Majā, atkluojūt Latvejis vaļsts symtgadi, Latgolys Symtgadis kongress i boguota nūtikšonu programa byus vīna nu centralajom svineibu atkluošonys nūtikšonom, informej Latvejis vaļsts symtgadis biroja puorstuove Linda Pastare. Golvonuos svineibu nūtikšonys gaidomys Rēzeknē nu 22. apreļa da 7. maja i Daugovpilī 6. majā. Ar daudzveideigu pasuokumu programu tiks akcentāta Latgolys nūzeimeiba Latvejis vaļsts izveiduošonā i izcaltys Latgolys vierteibys.

Pyrmais Latgolys kongress, kas nūtyka Rēzeknē 1917. goda 26. – 27. aprelī piec tuo laika skaiteišonys sistemys (9. – 10. majā), beja Latgolys latvīšu puorstuovu sanuoksme, kurymā apsprīde Latgolys pošpuorvaļdis vaicuojumus, ari vaicuojumu par Daugovpiļs, Ludzys i Rēzeknis apriņču atdaleišonu nu Vitebskys gubernis i tūs davīnuošonu Vydzemis i Kūrzemis latvīšu apdzeivuotajai teritorejai.

Atzeimojūt itū viesturiskū nūtikšonu, kas palyka par pagrīzīņa punktu ceļā iz naatkareigu Latvejis vaļsti, nūtiks Latgolys Symtgadis kongresa plenarsēde, kurymā tiks izviertātys Latgolys atteisteibys tendencis i ziņuots par vysaidu nūzaru sasnāgumim, i konfereņce, kuruos laikā tikts prezentāti jaunumi pietnīceibys procesā i nūtiks zynuotniskuo diskuseja “1917. goda Rēzeknis kongresa viesturiskuo i juridiskuo nūzeime i lūma Latvejis vaļstiskumā i Satversmē”.

Nūzeimeiguokuos nūtikšonys Rēzeknē byus Latgolys Symtgadis kongress i Latgalīšu volūdys nakts.

Kongresa symtgadis svineibu programā paradzāts atkluot eipašu Latgolys kongresa symtgadei veļteitu izstuodi Latgolys kulturviesturis muzejā, i Latgolys regiona školuos Latgolā zynomi kulturys i sabīdriskī darbinīki vadeis Nūvodvuiceibys stuņdis.

Atkluošonys dīnā, 5. majā, nūtiks dīvkolpuojums Rēzeknis Jezus sirds katedralē ar kūpeigu svātku guojīni i Latgolys kongresa pīminis vītys atkluošonu. Reizē tys byus ari 4. pasauļa latgalīšu saīts, kurū apmeklēs ari latgalīši nu Sibira. Taipat tiks prezentāta Latgolys kongresa symtgadei veļteita Latvejis Bankys moneta.

Nūtikšonai par gūdu teik radeiti vairuoki jaundorbi. VSIA “Latvijas Koncerti” veidoj koncertcyklu par kotru nu Latvejis nūvodim, kas nūtiks Latvejis nūvodu koncertzalūs vysaidūs godalaikūs 2017. i 2018. gadā. Latgolys koncertizvadumu “Rakstiem un skaņai” veidoj Latgolys izceļsmis rodūšuo komanda i Latvejis radejis kors Sigvarda Kļavys vadeibā. Kompozicejis pamatā ir Latgolys unikaluos kulturtelpys izceļšona, saplyudynojūt vīnuotā muokslinīciskā vasalumā katuoliciskuos tradicejis i tradicionalū folkloru. Kruoslavīts Aleksandrs Meijers itam izvadumam radejs eipašu muzykys instrumentu nu keramikys pūdu. Latgolai veļteituo izvaduma pyrmizruode Latgolys viestnīceibā GORS nūtiks 22. aprelī. Sovukuort 4. majā svātku koncertā izskanēs R. Dubrys oratorejis pyrmatskaņuojums Latvejis nacionaluo simfoniskuo orkestra, kora “Latvija” i varganistis Ivetys Apkalnys izpiļdejumā.

6. majā Daugovpilī nūtiks Tautu forums. Forumā tiks akcentāts vysaidu tauteibu Latvejis dzeivuotuoju davums vysaiduos jūmuos, eipaši izceļūt lūmu vaļsts veiduošonā i atteisteibā. Foruma saturiskuo programa teik radeita sadarbeibā ar Daugovpiļs jaunīšu iniciativu LAVKA i Vīneibys nomu, kurs itū godu aizvoda 80. jubileja zeimē. 

Latgolys kongresa symtgadis programa turpynuosīs ari majā i junī ar storptautyskū tielnīceibys simpozeju i Storptautyskū militarūs orkestru festivalu Daugovpilī, Tautys muzykys svātkim Ludzā i Latgolys muokslys svātkim Vyškūs.

Latgolys kongresa symtgadis pasuokumu mierkis ir viesteit par Latgolys specifiskū ceļu Latvejis vaļsts veiduošonā, akcentēt Latgolys daudzškautņainuos identitatis i vierteibys, apzynuot vysa pasauļa latgalīšus, izpieteit i aktualizēt Latgolys viesturi, i veicynuot sabīdreibys izpratni par tū.