Roksta autors: Dainis Mjartāns, bīdreiba “Latgaļu sāta”

Uzroksts iz Latgolys kongresa symtgadei veļteituo pīminekļa Rēzeknē ir aktivizējs Latgolys sabīdriskuos organizacejis. Teik vuokti paroksti i organizātys aptaujis.

Saprūtams, varim poši sev puormest, parkū tys natyka dareits jau pyrma goda, kod sabīdryskuos dūmys spīdīņam byutu daudz leluoks spāks ītekmēt lāmuma pījiemiejus – Rēzeknis piļsātys dūmis deputatus.

Sabīdriskuo medeja LSM.lv portalā varim skaiteit, ka “par paredzēto Raiņa citātu, ne par otro uzrakstu latgaliešu valodā un tā pareizrakstību vienotības latgaliešiem nav.” Tei nav taisneiba.

Aktivuokuos latgalīšu sabīdriskuos organizacejis i sabīdreibā zynomys personys vīnpruoteigai soka, ka Raiņam, kurs 1917. godā dzeivuoja Šveicē i Latvejā atsagrīze viņ 1920. godā ar kongresu Rēzeknē nav tīša sakara.

Saisteibā ar paradzātū ūtrū uzrokstu “1917. goda 26. un 27. aprelī p. v. st. itymā vītā kinoteatrī “Diana” nūtyka Pyrmais Latgolas latvīšu kongress, kas lēme par apsavīnōšonu ar Kūrzemi un Vidzemi” lāmuma pījiemiejim byutu juoīsaklausa volūdneicys L. Leikumys redzīnī, kas publicāts www.lakuga.lv/2017/02/14/pyrmuo-latgolys-kongresa-gudam-pa-materialu-padim/

Sakarā ar da šam apstyprynuotū Raiņa citatu varim aizdūt pamatuotu vaicuojumu, parkū pīminekļa autors i pasyuteituoji skaita, ka Latgolai vysu laiku juopīruoda lojalitate Latvejai? Tys jau eisi i konkreti pasaceits iz Atbreivuošonys pīminekļa “Vienoti Latvijai”.

Sabīdreiba ir sasaviļņuojuse. Itamuos dīnuos Rēzeknis dūme sajam daudzus īsacejumus.

Bīdreiba “Latgolys Saeima” aicynoj sabīdriskuos organizacejis vīnuotīs par uzrokstu, ar kurū suocēs kongresa rezolucejis teksta ūtrais pants: “Mes Latgolys latvīši… .” Te gon vaicuojums, voi vys tik navajadzātu lītuot tuo laika originalraksteibu “Mes Latgolas latwīši….” ?

Jemūt vārā, ka Fraņcs Trasuns beja tys, kurs varēja puorlīcynuot puorejūs kongresa delegatus saredzēt Latgolys nuokūtni kūpeigā vaļstī, bīdreiba “Latgaļu sāta” īsoka kaidu nu politika popularuokajim citatim. Ari bīdreiba “Trešō zvaigzne” īsastuoj par F. Trasuna citatu: “Varai pīdar laiceiba, taisneibai – myužeiba.”

Kai  aplīcynoj  Rēzeknis piļsātys dūmis Sabīdriskūs attīceibu nūdalis vadeituojs Kārlis Pozņakovs, pyrmūdiņ Rēzeknis dūmis Kulturys komisejis sēdē tyka nūsprīsts par izmaiņom iz kongresam veļteituo pīminekļa uzroksta, tok golavuords ir dūmis deputatim, partū catūrtdiņ Rēzeknis piļsātys dūmis sēdē deputati izavielēs storp div variantim: “I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mūsu” (Rainis) voi “Varai pīdar laiceiba, taisneibai – myužeiba.” (Fraņcs Trasuns)

Varim cerēt, ka Rēzeknis piļsātys dūmis deputati itū vīdū F. Trasuna dūmu nauzjims personeigi, nu sprīss piec byuteibys i jims vārā sabīdriskū dūmu.

Sabīdreibā naizpratni radejuse ari  Vaļsts volūdys centra praseiba, ka iz pīminekļa raksteitū tekstu latgalīšu volūdā napīcīšams dublēt latvīšu volūdā. Kai LSM.lv skaidroj Vaļsts volūdys centra direktors Māris Baltiņš, tod kongresa mierkis beja par Latgolys apvīnuošonu ar Kūrzemi i Vydzemi, izveidojūt vīnu teritoreju. “Ja mēs tagad šo  aspektu neņemam vērā, tad uzraksts tikai latgaliešu rakstu valodā varētu liecināt, ka mēs neesam sasnieguši šī kongresa mērķi.”

Komentari varātu byut līki, partū ka skaidri radzams, ka M. Baltiņa kunga redzīņs veiduojīs, naīsapazeistūt pat ar Latgolys kongresa lāmumim.