Legendu naktī Lūznovā tiks atkluoti cymbaļu stuosti
29. oktobrī Legendu nakts ītvorūs Lūznovys muižā nūtiks pyrmī Cymbaļu muzykys svātki, kurūs tiks atkluoti stuosti i legendys par sovpateigū instrumentu – cymbali, kurs Latvejā vyslobuok sasaglobuojs taišni Latgolā, informej muižys kulturys projektu vadeituoja Inga Drele.
Cymbale ir ar eipašim vasareišim skandynojamais steigu instruments, kura izceļsmi saista ar Tyvūs Austrumu zemem. Instruments laika gaitā atrads vītu daudzu pasauļa tautu tradicionalajā muzykā, nu 19. godu symtā cymbalis beja labi zynomys vysā Latvejis teritorejā i vysilguok sasaglobuojušuos Daugovpiļs, Dagdys i Kruoslovys nūvodūs.
Bīdreibys “Skaņumāja” i Latvejis Nacionaluo kulturys centra reikuotajūs Cymbaļu muzykys svātkūs, kuru nūtikšonys byus i Reigā, i Legendu naktī ari Lūznovā, sasapuļcēs nadaudzī vītejī tradicionaluos cymbalis spielmani i gosti nu uorvaļstu. Koncertūs i instrumentu spēlis meistarklasēs byus vareiba izbaudeit ituo sovpateiguo instrumenta skaniejumu vysaidūs tradicionalūs instrumentu sastuovūs, izzynuot par instrumenta vītu Latvejis i sābru zemu muzykys tradicejuos, kai ari praktiski īsapazeit ar vysaidim cymbalis spēlis pajiemīnim.
Svātkūs pīsadaleis cymbaļu spielmaņs i meistars Ales Losj ar grupu (Boltkrīveja), Klaipedys daņču kluba muzykanti (Lītova), ansamblis “Cimbalova muzika Bača” (Čeheja), kapela “Dziga” (Rēzekne), Rēzeknis Muzykys vydsškolys tautys muzykys programys audziekni i tautys muzykys kapelys “Cielava” spielmani (Salacgreiva).
Legendu nakts ir nūtikšona, kurū organizej Latvejis piļu i muižu asociaceja. Tuos laikā stuosti, nūstuosti, viesturiski fakti palīk par realitati i ceļuotuojs par daļu nu tuos. Legendu nakts ir vareiba īpazeit viesturiskūs kuormus, izdzeivuot naparostys nūtikšonys i satikt puorsteidzūšys personeibys.
Cymbaļu muzykys svātku koncerts Lūznovys MŪZĀ nūtiks 29. oktobrī 19.00. Beletus iz koncertu īspiejams īsaguoduot vysuos “Biļešu Paradīze” kasēs, škārsteiklā, kai ari iz vītys Lūznovys muižā, beletu cena 4 eiro. Īrūbežuotuo gostu skaita deļ – aicynuojums beletus īsaguoduot sovlaiceigi.