Golda dzīšmu i gveļžu saīts Dagdā itūgod par kuozu temu
Dagdys nūvoda Tautys nomā 23. aprelī 15.00 nūtiks XIV Golda dzīšmu i gveļžu saīts “Auni kuojas, laksteigola!”, informej Dagdys nūvoda Folklorys centra vadeituoja Inta Viļuma. Dalinīki tam var dasasaceit da 19. apreļa.
Ir jau palics par tradiceju, ka pasuokums nūteik apreļa beiguos i tuo dalinīkim sovys programys ir juopakuortoj saīta temai, kurei kotru godu mainuos. Itūgod tei ir: “Kāzas — «jā» vārda došanas svinības”.
Saimis nūdybynuošona ir vīna nu nūzeimeiguokajom nūtikšonom cylvāka myužā. Vedeibys – tautysdzīsmēs vysvaira apdzīduotais myuža gūds, kas ritualu i tradiceju kuplumā, kai ari leiksmībā puorsnādz vysus puorejūs latvīšu gūdus i svineibys.
Myusu dīnuos daudzi kuozu tradiceju viesturiskī elementi ir aizmiersti voi dus aizguojuši ar īprīkšejom paaudzem kopu kaļneņā. Nivīnā Latvejis nūvodā tuos nav sasaglobuojušys piļneibā, tok vysvaira arhaiskuos tradicejis ir īsasakņuojušys Latgolā, koč i ari tī tuos, profesoris Janinys Kurseitis vuordim gruomotā “Kāzas Latgalē”, guojušys mozumā, partū ka sabīdreiba, kuruos atteisteibys pamatā ir bejuse sekuošona tradicejom apvīnuojumā ar jaunu vareibu mekliejumu, nūsamainejuse ar sabīdreibu, kuruos pamatā teik lykti jaunuo mekliejumi.
Itūreiz saīta dalinīkim byus juopylda puors aizdavumi: juoapzynoj sovys pusis senejuos kuozu tradicejis, tūs nūtikšonu epizodis. Juosagatavej programu atbylstūši saīta temai, īlīkūt tamā kaidu nu sovys pusis kuozu nūtikšonys epizodem (leigovys, jauniča pavadeišona nu sātys, pyurs, kuozu vuorti, apdzīduošona, sagaideišona, daņči i cytys), kas atsatīc apmāram iz 19. gs. vydu. Saīta dalinīku programu pamatā, prūtams, ir juobyut dzīsmem, kuruos, kab izcaltu saīta temu, var tikt papyldynuotys ar stuostejumim, tāluojumim i cyta veida darbeibom (izastuošonys laiks da 15 minutu).
Laika gaitā ir mainejušuos na tik kuozu tradicejis, nu ari leigovys i jauniča izskots. Itūreiz viereiba tiks pīvārsta leigovys drēbem, partū ūtrais saīta dalinīku aizdavums – izpieteit, kaidys beja 19. gs. vyda leigovys drēbis i paruodeit tū leigovu paruodē.