Sastdiņ Rēzeknē pīminēs Vladislavu Luoci

Sastdiņ Rēzeknē pīminēs Vladislavu Luoci

28. janvarī 12.00 Rēzeknē, Latgalīšu rakstnīceibys muzejā (Kruoslovys īlā 4b), nūtiks latgalīšu gruomotu izdevieja i sabīdryskuo darbinīka Vladislava Luoča 105 godu pīminis pasuokums, informej muzeja vadeituojs Pīters Luocs.

“Ar Vladislava Luoča myužu saisteita Latgolys kulturviesture i dzimtinē, i emigracejā nu jau vasala godu symta ilgumā. Ari myusu meilū tāvu zemeiti ituo pasauļa varenī ir dalejuši i puordalejuši naīvārojūt eistūs ituos zemis mantinīku grybu. Vladislavs Luocs ir nūsastuojs pret apspīdiejim nu austrumu i rītumu i pret pošu kolaborantim. Jis bez atlykuma ir uperējs sovu dzeivi latgaļu drukavuotuo vuorda saglobuošonai caur literaturu, presi i ari par sovu leidzcylvāku tīseibom. Tys jam ir izadevs,” soka Pīters Luocs.

Vladislavs Luocs dzims 1912. goda 26. janvarī Drycānu pogosta Luoču solā zemnīku saimē. Vuicejīs Aglyunys gimnazejā i Latgolys Tautys augstškolā žurnalistiku i tautsaimisteibu. Struoduojs par īriedni Ruka dzeļžaceļa kantorī Rēzeknē. Nu 1931. goda latgalīšu periodikys izdavumūs īspīsti V. Luoča publicistika, tāluojumi i stuosti. 1939. godā V. Luocs nūdybynuojs latgalīšu izdevnīceibu Daugovpilī. Izdevnīceibā veiduojuos latgalīšu sabīdryskuo dūma, nūtyka debatis, atsakluoja literati i jūs interesis. Izdevnīceiba beja kai tautys pylnvaruotais runuot par tautys kulturys dzeivi. Da 1944. goda, kod V. Luocs emigrēja iz Vuoceju, juo vadeituo izdevnīceiba Daugovpilī izdeve 30 gruomotys, “Tāvu zemes kalendaru”, rokstu kruojumu “Olūts”, laikrokstu “Latgolas Bolss”.

Nu 1943. goda periodiski, reizi treis mienešūs, tyka izdūts žurnals “Dzeive”. Piec atkuortuotys padūmu okupacejis V. Luoča izdevnīceiba atsuoce dorbu trymdā Rītumvuocejā. Nūzeimeiguokī tuos izdavumi: “Olūts”, “Tāvu zemes kalendars”, “Acta Latgalica”, laikroksti “Latgola”, “Latgolas Bolss”, žurnals “Dzeive”.

Vladislavs Luocs myužeibā aizguoja 1984. goda 30. decembrī Minhenē (Vuocejā). Puorapglobuots 1992. goda 21. oktobrī Drycānu pogosta Piļcinis kopūs.

Komentari