Itamā nūdarbeibā runuosim par lītvuordim. Kab byutu vīgļuok saprast, juorauga atguoduot latvīšu volūdys stuņdis i lītvuordu deklinacejis – tys var byut svareigai, kod ir šaubys, kaidu burtu raksteit kaidā konkretā gadīnī.

Tuoļuok apraksteitys lītvuordu deklinacejis latgalīšu volūdā.

1. deklinaceja: veirīšu dzimtis lītvuordi, kam vīnskaitļa nominativā ir golūtne -s (dāls), -ys (orklys), -š (ceļš).

Viereibai! Vuordus “kars” i “viejs” roksta ar golūtni -s.

Tāvam beja pīci _____ (dēli), kotram nu jim beja četri _____ (lopi).

Ka pīrakstejot “dāli” i “lūpi”, tod ir pareizi. Pyrmuos deklinacejis daudzskaitļa nominativa golūtne ir -i.

Vēļ var atguoduot — vuords navar beigtīs ar y. Taitod — lūpy, dāly, orkly, kuorkly i tt. nav pareizi.

Vysim _____ (dēliem) patyka struoduot ar _____ (arkliem).

Daudzskaitļa dativa i instrumentaļa golūtne 1. deklinacejis lītvuordim ir -im. Taitod pareizuo atbiļde ir “dālim” i “orklim”. (Napareizi – dālym, orklym, dālīm, orklīm i tml.)

2. deklinaceja: veirīšu dzimtis lītvuordi, kam vīnskaitļa nominativā ir golūtne -s (bruoļs, bolūds, rudiņs, zuts, spaņs) voi -is (greislis, gruobeklis, kauslis). Pi 2. deklinacejis latgalīšu volūdā puorsvorā pīskaitomi tī vuordi, kas ir 2. deklinacejis lītvuordi latvīšu literarajā volūdā, viesturiski latgalīšu volūdā jim nu golūtnis ir pazuds i, bet par tū, ka jis tī bejs, līcynoj meikstais (voi meikstynuotais izrunā vuordūs “bolūds”, “zuts” vuorda beigys izrunojam meikstuok, nakai taidys pošys skaņu kūpys tyktu izrunuotys latvīšu volūdā) leidzskaņs pyrms –s. (Atguodoj nūdarbeibu, kurā beja stuosteits, ka i, ī, e, ē meikstynoj leidzskaņus.)

Kotram ______ (brālim) beja pa ______ (grābeklim).

_________ (balodim) i ______ (zutim) ir kotram sovs dzeivis areals.

Pareizi: “bruoļam” i “gruobekļam”, “bolūžam” i “zušam”. Vīnskaitļa dativa golūtne ir -am.

Taipat kai latvīšu volūdā, ir ari leidzskaņu meja — zuts, zuša, zušam, zušu, zušim, zušūs, bolūds, bolūža, bolūžam, bolūžu, bolūžim, bolūžūs i.tml.

Izjāmums! Leidzkaņu mejis nav, ka vuorda sakne beidzas ar p – skaps, skapa, skapūs i tml.

3. deklinaceja: pi juos latgalīšu volūdā pīskaitomi vuordi Jezus Kristus i personvuordi ar golūtni -us (Mikus, Ingus i tml.) Lūceišona naatsaškir nu latvīšu literaruos volūdys.

4. deklinaceja: sīvīšu dzimtis lītvuordi, kam vīnskaitļa nominativā ir golūtne -a (golva, kuoja, samaņa)

Viers ______ (galvas) dabasi, es radzu juos ______ (kājas), asu vēļ pi _____ (samaņas).

Pareizi byus, ka pīraksteji – “golvys”, “kuojis”, “samanis”.

Aiz cītuo leidzskaņa vīnskaitļa genitivā, daudzskaitļa nominativā un akuzativā ir golūtne -ys: golvys, lopys, aiz meikstynuotuo (meikstuo) leidzskaņa – golūtne -is: kuojis, samanis.

Īmu sovom ______ (kājām), verūs iz kruosainajom kūku _____ (lapām).

Daudzskaitļa dativā i instrumentalī golūtne ir -om (kuojom, lopom) (latgalīšu rokstu volūdā nav pareizi izmontuot Zīmeļlatgolai rakstureiguos daudzskaitļa dativa i instrumentaļa golūtnis -uom – kuojuom, lopuom, samaņuom).

5. deklinaceja: sīvīšu dzimtis lītvuordi, kam vīnskaitļa nominativā ir golūtne -e (egle, muote). Itei ir sareižgeita deklinaceja, deļtuo ka izlūksnēs ir daudz lūcejumu golūtņu variantu.

Puorbaudi sevi pīmārā i saleidzynoj tabulā, ci pareizi pīraksteji.

Pīcys ______(egles), vīnā _____(eglē) vuovereite.

______(eglēm) zalis skujis, vysuos _____(eglēs) siež putyni.

Vsk.

N. egle, muote
G. eglis, muotis
D. eglei, muotei
A. egli, muoti
I. ar egli, ar muoti
L. eglē, muotē

 

Dsk.

N. eglis, muotis
G. egļu, muošu
D. eglem, muotem
A. eglis, muotis
I. ar eglem, ar muotem
L. eglēs, muotēs

Taitod vsk. genitiva, dsk. nominativa i akuzativa golūtne ir -is (eglis, muotis); vsk dativa golūtne -ei (eglei, muotei), vsk. lokativa golūtne ir -ē (eglē, muotē), dsk. dativa i instrumentaļa golūtne -em ((ar) eglem, muotem), dsk. lokativa golūtne ir -ēs (eglēs, muotēs).

Napareizi: eglī siež vuovereite, egļuos siež putyni, egļom zalis skujis.

Ka vuords beidzas ar b, m, p, v, daudzskaitļa genitivā jis rokstoms itai: dūbe-dūbu, zeme-zemu, zīpis-zīpu, vierve-viervu.

6.deklinaceja: sīvīšu dzimtis lītvuordi, kam vīnskaitļa nominativā ir golūtne –s. Ari itymā deklinacejā izlūksnēs ir vairuoki lūcejumu golūtņu varianti, deļtam pīraksteisim pylnu lūceišonys paradigmu. Pīroksti i puorbaudi! Kotram ir divejis _____ (acis). Mes redzim ar _____(acīm). Labi, kod _____(acīs) nav osoru. Jam kotrai ______(acij) ir sova kruosa.

Vsk.

N. acs, zivs
G. acs, zivs
D. acei, zivei
A. aci, zivi
I. ar aci, ar zivi
L. acī, zivī

Dsk.

N. acs, zivs
G. ocu, zyvu
D. acim, zivim
A. acs, zivs
I. ar acim, ar zivim
L. acīs, zivīs

Taitod vsk. dativā golūtne -ei (nakteim sirdei), vīnskaitļa nominativā golūtne -s (nakts, sirds), dsk. dativā i instrumentalī ((ar) naktim, sirdim), dsk. lokativā -īs (naktīs, sirdīs).

Napareizi: ačom, siržom, sirdej, acej, ačuos, siržuos i tml.

Lai ari vairumam lītvuordu latgalīšu volūdā deklinaceja sakreit ar latvīšu volūdu, tūmār ir ari vuordi,kam ir cyta deklinaceja i pat dzimte, pīmāram, pasauļs (pasaule), atslāgs (atslēga), kļovs (kļava), pāds (pēda), bolss (1.dekl.) (balss (6.dekl.)), dzīsme (dziesma), prīca (prieks), līsme (liesma), lads (ledus), sieņs (sēne) i c.

Puorbaudi sevi!

Īkovuos dūtū vuordu pīroksti pareizi latgaliski!

Aiz pagrīzīņa razami _____(kalni).

______ (kalpiem) _____ (dzīvē) īt cytaiži nakai _____ (kungiem).

Kotram ______ (brālim) bija četri _______ (bērni).

Vysur sakrytušys _______ (rudens) dzaltonuos ______(lapas). Kotrā _____ (puķē) _____ (bitei) ir atrūnams nektars, nu kuruo tiks taiseits ______ (medus).

Kotrā ______ (daļā) ir vēļ cytys ______ (daļas). Vysom ______ (māsām) beja četrys ______ (meitas).

Dzīžu šmuku _________ (dziesmu) par vysom _________ (Latvijas) _______ (upēm).

________ (saulē) navajag vērtīs.

__________ (pelēm) garšoj gryudi. _________ (pelēs) ir baile nu _______ (kaķiem).

Munai __________ (ausij) ir loba dzierde.

__________ (pirtīs) ļauds īt na tikai mozguotūs.

__________ (acīs) jam ________ (asaras).

Puorejuos nūdarbeibys meklej pošvuiceibys materialā Vuicīs raksteit latgaliski!, aizdavumu atbiļdis atrūnamys ite.