Da 12. novembra Latgolys Kulturviesturis muzejā (3. stuovā, Atbreivuošonys alejā 102, Rēzeknē) apsaverama Juoņa Urtāna grafikys izstuode “Vanitas”, kas aicynoj padūmuot par svareiguokajim cylvākim dzeivē, kotra reiceibu i atbiļdeibu kasdīnā, informej muzeja muokslys nūdalis vadeituoja Inese Dundure.

Izstuodis tema ir VANITAS aba smierts kluotbyutne. Jiedzīņs “vanitas” vystyvuok izsoka tū, kū autors gribiejs paviesteit skateituojam. Muokslinīks soka: “Itaida tema natyka izlaseita partū, ka maņ patyktu smierts, nu partū, ka itei tema pādejā laikā maņ ir bejuse aktuala. Mani vaira ītekmēja poša dzeivē nūteikūšais, tyvu cylvāku smierts, cytu cylvāku reiceibys, kas varēja beigtīs letali. Partū gribieju atguodynuot, ka dzeivē juobyut viereiguokim. Es naīrūsynoju vysim niu nasakustēt i naīt uorā nu sātys, nu padūmuot, kas ir svareigs, i cik tys paleidz tev i tev tyvajim. Sevkura reiceiba var ītekmēt vysu apleicamū.”

Izstuodis dorbu zemtekstu Juoņs Urtāns saredz cylvāku attīksmē pret sevi i apleicamajim. Ka kotrys cylvāks iz pasauļa par tū īsadūmuotu, tod daudzys lītys, kas itūšaļt ar pasauli nūteik, nanūtyktu. Ciļvēce vys vēļ nasavuica nu sovu klaidu. Grafikys dorbi tīšā veidā naatspīgeļoj brīsmis. Dūma ir paslāpta simbolūs. Grafikuos ir izmontuoti klusuos dobys i ainovys žanri.

Ciļvēcis pīredzi simbolu i zeimu atpazeišonā autors aproksta itai: “Laikā, kod cylvāki reši kurs muoceja skaiteit, informaceja tyka nūdūta caur muokslys dorbim, par pīmāru, bazneicuos taida nūzeime beja gleznom ar Bībelis motivim. Cylvāki saprota muokslys dorbu na viņ kai estetiski baudamu vizualu attālu, nu ari skaiteja tū taipat, kai myusu dīnuos uztveram logotipus, ceļazeimis i virtualuo pasauļa zeimis. Poša zynuošonys, saprasšona, puordzeivuojumi caur zeimu sistemu teik nūdūti tuoļuok skateituoju apzynuošonai. Cik kotrys konkretais skateituojs nu tuo spēs uztvert, kai tys jam izadūs, tys atkareigs ari nu skateituoja dzeivis pīredzis i juo apleicamuo pasauļa. Ciļvēcei vysu laiku kluotyn ir bejuse nuove. Tū ir i pīlyuguši, i ari nu tuos beidušīs. Nu puorsvorā ciļvēce dzeivuojuse, mozuok verūtīs iz nuovi, partū ka dzeivē tei nav svareiguokuo.”

Juoņs Urtāns dzims Ludzā 1989. godā, vydsškolā vuicejīs Jākubpilī i breivlaiku pavadejs laukūs pi vacvacuoku. Grafikys muokslu vuicejīs Latvejis Muokslys akademejis (LMA) Latgolys filialē, sajamūt bakalaura gradu 2013. godā. Vuiceibys turpynuojs Reigā LMA magistrantūrā i tū absolvējs 2015. godā. Itūšaļt struodoj par školuotuoju Jākubpiļs muokslys školā.

Autoru bīži pavoda puordūmys par tū, kas nūteik poša i cytu cylvāku dzeivē, par tyvuokuo lūka cylvāku smierti, kas ir vīgluok pījamama, ka zynomais cylvāks ir bejs godūs vacs i cīši slyms. J. Urtāns soka, ka daudz gryušuok ir pījimt godūs jaunuoku cylvāku smierti, partū ka tī varātu vēļ daudz kū padareit sovā dzeivē.

“Pats asmu pīdzeivuojs tū, kai cylvāka dzeiveiba izdzīst nu mīsys,” soka muokslinīks. “Ar sovim dorbim gribieju atguodynuot, ka vyss mantiskais i mīsyskais ir tik laiceigs. Dorbūs es aicynoju cylvākus padūmuot, par lītom, kū jī dora kotru dīnu, kai jūs darbeibys ītekmej apleik asūšūs. Vīna glupa reiceiba var dareit tovai dzeivei golu. Pat, ka rezultats nav nuovejūšs, tei var drastiski maineit tovu dzeivi. Var daīt laiks voi stuovūklis, kurymā “dzeive” ir tik vuords, kod tu gribiesi, kab tei dreižuok beidzās, i ceriesi, ka tuos vītā īs jauna.”

Karteņā: Juoņs Urtāns “Vanitas VIII”, papeirs, oforts, akvatinta, 2015. Rīksts, pele, kauli, svece – esi styprys kūpumā, nu koč kas spiej pasleidēt garum namonūt, dzeivei nūdzīstūt, da gola vysu nasaprūtūt.