Viļānūs nūtiks tradicionalais ziņgātuoju i stuostnīku vokors

Viļānūs nūtiks tradicionalais ziņgātuoju i stuostnīku vokors

Sastdiņ, 11. februarī, 15.00 Viļānu kulturys nomā (Kulturys laukumā 2, Viļānūs) nūtiks XV Ziņgātuoju i stuostnīku vokors, kuruo tema itūgod ir “Sāta”, informej Tautys muzykantu bīdreibys puorstuove Maija Upeniece.

Tradicionali februāra ūtrajā sastdīnē Viļānūs puļcejās ziņgātuoji i stuostnīki, kab vokora gaitā izdzīduotu nu paaudzis paaudzē montuotuos ziņgis i izstuosteitu nūpītnus i smīkleigus gadīņus nu dzeivis. Kotru godu ir izvālāta konkreta tema, itūgod – “Sāta”, kas sasaista kūpā muzykantus i stuostnīkus.

Itūgod ir pruovuoks stuostnīku skaits – pasuokumā dasasacejušys 4 stuostneicys nu Jaunlaicenis, vīna stuostneica nu Preiļu, vīna nu Lubuonys nūvoda Indrānu pogosta, Rēzeknis nūvoda Audriņu i Mozsalacys nūvoda Sieļu pogosta.

Ziņgēt Viļānūs īsarass 13 kolektivu nu dažaidu Latvejis nūvodu: Murmastīnis kulturys noma folklorys kūpa (Varakļuonu nūvods), Borkovys folklorys kūpa “Madava” (Modyunis nūvods), Jaunlaicenis folklorys kūpa “Putnis” (Olyuksnys nūvods), Nagļu folklorys kūpa “Skreine” (Rēzeknis nūvods), Meirānu tautys noma tradiceju kūpa “Sietiņš” (Lubuonys nūvods), Lyzuma lauku kapela (Guļbinis nūvods), Rūjīnys kulturys noma kapela “Rūvenas aure” (Rūjīnys nūvods), Izvolta tautys noma apvīnuotais sīvīšu i veiru ansamblis (Kruoslovys nūvods), Viļānu kulturys noma kapela “Bumburneicys” i Dekšuoru pogosta kapela “Sovejī” (Viļānu nūvods), Sieļu pogosta folklorys kūpa i Tautys muzykys kūpa “Sēļu muižas muzikanti” (Mozsalacys nūvods).

Kotru godu eipaši gaideiti ir gosti nu sābru vaļstu – itūgod Viļānūs gasteis lītaunīku kapela “Smalvų” nu Zarasu.

Kai īrosts, pasuokuma laikā dalinīki viertēs cyts cytu i otkon nūsaceis goda lobuokūs stuostnīkus i ziņgātuojus, taipat viertiešonā īsasaisteit aicynuoti ari skateituoji, nūsokūt sovus favoritus, saprūtams, byus ari organizatoru i sponsoru simpateju bolvys.

Ziņgātuoju i stuostnīku vokors nu jau ir palics par Baļtejis vaļstu tradicionalū kulturu popularizejūšū festivalu, partū ka kotru godu Latvejis, Lītovys i Igaunejis ziņgātuoji gastej cyts pi cyta, dasaistūt vys jaunus interesentus i dolūtīs pīredzē i storp Latvejis nūvodu, i uorvaļstu ziņgātuojim i stuostnīkim. Festivals sekmej ziņgu i stuostamuos folklorys aktualitati myusu dīnu kulturys dzeivē, veicynoj tautys tradiceju saglobuošonu i puormontuojameibu, nūdrūsynojūt izgleituošonys i pīredzis apmainis procesu.