Stuostu cyklā stuosteis par Latgolys kongresa viesturi
Desmit stuostu garumā Latvejis Radejā stuosteis par Latgolys kongresa viesturi i nūzeimi. 1917. godā nūtykušajā kongresā Latgolys latvīši lēme par apsavīnuošonu ar puorejim latvīšim, tys beja nūzeimeigs pagrīzīņa punkts Latvejis vaļsts izveidē.
Latvejis Radejis Latgolys multimedeju studeja sagatavejuse stuostu cyklu “Latgales kongress. 10 stāsti”. Tū varēs dzierdēt Latvejis Radejā 1 dorba dīnu reitūs 7.50, suocūt ar 27. februari.
Raidejumu cyklys veļteits 1917. goda 9. i 10. majā (piec vacuo stila 26. i 27. aprelī) Rēzeknē nūtykušajai Latgolys latvīšu puorstuovu sanuoksmei. Viesturiskūs nūtikšonu īspaidā Latgola nu puorejūs latvīšu apdzeivuotajom teritorejom administrativi beja škierta 300 godu. Latgola atsaroda Vitebskys gubernis sastuovā, te dzeive ritēja cytaižuok. Vairuoku nalabvieleigu nūtikšonu rezultatā beja kavāta regiona saimnīciskuos dzeivis i kulturys izaugsme. Ka tuo laika Kūrzemis i Vydzemis guberņuos latvīšu nacionaluo kusteiba aizasuoce jau 19. godu symta vydā, tod Latgolā itys process varēja nūtikt viņ 20. godu symta suokuos.
“Da pošys Latvejis proklamiešonys Latgola beja nūškierta nu puorejuos Latvejis. Veidojūt itū raidejumu cyklu, grybom izceļt Latgolys kongresa lelū nūzeimi Latvejis vaļsts i latvīšu nacejis izveidē. 1917. godā latgalīši napuorprūtami pasaceja, ka ir daļa nu latvīšu tautys i gryb byut kūpā ar puorejim latvīšim, nasaverūt iz volūdys, kulturys i saimnīciskuos dzeivis atškireibom,” nūruoda raidejuma producente Vineta Vilcāne.
Raidejumu cyklys “Latgales kongress. 10 stāsti” skaidruos Latgolys viesturis sovpateibys i atškireibys nu puorejūs Latvejis nūvodu, īpazeistynuos ar īvāruojamuokajim kongresa delegatim, pieteis kongresa nūrisi i pījimtūs lāmumus.
Latgolys viesturis ceļuojumā aicynuos akters Oskars Lustiks i producente Vineta Vilcāne.
Pyrmais raidejums losams i klausams portalā LSM.lv.