Rēzeknis piļsātys dūmis
prīšksādātuojam Aleksandram Bartaševičam,
dūmis deputatim

Atkluotuo viestule par napiļneibom Latgolys kongresa symtgadis pīminekļa uzrokstūs

Latgolys jaunīšu bīdreiba “Latgolys Studentu centrs” (LgSC) aicynoj Rēzeknis piļsātys dūmi nūvērst napiļneibys Latgolys kongresa symtgadis pīminekļa tekstā latgalīšu rokstu volūdā, tū veidojūt atbylstūši 2007. godā apstyprynuotajim Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumim. Taipat vieršam viereibu iz 1917. goda 26. i 27. aprelī (p.v.st.) Rēzeknē nūtykušuo kongresa nūsaukuma izvieli pīminekļa uzrokstā.

Rēzeknis piļsātys dūmis sēdē 2016. goda 2. junī tyka apstyprynuots Latgolys kongresa symtgadis pīminekļa uzroksta teksts. Dūmis deputati lēme, ka iz pīminekļa byus uzroksts latvīšu literarajā volūdā “I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mūsu” (Rainis) i zam tuo uzroksts latgalīšu rokstu volūdā mozuokim burtim – “1917. goda 26. un 27. aprelī p. v. st. itymā vītā kinoteatrī “Diana” nūtyka Pyrmais Latgolas latvīšu kongress, kas lēme par apsavīnōšonu ar Kūrzemi un Vidzemi.”

Myus namīreigus dora fakts, ka da pīminekļa atkluošonys ir palics tik puora mienešu, bet nu Rēzeknis piļsātys dūmis atbiļdeigūs amatpersonu pusis nateik dareits nikas, kab lobuotu pošu pīlaistuos klaidys. Vys vēļ nav nūtykušys konsultacejis ar kompetentim latgalīšu volūdys specialistim i viesturnīkim, kab izveiduotu korektu uzrokstu – līceibu par 1917. godā Latgolys kongresā pījimtajim Latgolai i vysai Latvejai tik nūzeimeigajim lāmumim. Mums nav saprūtams, parkū uzroksta izstruodis procesā nanūtyka konsultacejis ar attīceigūs jūmu specialistim, koč i daudzi nu tūs ir daīmami Rēzeknē.

Ituos šaļts latgaliskuo teksta verseja naatbylst myusu dīnu latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibys nūsacejumim. Jau 2007. godā Vaļsts volūdys centrys apstyprynuoja Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumus (daīmami http://likumi.lv/doc.php?id=164904). Itūšaļt dorbu pi latgalīšu rokstu volūdys normiešonys turpynoj Tīslītu ministrejis Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomiseja. Tok tys, ka turpynojās dorbs pi latgalīšu rokstu volūdys normiešonys, nanūzeimoj, ka pret tū var izaturēt naveižeigai i atkluoti ignorēt jau padareitū i īvīstuos pareizraksteibys normys. Pīmineklis teik veiduots nuokūtnei – nuokušajom paaudzem, kuruos sovā raksteibā pīsaturēs pi myusu dīnuos izstruoduotuos ortografejis. Aicynojam Rēzeknis piļsātys dūmi konsultētīs ar Latgalīšu rokstu volūdys apakškomiseju par latgaliskuo teksta pareizraksteibu.

Taipat skaitom, ka vajadzeigys konsultacejis ar profesionalim viesturnīkim par kongresa nūsaukuma atveiduojumu iz pīminekļa. I akademiskajā, i popularajā literaturā 1917. goda 26. i 27. aprelī Rēzeknē nūtykušū kongresu sauc vysaiž – par Pyrmū Latgolys latvīšu kongresu, Latgolys kongresu, Latgalīšu kongresu, 1917. goda Rēzeknis apsavīnuošonys kongresu i c. Pīminekļa uzrokstā paradzātais nūsaukums “Pyrmais Latgolas latvīšu kongress” līk aizdūt vaicuojumu, voi eistyn taids nūsaukums ir korekts, partū ka kongresa pījimtī lāmumi atsatīc na tik iz latgalīšim, bet ari Latgolā jau godu symtim dzeivojūšajim krīvim, pūlim, ebrejim i c. mozuokumtauteibom. Kotram vuordam ir sova, atškireiga nūzeime, i nu tūs izvielis pīminekļa uzrokstā atkareigs kūpejais Latgolys kongresa symtgadis pīminekļa viestejums. Aicynojam Rēzeknis piļsātys dūmi par korektu kongresa nūsaukuma lītuojumu konsultētīs ar Rēzeknis Tehnologeju akademejis i Daugovpiļs Universitatis vuiceibspākim, viesturis doktorim, kai ari ar Latgolys Kulturviesturis muzeja viesturnīkim.

Cīši ceram, ka Rēzeknis piļsātys dūme jims vārā LgSC īsacejumus i atrass laiku konsultacejom ar latgalīšu volūdys i viesturis specialistim, veidojūt pīminekli – līceibu par Latgolys izvālātū ceļu kūpā ar puorejū Latveju, kas vīnuos, na škeļs Latvejis sabīdreibu.

Daugovpilī, 2017. goda 26. janvarī
Bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” vuordā
vaļdis prīšksādātuoja Gunta Nagle