Lūznovys muižā nūtiks ūtrei Kadriļu nakts
19. novembrī 19.00 Lūznovys muiža aicynoj iz ūtrū Kadriļu nakti, ļaunūt atsagrīzt 20. gs. suoku savīseigajā dzeivē i itamā reizē izdoncojūt na tik latvīšu, nu ari cytu tautu kadrilis, informej Lūznovys muižys kulturys projektu vadeituoja Inga Drele.
Novembra vydā nūteikūšuo Kadriļu nakts turpynuos majā aizsuoktū Kadriļu nakts pasuokumu, palīkūt par tradiceju 20. godu symta suoku deju gūdynuošonā Lūznovā. Itūreiz kadrilis īruodeis i doncuot aicynuos Latvejis Universitatis deju folklorys kūpa “Dandari” (Reiga), deju kūpa “Dziga” (Rēzekne), folklorys kūpa “Svātra” (Daugovpiļs), kai ari lītaunīku kadrilis īruodeis folklorys kūpa “Poringė” nu Viļņys. Kadriļu balu ari itūreiz vadeis “bala maršals”, kurs dasaceis dejis i izskaidruos kotrys dejis izvesšonys kuorteibu. Bala dalinīki, gierbūtīs Kadriļu naktei, aicynuoti īvāruot 20. gs. suoku mūdis tendeņcis.
Kadriļa ir deja, kurymā pīsadola puora skaits doncuotuoju puoru, kas nūsastuoj vīns ūtram preteimā. Parosti tei ir četrpuoru deja, kurymā doncuotuoji izakuortoj četrstyurī. Nu 17. godu symta beigu da 19. godu symta beigu tei beja vīna nu pošu popularuokūs bala deju. Tuos pyrmsuokumi atrūnami angļu “lauku deju” tipa dejuos. Piečuok tū pamateigi puorveiduoja i pylnveiduoja Fraņcejis deju školuotuoji. Tei palyka vys īcīneituoka, puorguoja ari iz Vuoceju i nūsastyprynuoja, piečuok jau palyka izplateita daudzuos Eiropys tautuos. Latvejā kadriļys daskaitamys pi senejuokajom latvīšu tautys grupu dejom, kas pīraksteitys 19. godu symtā. Leluo itūs deju izplateiba, eipaši Latgolā, nūruoda, ka tuos bejušys cīši īcīneitys tautā. Suokumā kadriļys beja iņteligeņcis dejis, nu jau 19. i 20. godu symta mejā tuos doncuotys vysur – gūdūs, balūs, krūgūs i daņču vokorūs.
Īcarātuo bala nūrise saturiski turpynuos suoktū kadriļu doncuošonys vuiceišonuos i populariziešonys procesu, veidojūt deju pasuokumu Lūznovys muižā atbylstūši 20. gs. suoku savīseigūs pasuokumu stilistikai, kai ari paleidzēs tyvuok īpazeit Kerbedzu dzymtys stuostu i atstuotū kulturviesturiskū montuojumu Latgolā. Dasasaceit balam var sevkurs interesents. Īīšonys kartis nūpierkamys vysuos “Biļešu Paradīze” kasēs, īīšonys moksa – 4 eiro, vītu skaits īrūbežuots. Vaira informacejis: muiza@luznava.lv voi 29390701.
Kadriļu nakts nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds i Rēzeknis nūvoda dūme.