Autors: Andris Slišāns       

Upīte ir cīms Viļakas nūvada Šķilbanu pogostā. Izavītuojīs pogosta dīnvidaustrumu dalī 5,5 km nu pogosta centra Rekovys, 24,2 km nu nūvoda centra Viļakys i 249,7 km nu Reigys. Jau daudzu godu garumā Upīte ir vins nu latgaliskuokīm pogostim, kur latgalīšu volūda teik lītuota gon kasdīnā, gon vysa veida pasuocīņus. Upīte i tuos cylvāki ir splygts pīruodiejums, ka latgalīšu volūda ir i byus dzeiva vēļ godu godim.

Kai Upeitī vyss aizasuocēs

Nazkod seņ, kod vuicejūs Upītes pamatškolā, mums beja etnografiskīs puļceņš, kur mes vuicejomēs na tikai dzīduot i doncuot, bet ari aust, tamburiet, adiet i peit, bet pats svareiguokīs – vuicejomēs poši organiziet i vadiet sovus školas pasuokumus. Suokūt nu vakariešonuom, kur kūpā taisejam iest, dzīdovam, stuostejam anekdotes. Paši taisejam maskas, guojam čyguonūs, poši kuorem šyupules Lyldīnuos lyluos līpas zorā, paši taisejam hokeja nūjis i spieļovam hokeju, i iz vusīm dorbīm īdvesmova škuluotoja i mamma Irēna Slišāne.
Suokūt vuicietīs vydsškolā, saprotu, ka pītryukst vusa, kas beja pamatškolā, deļtam pats suoku reikuot Rekovas vydsškolā vusa Bolvu rajona školu Popielu, tumūs laikūs popularu Latvejas grupu koncertus. Beja jautri, a tān dūmojūt – kuo maņ napylngadīgam škoļnīkam tū atļuove – nazynu.
Pabeidzu vydsškolu, devūs iz golvaspylsātu vuicietīs i laimes mekliet, beiguos, prūtams, izaruodeja, ka laime ir tepat, Upītie. Reigā ar Ligitu saveidovam sovu saimi, suoka rostīs bārni, bet vusu laiku nazkas īkšā vylka iz dvoru. Dzeivuodami Reigā, aktīvi pīsadalejam Upītes jaunīšu kūpā, kuru ar laiku pats suoku vadiet. Prūtams, vusu laiku paleidzeju tātam Ontonam Slišānam reikuot festivalu “Upītes Uobeļduorzs”. Deļtam, ka tuo padūmoj, es nazynu, kurs pasuokums beja pyrmīs, kuru reikovu es, jū vysod vusus pasuokumus reikojam komandā — suokumā ar mammu, tod ar školas draugim, tod ar tātu, tān ar Ligitu.

Dorbs kai hobejs

Vuss, kū dareju, beja kuo breivuo laika aizpiļdiešona, lobs hobijs, kurs pavusam najauši suoka puoraugt “profesionalajā” darbeibā. 2007. godā Ligita (Spridzāne – sīva), studejūt LU pedagogeju, praksi nūliema īt sovā dzymtajā Rekovas školā. I prakses laikā Šķilbanu pogosta Balkanu dabas parkā sareikova viesturisku lekceju bārnim par 13. gs. Latveju – meistardarbneicys i senūs cīņu paraugdemonstrejumus. Pasuokumu atbaļstieja Škilbanu pogasts. Paguoja kuodi daži mieneši, i Šķilbanu pogosta kulturas dzeives organizators nūpītni apslyma. Pogasta vecs uzvaneja Ligitai, moš jei gryb aizvītuot kulturas organizatoru iz juo slimeibys laiku. Tod var saciet, ka 2007. goda juņs suoka īzavierzietīs tymā, kū es i Ligita doram tādin. Tū mes darejam pa sastdīnem i svātdīnem, partū ka pa nedeli dzeivovam Reigā. Piec kuoda laika, kod sazaveidova nūvodi, myusus īskeiteja Viļakas nūvodā, izveidova Upītes Tautas noma vadietoja omatu, kur īciela mani, partū ka Ligita devuos atpyutā ar saimes paplašynuojuma geidiešonu. Tān jov trešīs gods aizasuocs, ka Upītie ešam apvīnovuši Upītes biblioteku, Ontona Slišāna Upītes kultūrviestures muzeju i Upītes Tautas nomu vīnā īstuodie ar nūsaukumu Namaterialuos kulturas montuojuma centrs “Upīte”, kur ešu direktors, bet Ligita atbild par muzeja lītuom.

Ja nam nu ituo laika, kod es ar Ligitu suokam struoduot, tod pyrmīs lylīs pasuokums beja “Upītes svātki”, kū laika gaitā puorkristejam par “Svātki Upītie”. Te, prūtams, īsadvesmojūt nu lylūs pylsātu, kur reikova pylsātu svātkus izdūmovam, ka ar nikū Upīte nav švakuoka, suokam pyrmejā reizie ar vierīnu – koncertu, dažuoduom aktīvuom spieliem i meistardarbnīeicom, pat bejom pasaukuši pīpyušamuos atrakcejas. Tai nu 2007. goda augusta svinam Svātkus Upītie, kur jov nu pyrmuo goda naatnamama sastāvdale svātkūs ir nakts trasīte. A pādejūs godus ešam izauguši ar itīm svātkīm tik plaši, ka paguojušejūs svātkūs atbraucūt nūvoda prīkšnīks uzrunā saceja, ka jis lepojuos ar myusu veikumu, ka pat vīna ūtra lyluo pylsāta nastāv leidzi myusu programmai. Godu gaitā itī svātki izauguši leidz divejom dīnom, kuruos beja Dirty Deal Teatro ar bārnu lugu “Blēņas un Pasakas”, beja Latvejas Nacionalīs teatris ar lugu “Ceļā uz mājām”, beja grupas “bet bet” jubilejas mini koncerts (gondreiž stuņdi garš), prūtams, meistardarbneicys, atrakcejas, nakts trasīte, balle. Par teatrim lyls paļdis juosoka muosai Lienītei.

Ir tuo, ka muns pasuokumu reikuošonas moto ir reikuot kotru pasuokumu tuo, lai tys patyktu bārnīm — ka tys patiks bārnīm, tod iz jū atīs gon vacuoki, gon babas. A deļkam bārnim? Deļtam, ka tod, kod dzeivovam Reigā i jov vairuokus godus sildejam dūmu par atsagrīšonu iz dvoru  – Upīti, golvonuo bāda beja, lai bārni nacīstu, a kū vāga bārnim – izgleiteibu i lobu atpyutys īspieju. Nu vot i mes struodojam pi tuo ūtruo, pi lobas atpyutas īspiejom.

Upeitis pasuocīni

Prūtams, nu vusīm pasuokumīm kulminaceja ir “Upītes Uobeļduorzs”, kurs paguojušajā godā nūskanēja 15. reizi. Te mes apvīnojam gon dzejnīkus, gon vusu stilu muzikantus, maņ pošam līkuos cīši lobs, otkon juosoka tātam – Ontonam paļdis par ideju, ka tuodu festivalu aizsuoka, kū es vareju tuoluok atteistiet. Prūtams, paļdis vusīm Latgales muokslinīkim, bez jīm nabyutu Uobeļduorza.
Šūgod jov 15. reizi Upītie reikuosem “Kūkovas nūvoda bārnu i jaunīšu folkloras svātkus”, kas reizī ir skate bārnu folkloras kūpom i kapelom deļ škoļnīku dzīsmusvātkīm. Te es pats ešu suokumā bejs kuo dalībnīks, tān kuo organizators.
Organizejam ari Upītes pošu vacuokū pasuokumu, kurs aizasuocīs ar kluba ākas uzceļšonu 20. gs. 60. tajūs godūs – Vacgoda karnevals. Te kotru godu sabrauc maskys nu tyvuokas i tuoļuokas apkuortnes, a maskas na parostas, a tuodas – paštaisātas. Interesanti, ka ja kolhozu laikūs iz karnevalu devuos golvanūkuort pīaugušī, tān ir drusku sovaiduok, ir puse iz pusi. Pādejā Karnevalā apbolvovam atsevišķi gon lylūs cylvaku maskas, gon bārnu maskas.

Iz vacim laurim gulēt navar

Kotru godi ir pasuokumi, kas nūteik tradicionali, bet iz vacīm laurim navar dzeivuot, deļtam mieginojam ar Ligitu radiet jaunus pasuokumus. Paguojušuo goda nūgalī izadeva lobs (vysmoz pošīm tai rudejuos) pavusam sovaiduoks pasuokums – improvizaceja – “Pusnakts šovs ar Juri Vucānu” i gostim: Gunti Rasimu, Raibū i Vucanu Voldyku. Jaunus pasuokumus reikojūt, vysod ir īspieja, ka saīs lobs voi izaguozs, deļtam, lai piec īspiejas lobuok saītu, īsaistam komandā aktīvuokūs folkloras kūpas “Upīte” dalībnīkus. Kū vaira dūmubīdru, tū lyluoka īspieja, ka byus labi.Iz vosaras saulgrīžim jov divejus godus kūpā ar Upītes grupu “Unknown Artist” mieginojam organiziet pasuokumu ar nūsaukumu “π-dzīdam”. Sataisam skatuvi iz Upītes pamatškolas futbola laukuma – ar dūmu, ka ar laiku izaugsem cik lyli, ka vusīm sevi cīnūšim muzikantim tys byus kuo lapnums, ka ir uzastuojuši Upītes stadionā. Ik pa laikam uztaisam kuodu pasuokumu, kas ir tikai vīnreizejs i naatkuortojams, bejam sataisejuši kolhoznīku balli, jaunīšu sadraudzības čempionatu “Uguntiņa” – kuo tū taiseja kolhoza laikūs. Bejam uztaisejuši Viļakas nūvoda dveiņu salidojumu. Īīt dūma golvā Ligitai voi maņ, vusbīžuok tys nūteik, braucūt mašynā, tod nikas cyts naatlīk,kuo tū ideju realiziet.

Vysys gryuteibys ir puorvoramys

Dūmojūt par pasuokumim i tūs sareikuošonu lyluokuos gryuteibys ir saguoduot finansejumu. Prūtams, lyls paļdis Viļakas nūvodam, kas nūdrūšynoj centra darbeibu – molka, elektreiba, olga i drusceņ deļ pasuokumim, bet lyluokīs finasejums juodasaista ar dažuodīm projektīm, tī ir gon KKF, gon ES LEADER programmā. Īmu, runoju ar vītejīm uzniemejīm, tuo kūpā pamozam, pamozam. A, ka ir aptuveni skaidrys naudas daudzums, tod pasuokumu sareikuot ir tikai dorba jautojums. Ūtra līta, kas uztrauc, ir cylvāku daudzums, jūs palīk mozuok, bet, par laimi, apmeklietoju skaits nasakreit. Vusuodūs veidūs mieginojam reklamiet, tai pīsaistūt apmeklietojus na vīn nu sova pogasta.

Daudzūs pasuokumūs “izmontojam” sovus pošdarbnīkus. Mums ir folkloras kūpa, kapela, teatra puļceņš, eksotiskūs doncuotuoju pulceņš. Aicynojam ari pošdarbnīkus nu sābru tautys nomim, bet lyluokūs pasuokumūs i, prūtams, Uobeļduorzā, muokslenīki brauc nu vusas Latgales i Latvejas. Mums cīši pateik gosti, deļtam uznamam vysus sylti i “garšeigi”, kas ir loba reklama cytim muokslenīkīm. Ir jov ari tuodi “lyli” muokslenīki, kas uzzyn, ka tys nazkur tuoli, nazkur nakurīnī, deļtam pat eisti nagryb runuot ar mums, bet puorsvorā muokslenīki uztver ar interesi, kas to tī tuodā “nakurīnie” var byut. Atbraucūt saprūt, ka var byut. Reizem pat ir vīgls šoks. Tuo beja pyrms trejim godim, kod pyrmū reizi atbrauce Nacionalīs teatris ar izruodi “Īstā bērnība”, kur mums pyrms izruodes suokuos problemys, nabeja tautas noma zālī vītas, kur salikt vusus cylvakus, kas grybeja redziet izruodi. Tuo paguojušejā godie izabreineja grupa “bet bet”, piec tam viel vairuokas dīnas socialejūs teiklūs uzsviera, ka Upīte muok sageidiet.

Upītes harizma

Pats golvanīs, kas apmeklietuojus valk iz Upītes pasuokumīm, ir latgaliskums i muojeigums, te vusi pasuokumi nūteik tikai latgalīšu volūdā, prūtams, prīkšnasumūs ir arī latvīšu i cytys volūdas dzierdamas, bet pamatā vuss ir latgaliski – suokūt nu afišas i beidzūt ar paļdis piec pasuokuma.
Dūmojūt par tū, voi kuodreiz ir bejs, ka grybīs mest vusu molā – eisti tuo nav bejs. Reiziem ir tuo, ka īīt ideja golvā par pasuokumu, suoku jū realiziet, suoku reklamiet, i tod kuodas dažas dīnas pyrms pasuokuma uzīt sajiuta – a deļkam man vādzeja, ir tok naseņ bejs pasuokums, vareju tok mīrīgi padzeivuot, atsapyust, sageidiet tradicionaluo pasuokuma reikuošonas laiku, sareikuot i mīrs. Bet itei dūma īīt iz eisu laiceni, partū ka napīmāsloju golvu ar navajadzeigom dūmuom. Nūteik pasuokums, ka jis izadūd i ka vieļ piec pasuokuma kuods pasoka paļdis, tod ir tuoda pateikama sajiuta, kas eisteneibā ir tys adrenalins, kas otkon līk struoduot.

Nuokūtnis plani

Dūmojūt par tyvuokejīm i tuoluokejīm plānīm – juouzfimej kūpā ar Arni Slobožaņinu “Gambita” ūtruo sereja i kuods piersts juodalīk pi Latgales kongresa symtgadis byušonas. A par puorejīm planim – juosekoj afišai, kū mes pīduovuosem, partū ka es ešu drusku muoņticeigs – pyrms nazynu, ka byus 100%, tod nastuostu, sovaiduok var naizadūt. A pats lyluokīs sapnis ir rekonstruiet myusu centra āku, jū palīk par moz vītys. Juotur eiški, gon jov ar laiku izadūs.
Upīti jov Ontons Slišāns nu 20. gs 70. godīm ir veidovs par lylu namaterialuos kulturas montojuma vītu. Juo nu saknem izdzeitīs kūks mums juoaudzej kuplys i varens, mes turpynojam kūpt tradicionalū kulturu dzīsmies, dančūs, muzykā, dorbūs, a vusam pa viersu īt latgalīšu volūda. Mes Upītie dzeivojam kuo pasaules centrā – mes ešam Zīmeļlatgales pierle. Mes mīlom vītu, kur mes ešam. Dzeivojom ar ticeibu, ka te vieļ piec myusu byus daudzi, kas dzeivuos i turpynuos struoduot.

* Piec autora lyuguma rokstā saglobuota Zīmeļlatgolys izlūksnei pītyvynuota volūda