Pyrmū reizi Andrejdīna gostus aicynuoja iz Lūznovu
Roksta autore: Edeite Husare
30. novembrī iz kasgadejū sasatikšonu jau 18. reizi aicynuoja literari muzykaluo nūtikšona – Andrejdīna, kuruos tradiceja dzymuse 1998. godā Rēzeknis Augstškolā (niu Rēzeknis Tehnologeju akademeja (RTA)). Pyrmū reizi Andrejdīna beja izbraukuse gostūs iz Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižu.
Kai kotru reizi Andrejdīnys tradiceja ir na viņ sasatikšona latgaliskajā muzykā i literaturā, nu ari vysod ir sagataveits kaids puorsteigums – gruomotys voi diska prezentaceja. Itys gods nabeja izjāmums. Tai kai Andrejdīna simboliski beja 9. Storptautyskuos latgalistikys konferencis, kas itūgod veļteita Fraņča Kempa pīmiņai, nūslāguma nūtikšona, taišni Kempam veļteituo romana prezentaceja beja ituo goda jaunuo literaruo prīca. Romana “Aizlauztais spaits” autori ir Sandra Ūdre i Juoņs Ryučāns i vokora suokā autori stuosteja par romana topšonu, kai ari atsaceja iz saguojušūs klauseituoju vaicuojumim. Sūpluok jaunajai gruomotai, sova vīta Andrejdīnys vokorā tyka veļteita ari cytim ituo goda jaunumim – eiss īskots RTA folklorys ekspedicejā topušajā DVD “Viļakys ticiejumi” (autori Ilga Šuplinska i Māris Justs). Izdavumi tyka ari duovynuoti školom i biblioteku puorstuovim. Taipat kaidam pyrmū reizi, nu kaidam vēļ reizi beja vareiba nūsavērt eiskinu “Gambits 1917”, kas akteru Kristapa Rasima i Mārtiņa Egliena attālojumā viestej par diveju dyžanūs latgalīšu personeibu – Fraņča Trasuna i Fraņča Kempa dialogu pyrma 1917. goda Rēzeknis kongresa.
Nu 2003. goda par naatjamamu Andrejdīnys tradiceju ir klivs literarais kabare, kas ir dzejnīku i muziķu konkurss par Andrejdīnys goda bolvu – Uoksta capuri. Itūgod konkursā pīsadaleja 15 dalinīku, kurūs vydā beja kai jaunī, tai jau pīredzis boguotuokī literati i muziki – Ineta Atpile-Jugane, Anna Rancāne, Raibīs, Guntis Rasims, Arnis Slobožaņins, Līvija Liepdruviete, Ligija Purinaša, Mārīte Krasnobaja, Meldra Gailāne i cyti, kai ari itūgod starptautyskū dimenseju konkursam daškeire gosti nu Pleskovys Vaļsts universitatis. Na pyrmū reizi pi Andrejdīnys Uoksta capuris, sajemūt klauseituoju simpatejis, tyka Raibīs, bet itūreiz ar jū itū gūdu daleja ari Pleskovys Vaļsts univeristatis docents Vadims Andrejevs, kurs prīcynuoja ar gitaru i poša raksteitom dzīsmem. Vokora gaitā ar sovu muzykalū stuostu par tautysdzīsmem prīcynuoja grupa “Rūnas”, kurā apsavīnuojušs Rēzeknis muzykalī ļauds Juoņa Mežinska vadeibā.
Vysu pastuoviešonys godu gaitā Andrejdīna klivuse na tik par vīteja mārūga nūtikšonu, bet ari par dažaidu paaudžu sasatikšonu, izskotu i puorlīceibu, ideju apmainis vītu. Iz nūtikšonu beja sabraukuši ļauds na tik tīpat nu Rēzeknis i Rēzeknis nūvoda, bet ari cytu Latvejis vītu – Baļtinovys, Vileks nūvodim, Preilim, Daugovpiļs i cytom vītom. Lūznovys muižys Sorkonais zals nūtikšonai dadeve sirsneigu atmosferu, koč i pīsadaleit grybātuoju beja cik daudzi, ka vysim ustobā vītys nimoz i natyka, tok kotrys grybātuos pīsadaleit vareja ari virtuali – verūtīs taišnū translaceju tīpat nu Sorkonuo zala.
