizsorgi saucēs bumbys givieji, kam gaisā beja juosagiun bumba, pyrms tei nūkryta zemē. Bumbys sagiušonu gaisā sauce par sveci. Tīpat ari mynāts veids, kai izlūzēja, kurs byus sitiejs. Gaisā pamete laptu, kuru vīns nu spālātuojim sagiva ar vīnu rūku, tod pretinīku komandys spālātuojs lyka rūku viersā i tai leidz augšai, kurs izlyka pādejais.

Lapta beja pazeistama na tikai Latgolā, bet ari puorejā Latvejis teritorejā. Tū gon laika gaitā spēlēja piec dažaidim nūsacejumim. Līceibys par itū spēli ir sasaglobuojušys Latvīšus folklorys kruotuvis materialūs, kas ļaun izzynuot interesantus faktus. Pīraksteitajuos atmiņuos fiksāts, ka laptys aizsorgus aba bumbys giviejus sauce par gonim, bet tuoluokū lineju, da kurai beja juonūskrīn piec sitīņa, par gorodu. Ari laptys spēli bīži sauce par gorodu. Ekspedicejā Zīmeļlatgolā fiksāts, ka padūmu laikā laptu spēlēja ar veikalā nūpierkamajom gumejis bumbeņom. Kaids teiciejs pīminēja, ka laptys spēlis laiku īrūbežuoja ar 100 sitīnim. Viņ rūnās vaicuojums, kurs tū skaiteja? Dūmojams, ka vysbīžuok spēli puortrauce piec nūrunys.

Nu jauna atdzymst 20. godu symta 50. godūs

20. godu symta 50. godūs vysā Padūmu Savīneibā lapta īmontuoja popularitati, veicynuoja tuos atpazeistameibu školuos, i tyka reikuoti leli čempionati, kurūs pīsadaleja vysu vacumu cylvāki.

Preiļūs laptu pīmiņ ar syltom atmiņom. Vēl 1960. godu suokumā ite laptu bīžu spēlēja gon krīvi, gon latvīši. Spēlēja itai: beja divys komandys, kotrā ni mozuok kai treis dalinīki, uzbrucieju komanda stuovēja aiz linejis, kuru sauce gorod (‘piļsāta’ – krīvu vol.), laukuma vydā beja lineja ar nūsaukumu maslo (‘svīksts’ – krīvu vol.), aizsorgi izavītuoja aiz ituos linejis. Laukuma ūtrā golā nūvylka lineju, kuru sauce derevnja (‘lauki’ – krīvu vol.). Uzbruciejs padeve bumbu pats sev, i piec veiksmeiga sitīņa jam beja juoskrīn da derevnjai i atpakaļ. Piec pylnuo puorskriejīņa tī i atpakaļ itam spālātuojam deve vēļ vīnu sitīni i saceja, ka jam ir ūtra rūka. Aizsorgi sovukuort giva svecis voi ari, sagiunūt bumbu, suoleja uzbrucieju komandys puorstuovi. Aizsorgim beja atļauts puorsavītuot ar bumbu rūkuos.

Vāluok laptu izkonkurēja futbols i cytys komandu spēlis, partū jau 20. gs 70. godūs laptu PSRS reši kur spēlēja. Nu 20. gs 90. godim Krīvejā dorbojās laptys spēlis federaceja, kas organizej lelus čempionatus. Taipat ari Boltkrīvejā atdzymst laptys spēlis tradiceja. Rītumūs lapta ir pazeistama kai “krīvu beisbols”. Tū īcīnejuši studenti, kas pietej slavu kulturu, nu bez šaubu lapta napīder tikai krīvim, tū par sovu tradicionalū spēli skaita ari cytys tautys. Pīmāram, Latvejā kas gods tū spielej Slavu kulturys dīnu laikā. Latvejā itūšaļt laptys spēle nav standartizāta i ir napeļneitai damiersta. Tūmār vairuoki entuziasti rauga itū spēli īdzeivynuot.

Laptai leidzeigys spēlis, kuruos izmontoj bumbu i vuoli, sastūpamys ari cytu tautu kulturuos, pīmāram, anglim tys ir krikets, sūmi spielej pessa palo. Bet amerikani spielej vysā pasaulī popularū beisbolu, kurs piec vīnys nu versejom radīs, ukraiņu izceļuotuojim nu Odesys nūbraucūt iz ASV i atvadūt leidza laptu.

Lapta cylvāku atteistej vyspuseigai, par tū spylgtai izasacejs krīvu rakstnīks A. Kuprins: “Itei tautys spēle ir vīna nu interesantuokajom i vajadzeiguokajom spēlem. Laptys spālātuojim ir napīcīšama izveiceiba, spieja mudri skrīt, osa redze, rūku sitīņa styprums, attapeiba, viereiba, dziļa elpa, uzticeiba sovai komandai i myužeiga ticeiba tam, ka tevi nauzvarēs. Baileigajim i slinkim itymā spēlē vītys nav.” Spēle ļaun na tikai uzlobuot fiziskū formu, bet ari īvuica sasadorbuot komandā, pījimt mudrus i precizus lāmumus, byut viereigam i sagataveitam, koncentrētīs. Vysys ituos prasmis cylvākam nūder ari cytuos dzeivis jūmuos. Lai suoktu spēlēt laptu, nav vajadzeiga īprīkšeja fiziskuo sagataveiba.

Laptys spēlis nūsacejumi

Lapta ir komandu spēle, kuru var spēlēt iz plašuokys pļovys, leidzona laukuma, stadionā ci sporta zalā (mini lapta). Tū var spēlēt vysu godu gon uorā, gon īkštelpuos. Taipat ari pludmalē vosorā, bet zīmā – nu snīga atteireitā laukumā ci ar slidom iz lada. Spēlis laukuma izmārs radzams shemā, bet tū var nūsaceit piec nūrunys – 20, 40, 60 i vairuok sūlim atkareibā nu spālātuoju vacuma.

Spēlē izmontoj kūka sytamū vuoli, kurys garums ir 45–110 cm, kas ir izgataveita nu vīna kūka, vysbīžuok nu bārza. Attālā radzami dažaidi laptys vuoļu veidi. Jaunuokim spālātuojim derēs plokonuos laptys, sovukuort mini laptai zalā ci stadionā izmontojamys opoluos vuolis. Laptys vuolis nav sarežgeitai sataiseit pošim. Myusu dīnuos spēlē izmontoj tenisa bumbys. Spielej divys komandys, kotrā pa sešim spālātuojim. Laptys spēlis laiku īdola divūs puslaikūs pa 30 minotim. Piec izlūzis vīna komanda palīkpar uzbruciejim i ījam sātu, bet aizsorgi īt laukumā. Uzbrucieju komandys spālātuojs ar laptys paleidzeibu rauga tuoļuok aizsist bumbu i tuos liduojuma laikā skrīn puori laukumam leidz piļsātys linejai i tod atpakaļ.

Kod spālātuojs jiut, ka napaspēs puorskrīt atpakaļ, tod jis var gaideit piļsātā, cikom nuokušais spālātuojs izdora veiksmeigu sitīni. Tikkū ir puorkuopta sātys ci piļsātys lineja i suokts skriejīņs, spālātuojs vairs navar atsagrīzt atpakaļ. Ka sitīņs nav izadevs (bumba nūkreit tyvuok par kontrolis lineju ci škārsoj suonu lineju), teik dūta ūtra īspieja. Piec ūtruo naveiksmeiguo sitīņa spālātuojs stuojās pīpiļsātā i var veikt puorksriejīni piec nuokušuo spālātuoja veiksmeiguo sitīņa. Bumbu sitiejam padūd juo komandys bīdrs, kurs atsarūn ryndys laukumā. Bumba ir juopadūd nu atvārtys plaukstys taidā augstumā, kaidā sitiejs pīprosa. Sitiejs var bumbu sev padūt ari pats. Veiksmeigs uzbrucieju puorskriejīņs leidz piļsātai i atpakaļ nūdrūsynoj komandai divus punktus.

Aizsorgu komandys spālātuoji cenšās sagiut bumbu i ar tū izsuoleit kaidu nu skrīnūšajim uzbruciejim. Puorsavītuot ar bumbu nadreikst, bet var tū pamest sovam komandys bīdram. Nadreikst ari aizturēt skrīnūšu uzbrucieju. Aizsorgu komandys mierkis – naļaut pretinīkamdareit puorskriejīņus puori laukumam, laiceigi tūs izsuolejūt ar bumbu, kai ari sagiut piec īspiejis vaira sveču aba atsystūs bumbu gaisā. Svecis sagiušona komandai dūd vīnu punktu. Sagiunūt sveci ci izsuolejūt, uzbrucieju komandys mainuos pusem. Sarežgeituokā spēlis variantā piec izsuoleišonys vysim aizsorgu komandys spālātuojim mudri juoškārsoj sātys lineja, atstuojūt bumbu laukumā, cytaiž uzbruciejim ir īspieja, paceļūt bumbu, atkuortuoti suoleit. Uzvar tei komanda, kura sajam vysvaira punktu.

Ir dažaidi veidi, kai nūteikt lobukūs spēlis dalinīkus, pīmāram, kuram nu spālātuoju vysvaira reižu izadūd veiksmeigi atsist bumbu i puorskrīt puori laukumam i atpakaļ vīnā reizē ci ari kurs nu spālātuoju vysvaira sagiun svecis.

Veicynojūt tradicionalū spēļu saglobuošonu i populariziešonu, 2016. goda vosorā Preiļu viesturis i lītišķuos muokslys muzejs ar Vydslatgolys puornūvodu fonda atbolstu eistynuoja projektu “Senā lapta – spēle visiem”. Projekta laikā tyka pieteita spēlis viesture, izgataveits spēlis inventars, kai ari izveiduota informacejis i sazinis lopa fb.com/laptagame. Tymā sevkurs interesents var dazynuot par laptys spēlis nūsacejumim i viesturi, kai ari piec īprīkšejis vīnuošonuos dasaceit laptys spēlis izmieginuojumu školā ci draugu lūkā Preiļu nūvodā i cytur Latgolā.

Eiss īskots spēlē