17. novembrī 15.00, svietejūt Latvejis Republikys proklamiešonys 98. godadīnu, Latgolys Kulturviesturis muzejā (Atbreivuošonys alejā 102, Rēzeknē) nūtiks tradicionaluos izstuodis “Rudens 2016” atkluošona, kas itūgod tykuse pi zamuškys nūsaukuma “Oga. Ūga”, informej muzeja muokslys nūdalis vadeituoja Inese Dundure. Izstuode byus apsaverama da 17. decembra. 

Atjaunuotuos Latvejis vaļsts laikā jau 21. reizi Latgolys regiona muokslinīki sasapuļcej Rēzeknē kūpeigā muokslys dorbu rudiņa izstuodē. Te sasateik vysaidu paaudžu kolegi – i profesionali muokslinīki, i aktivi struodojūši pošdarbeibys muokslinīki i muokslys vierzīņu studenti: gleznuotuoji, grafiki, tielnīki, tekstilmuokslys, vidis objektu i keramikys meistari. Sasateik na tik fiziski, kab sasaradzātu, pasarunuotu, pasadaleitu, te saplyust jūs goda laikā sakruotuos emocejis, puordzeivuojumi i atkluojumi, izsaceiti muokslys volūdā. Izasokūt saleidzynuojumā, kasgadejais muokslys kūpkors ir nūzeimeigs i vajadzeigs sevkuram muokslinīkam. Kaidam, kab uzadrūšynuotu, kab vierzeitūs iz sovu soloizguojīni, kaidam, kab aplīcynuotu sovu eseibu muokslys sabīdreibā, sasajiutūt vajadzeigam i pīdereigam kūpejā ainā, cytam, kab sajimtu īdvasmu i spāku.

Cik daudzveideiga ir muoksla Latgolā, tik daudzškautnaina ir ari itei Latgolys muokslinīku rudiņa izstuode. Leluokū ekspozicejis daļu veidoj gleznīceibys i grafikys dorbi vysaiduos tehnikuos, taipat izstuodē radzami ari materialu daudzveideibā izpiļdeiti tielnīku, keramiku i tekstilnīku dorbi.

Atsaverūt viesturē, muokslys dzeivis aktivitašu i izstuožu reikuošonys tradiceju Rēzeknē īdybynuoja Rēzeknis muokslinīku kūpys dalinīki, kas piļsātā dorbojuos Latvejis breivvaļsts laikā 20. gs. 20.–30. godūs. Miseju muokslinīki saredzēja jaunys, nacionalys muokslys radeišonā tepat Latgolā, puorlīcynojūt sabīdreibu, ka ari nalelai piļsātai Rēzeknei var byut sovi muokslinīki i izstuodis.

Tūreiz Rēzeknis muokslinieku kūpys kūduls beja gleznuotuoji Francisks Varslavāns (kūpys dybynuotuojs), Arvīds Egle, Vitālijs Kalvāns, Juoņs Gailis, Nikolajs Breikšs, tielnīks Leons Tomašickis i cyti. Dīvamžāļ 2. pasauļa kars puorruove aizsuoktū muokslinīku dorbuošonūs, dzeivis celi aizvede jūs paceli nu Rēzeknis i Latgolys.

Padūmu godūs pomozom atsajaunuoja kulturys nūtikšonys ari uorpus Reigys, nūsadybynojūt Rēzeknis lītiškuos muokslys vydsškolai (1959. g.), otkon aktivizejuos muokslys dzeive Rēzeknē. Muokslys vydsškolā dorbu suoce daudzi jauni, radūši muokslinīki, kas gribēja radūši struoduot Latgolā. 20. gs. 70. godu beiguos tyka dybynuota Latvejis PSR Muokslinīku savīneibys (MS) Latgolys organizaceja, kas izajēme izstuožu i muokslys dīnu pasuokumu reikuošonu Latgolā. Par tradiceju palyka ari plašys, profesionalys Latgolā struodojūšūs muokslinīku izstuodis. MS Latgolys organizaceju tymā laikā vadeja gleznuotuojs Osvalds Zvejsalnieks, tamā dorbojuos profesionali muokslinīki nu Rēzeknis, Daugovpiļs, Preiļu, Kruoslovys i cytu piļsātu.

70.–80. godūs izplauka daudzu niu labi zynomu muokslinīku (Juoņs Unda, Pīters Gleizdāns, Elga i Vladislavs Pauri, Helena Svilāne-Kuzmina, Muora Kalniņa i cyti) talants, izstuožu zalu i muzeju apmaklātuojus prīcynuoja muokslinīciski augstvierteigys, daudzpuseigys tāluotuojmuokslys izstuodis.

Ar Latvejis vaļstiskuma atjaunuošonu muokslys dzeivē īsastuoja gaideišonys i spāku kruošonys pūsmys. 1996. godā Rēzeknis muokslinīki otkon saguoja kūpā i reikuoja plašu Latgolys muokslinīku dorbu izstuodi Latgolys Kulturviesturis muzejā, kas beja veļteita 1936. goda Pļaušonys svātku atguoduošonai Rēzeknē.

Nu tuos šaļts par tradiceju palykušuo izstuode ir naatjemama sastuovdaļa Rēzeknis i Latgolys kulturys nūtikšonu spektrā. Vysus tuoluokūs godus tuos reikuošonys laiks i vīta ir namaineigi – izstuode veļteita Latvejis vaļsts proklamiešonys kuortejai godadīnai i taišni pyrma Latvejis dzimšonys dīnys Latgolys Kulturviesturis muzejā puļcej vaira par 50 vysaižu paaudžu muokslinīkus, nu skateituojus prīcynoj ap 100 vysaidu muokslys veidu i žanru dorbi. Rudiņa izstuodis mierkis ir popularizēt Latgolys muokslinīku davumu sabīdreibā, veicynuot muokslinīku rodūšū darbeibu, īpazeit jaunus talantus i vāruot jūs tuoluokuos gaitys muokslā.

Piec izstuodis, pasasokūt Rēzeknis piļsātys dūmis atbolstam, vairuoki jaunuokī i lobuokī Latgolys tāluotuojmuokslys dorbi tiks īguoduoti muzeja kruojumā, tai stimulejūt autorus i papyldynojūt i Latgolys Kulturviesturis muzeja tāluotuojmuokslys kolekceju, i Nacionalūs muzeju kruojumu ar myusu dīnu muokslinīku dorbim. Jemūt vārā, ka dorbu atlasi izstuodei i izvierzeišonu īpierkumam veic kompetenta žūrejis komiseja, muokslinīku kūpā saīšona kuortejā rudiņa izstuodē roda ari veseleigu konkureņcis goru. Daļu da šam sajimtūs dorbu nu rudiņa izstuodis ir vareiba apsavērt Latgolys gleznīceibys ekspozicejā, kas izvītuota kūka arhitekturys pērlē – Rēzeknis Muokslys nomā.