Intervejis autore: Laura Melne

Latgalīšu dzīsmineicys Laurys Bicānis muzyka atstuoj cīši gaišu īspaidu. I nav nikaids breinums, ka cīši gaiša personeiba ruodīs ari Laura poša. Runojūt ar jū, laiks paskrīn dreiži i smaids nu sejis napagaist ni iz eisu šaļti. Myusu saruna pamatā ir par muzyku, kas Laurys dzeivē ir organiski īsakļuovuse jau nu agrys bierneibys. Jau pavysam dreiži nu juos varim sagaideit jaunu albumu i koncertus vairuokuos Latvejis piļsātuos. Nu piec tam Laurys dzeivē gaidomys nūzemeigys nūtikšonys, kas var jū nūvest pat iz cytu pasauļa molu.

 

Suoksim interveju ar taidu standartvaicuojumu – ar kū tu niu nūsadorboj kasdīnā?

Es struodoju Daugovpiļs Muzykys vydsškolā, kur vokalistim i teoretikim pasnādzu vuocu i fraņču volūdu, lai jī var pareizi dzīduot voi atrast sev vajadzeigū informaceju, kas bīži ir vuocu volūdā. Taipat ari bārnim muzykys školā vuicu klasiskū gitaru. Bet, prūtams, es doru ari daudzys cytys lītys – sovys sirdslītys. Navar jau tik struoduot, ir ari hobeji, tei poša muzyka.

Kai suocēs tova aizaraušona ar muzyku?  

Tys nūtyka jau bierneibā, partū ka muna mama ir muzykys školuotuoja. Es nu tuo vysa navarēju izbēgt – maņ vajadzēja dzierdēt i kora mieginuojumus, i gostim dzīduot, spielēt i doncuot. Tai nu tys organiski veiduojuos nu bierneibys. Školai blokus beja muzykys škola, kur ari muna mama struoduoja. Ruodejuos pošsaprūtami, ka juoizavielej kaids muzykys instruments. Es pat nadūmuoju, voi tū grybu, voi tys nūderēs – ka maņ tys beja kluot, tod tys beja juodora. Sešus godus vuicejūs akordeona spēli, tod mama nūpierka gitaru. Tū ari es suoču vuiceitīs ar dūmu – ka jau ir instruments, tod maņ jis ir juospielej. Taipat ari ar pyrmom dzīsmem – plauktā stuovēja dzejūļu gruomotys, pajiemu kaidu tekstu i raudzeju. Vyss nūtyka tai organiski.

Saceji, ka tovs pyrmais muzykys instruments beja akordeons. Cik bīži tev niu saīt tū spielēt? Zynoms, ka reizem tu spielej akordeonu kūpā ar grupu “Dabasu Durovys”.

Tagad bīžuok saīt nakai agruok. Kod pabeidžu muzykys školu, vēļ kaidu laiku spielēju, beja pat izaveiduojs duets ar specialitatis školuotuoju, nu tod beja taids periods, kod akordeons beja puordūts i nūpierkta gitara. Eistineibā, taišni sokūt paļdis Arņam Slobožaninam, kod jis, struodojūt ar sovu muzyku, paaicynuoja mani pīsadaleit dzīšmu radeišonā, īspielēt akordeonu, es sev atkluoju akordeonu nu jauna. Ari poša izmontuoju tū sovā ūtrajā albumā, veidojūt aranžiejumus dzīsmem. Nu draugim Vuocejā kai duovonu sajiemu ari jaunu mozuo izmāra akordeonu.

Kai vyspuor izaveiduoja tova sadarbeiba ar “Dabasu Durovom”?

Pyrmūreiz jūs satyku festivalā “Muzykys Skrytuļs”, kur es izastuoju kūpā ar sovom muosom. Tod es vēļ meklieju sovu ceļu iz skotivis, bet “Dabasu Durovys” tū jau beja atroduši. Atguodoju, ka Arņam aizdevu sovu mediatoru, nu napīmiņu, voi jis maņ jū atdeve (smejās). Labi, ka ir latgalīšu pasuokumi, kas apvīnoj muzikus. Tai kai i es, i “Dabasu Durovu” muziki struodoj i dzeivoj Daugovpilī, sadarbeiba ari izaveiduoja.

Pīminieji sovu pyrmū daleibu “Muzykys Skrytulī”. Kai tod nu sovu pyrmūs dzīšmu tyki da leluokys skotivis? Ruodīs, ka piec tam nūzeimeigs ir bejs ari Arņa faktors?

Nui, tai, īspiejams, varātu byut. Tuos pyrmuos dzīsmis es tai eisti nikur nadzīduoju. Juos ir dīzgon normalys, nu, ka naesi juos palaids eistajā šaļtī, tod jom ir lamts palikt tamā mapeitē. I tys ari ir labi, tys palīk kai atskaitis punkts maņ pošai. Piec tam es suoču raksteit dzīsmis ar sovim tekstim. Juosoka paļdis munai literaturys školuotuojai nu Špogu vydsškolys, kas reizem stuņdēs maņ atļuove kaidu sovu dzīsmi nūspielēt. Muna pyrmuo auditoreja beja muni klasisbīdri. Kod redzieju, ka jim pateik, maņ roduos leluoka drūsme i sasajiemu “Muzykys Skrytuļam”. Piec tuo mani paaicynuoja ari iz Latgolys Radeju Rēzeknē. Jim beja vajadzeigys jaunys dzīsmis, jauni muokslinīki. Tī es ari īraksteju pyrmuos dzīsmis. Piec tam es satyku Arni, kurs ir taida personeiba, kas cīši uzrunoj i, pat varātu saceit, ītekmej cylvākus. Lobā ziņā (smaida). Taišni jis maņ paleidzēja atīt pi dūmys, ka juoīroksta albums. Paļdis “Dabasu Durovom”, kas maņ paleidzēja ar pyrmuo albuma tapšonu!

Tovā ūtrajā albumā leluokuo daļa dzīšmu ir ar Egitys Terēzis Jonānis tekstim. Kai suocēs jiusu sadarbeiba, i voi tei vēļ turpynojās?

Es i Egita kasdīnā dzeivojam i struoduojam Daugovpilī, kur es jū ari satyku. Suokumā es ar jū sasadraudzeju vīnkuorši kai ar cylvāku, ar žurnalisti. Kod jei izdeve sovu gruomotu, iz prezentaceju tyka aicynuoti draugi, rodūši cylvāki, ari es. Apsveiču Egitu ar juos pošys dzeju, pīrokstūt dzīsmi. Tai tys ari aizguoja. Rodūšajā dorbā ir svareigi, ka tu laiceigi prezentej sovys dzīsmis, ka juos nasasakruoj. Es saprotu, ka juos juoīroksta taišni tod. Cytaiž es varbyut tū nabyutu izdarejuse vēļ šudiņ.

Mes ari niu ar Egitu kontaktejamēs, jei turpynoj raksteit dzeju, nu pagaidom nav jaunu dzīšmu. Nasoku, ka tūs vaira nabyus, nu kotrai lītai ir sovs laiks.

Latgalīšu sabīdreibā tevi zynuoja jau agruok, nu pi leluokys atpazeistameibys tyki pyrms vairuoku godu, kod pīsadaleji Latvejis Eirovizejis atlasē. Kū tu dūmoj, atsaverūt iz tū laiku, voi ari šudiņdīnys Laura tī byutu gotova pīsadaleit?

Es nūteikti pīsadaleitu, nu dareitu lītys cytaiži. Tys nanūzeimoj, ka es nūžāloju, kai tys nūtyka, partū ka tamā laikā es ar sovu skatejumu voi naivumu dareju maksimumu, kū es varieju izdareit. Īspiejams, maineitūs arī īmasli, parkū es tī pīsadolu. Eirovizejā ir juosaceinej par atpazeistameibu, par tū, lai esi komerciali veiksmeigs, ari lai izdzeivuotu, ka tys ir tovs maizis dorbs. Gryušuok ir, ka tī gribi pasaceit koč kū nu sirds. Tod ir vajadzeiga baiguo veiksme.

Kaids tod beja tovs mierkis – nūdūt tū sovu viestejumu voi tūmār ari byut vairuok popularai?

Eistineibā es laikam pat par tū naaizadūmuoju (smaida). Tys beja taids pats stuosts kai par muzyku – īraudzeju, ka Eirovizejā var īsnēgt dzīsmis, i izdūmuoju, ka īsnīgšu. O, es tī tyku! Kas vēļ vajadzeigs – prīšknasums!? Labi, byus! (smejās). Es otkon nadūmuoju par īmeslim. Tagad jau es suoktu dūmuot. Tei naradzamuo daļa, menedžments ir cīši svareiga. Tī juoizdora miļzeigs dorbs, ka gribi iznest sovu projektu sabīdreibā.

Skaiteju jau vairuokus godus vacu interveju ar tevi “Katoļu Baznīcas Vēstnesī”, kur tu vaira tyki pozicionāta kai kristeiguos muzykys puorstuove. Voi tu tam varātu pīkrist, i kai poša definej sovu muzyku?

Es tū naatdolu, namainu sovu ideņtitati – ka es asu kristīte, tod vyss, kū es doru, ītekmej ari muzyku.

Sovuos dzīsmēs izmontoj tekstus ari nu Bībelis. Voi tys tev naroda leluoku atbiļdeibys sajiutu, kai pajamūt vīnkuorši kaidu dzejūli i sacerūt dzīsmi?

Nui, prūtams, ka ir cyta apziņa i sajiuta. Es ari cīši pīdūmoju, kū es grybu pasaceit par Dīvu ar sovu tekstu, lai nav pretrunu. Raugu pajimt [Bībelis tekstu] piec īspiejis autentiski, nalīkūt nikuo kluot, kai, pīmāram, dzīsmē “Mīlesteiba”. Es vys vēļ breinojūs par tū dzīsmi, kai jei ir aizguojuse – cylvāki klausuos ar osorom acīs. Es tū vysu nūrokstu iz viestejumu, ka vuordam ir spāks, ka tys ir Svātuo Gora īdvasmuots vuords, kas raksteits Bībelē. Tai jau ari ir – mīlesteiba ir vysuleluokuo.

Jau saceji, ka vuici muzykys vydsškolā volūdys. Ruodīs, ka zyni daudz volūdu, par tū līcynoj ari tovs albums, kurymā beja cīši lela volūdu dažaideiba. Cik tod volūdu tu zyni?

Tys ir hobejs, nu kuruo, saprūtu, nadaudz juoatsasoka, partū ka tys aizjem daudz laika, juosavuica kotru dīnu. Kai skaiteju vīnā gruomotā par volūdu vuiceišonūs – vīna dīna, kū tu izlaid, ir div dīnys atpakaļ. Es beju ar tū cīši aizaruovuse, vuicejūs cīši daudz volūdu – varātu byut, ka pat vaira par desmit. Vaira breivi navaru izmontuot pūļu, čehu, kīnīšu voi turku volūdu, kū vuicejūs. Niu varu sasarunuot pīcuos svešvolūduos: angļu, vuocu, fraņču, krīvu, spāņu. Ka lītuvīši runoj lānai i par maņ saprūtamu temu, tod varu raudzeit runuot ari lītuviski. Volūdys maņ ir kai narkotikys – cīši pateik tei sajiuta, ka tu atkluoj sev kaidu volūdu, suoc jū vuiceitīs nu nullis. Ka tu jau suoc jimā kū nūjaust, tev vairs nav tik interesantai i tu suoc meklēt cytu volūdu.

Tovs pyrmais albums maņ laikam ari asociējās ar tū, ka tī ir daudz dzīšmu vysaiduos volūduos. Kai izavielej volūdu, kurā byus dzīsme?

Vairuok jau laikam es volūdu izavieleju apzynuoti, eipaši jau tagad. Saprūtu, ka vajadzātu angļu volūdu vaira uzpucēt, koč i jei maņ eisti nikod nav patykuse, nu es navaru jū tik vīnkuoršai apīt. Nu, ka es suocu raksteit tū dzīsmi, es jiutu, ka jei aizīt taišni tamā volūdā. Pīmāram, tei poša Eirovizejis dzīsme maņ vaira īt pi sirds latgaliski (“Es tikai ļaujūs”). Varbyut, ka es poša pījamu tū lāmumu [par volūdu], nu tys ītekmej pošu dzīsmi. Dzīsmei “Tī vairs navar tikt” raudzeju raksteit maksimali daudz verseju, nu saprotu, ka vysvaira tūmār pīstuov tei pyrmuo volūda. Tys vyss vaira ir muni kai filologa eksperimenti (smejās). Tys, ka maņ pateik volūdys, vīnkuorši ītekmej ari munu muzyku.

Kaidi ir tovi tyvuokī nuokūtnis plani?

Pavasarī voi vosorys suokumā dūmoju izdūt sovu trešū albumu. Apzynuoti voi naapzynuoti grybu īturēt tū lineju, ka ik piec div godu ir jauns albums (smaida). Piec tam grybātu ari koncertturnejeņu pa Latveju. Tagad munā dzeivē cīši tyvu ir īguojuse Meksika, partū ka muns leigavaiņs ir nu tīnis. Nūbraucūt iz Meksiku i radzūt juos apmārus, es saprotu, ka juonūviertej, ka Latveja ir tik moza, ka es pat varātu izveiduot turneju pa sovu vaļsti. Pīmāram, maņ cīši pateik spielēt Līpuojā, kur asu jau bejuse div reizis. Tī ir publika, kas labi sajam, jūs ari latgalīšu muzyka interesej kai sova veida eksotika. Juoizmontoj itei īspieja, cikom vēļ var, partū ka itūvosor maņ plānuotys kuozys.

Vēļ maņ pateik meklēt cytus muzikus, ar kurim varātu kūpā īraksteit dzīsmis. Pīmāram, tei poša dzīsme ar “Rikšim” – suokumā dzīduoju vīna, nu saprotu, ka maņ tī vēļ vajag taišni “Rikšus”. Paļdis jim par rodūšū draudzeibu! Dūmoju, ka ari tagad uorpus munim dzīsmineicys rodūšajim dorbim es grybu sasadorbuot ar cytim muzikim taidūs vīnreizejūs projektūs. Ari uorzemu muzikim – pīmāram, maņ ir vīns meils vuocu dzīduotuojs, ar kurū es jau gondreiž īraksteju dzīsmi (smejās). Sasatykom ari ar vīnu dzīsmineicu Lītovā – dūmoju, ka ari ar jū varātu kū foršu sataiseit.

Voi jaunajā albumā pamatā byus dzīsmis ar tovim pošys vuordim?

Trešais albums maņ koč kaidā veidā atguodynuos pyrmū – tī byus dzīsmis latgaliski, latviski, angliski. Vuociski i franciski gon nabyus. Bet nūskaņa byus leidzeiga pyrmajam albumam – jis byus nadaudz kai mozaika salykts. Pyrmū albumu es nadaudz lyku kai puorskotu – ka es asu, kas maņ pateik. Ite byus leidzeigi, nu drupeit cytā kontekstā. Vēļ apmāram 40% albuma ir juoīroksta, nu skice par albumu ir i tei ar kotru reizi palīk skaidruoka. Pavasarī kai albuma prīkšviestness byus ari vīnys dzīsmis videoklips.

Tovu tuoluokū dzeivi ir paradzāts saisteit ar Latveju, Meksiku voi kaidu cytu pasauļa daļu?

Vīns ūtru naizslādz. Varātu byut ari kaida trešuo voi pat catūrtuo vaļsts. Tī daudz kas ir privats, vysu navar atkluot…

Ar tū gribieju pavaicuot, voi tevi piec ituos vosorys vēļ varēs satikt Latvejā?

Nazynu… Varēs, nu nazynu, cik ilgi i kurā piļsātā.

Ka dreikst privatu vaicuojumu, tod kai tu īsapazyni ar puisi nu Meksikys?

Lobs vaicuojums, partū ka tys savīnoj vysu kūpā. Jū sauc Karloss, jam ari pateik volūdys i eksotiskys lītys. Tai jis izdūmuoja, ka jam vosorā vajag kū eksotisku pasavuiceit kaidā eksotiskā vaļstī. Tei nabeja Latveja, bet Lītova. Es otkon mierktīceigi guoju iz tū, ka maņ vosorā vajag byut tymūs lītuvīšu volūdys kursūs. Tī mes sasatykom. Kai jau kursūs, tu na tikai siedi i roksti, bet ir ari kulturys programys, tu sateic tūs cylvākus kasdīnā… Tai tys ari saguoja.