Pādejā laikā izskanējuse informaceja, ka Vaļsts volūdys centrys naatbolsta, ka iz tūpūšuo Latgolys kongresa symtgadei veļteituo pīminekļa planavuotī uzroksti byus tik latgalīšu rokstu volūdā. Paraleli tim teik pīpraseits izvītuot uzrokstus ari latvīšu literarajā volūdā. Kab izskaidruotu rodušūs situaceju, kai ari latgalīšu volūdys lītuojuma tīseibys i statusu, raidejuma “Pi myusim Latgolā” veiduotuoji devēs iz Vaļsts volūdys centru, kur sasatyka ar golvonū lingvistu Agri Timušku.

“Latgalīšu rokstu volūdai ir sovs statuss,” nūruoda Vaļsts volūdys centra golvonais lingvists Agris Timuška. “Tei ir vīns nu latvīšu volūdys paveidim, tok juopastreipoj, ka itys nav tys paveids, kurs nūteikts oficialajā saziņā. Vaļsts volūdys lykums nūsoka, ka oficialajā saziņā i sabīdreibys informiešonai paradzātajā tekstā vys tik lītojama latvīšu literaruo volūda.”

Sabīdreibā izskaniejušys bažys, ka iz Latgolys kongresam veļteituo pīminekļa, kū pastateis Rēzeknē, īspiejams byus vajadzeigs tulkuot tekstu nu latgalīšu iz latvīšu literarū volūdu. Tok Agris Timuška nūruoda, ka tei nav tulkuošana, nu teksta pīduovuošona obejuos latvīšu volūdys rokstu formuos.

Pyrma nailga laika Rēzeknis piļsātys dūme lāmuse par lobu Fraņča Trasuna dūmu gryudam “Varai pīdar laiceiba, taisneibai – myužeiba”, kas tiks izvītuots jaunajā pīmineklī. Agris Timuška nūruoda, ka itys gadīņs tiks nūpītnai izvārtāts, tok vysdreižuok, ka Vaļsts volūdys centrys lyugs tekstu iz pīminekļa izvītuot obejuos latvīšu volūdys rokstu formuos. “Tys var byut latgaliski, nu tam juobyut ari latvīšu literarajā volūdā,” soka A. Timuška.

Tīslītu ministrejis parlamentarais sekretars Juoņs Iesalnieks skaita, ka itys vaicuojums juridiski nav sakuortuots da gola. Jis nūruoda, ka obejom latvīšu volūdys rokstu formom ir vīnaidys tīseibys: “Latvīšu volūdai ir div paveidi – latvīšu literaruo i latgalīšu rokstu volūda. Obeji paveidi byutu skaitami par leidzvierteigim. Pa munam, ka ir vīnā nu itim rokstu volūdys paveidim uzroksts, tod tys ir vaļsts volūdā raksteits uzroksts ar taidom pošom tīseibom kai ūtrā paveidā raksteits. Ka ir saziņa ar kaidom vaļsts īstuodem, tod var, par pīmāru, cylvāks dasagrīzt latgalīšu volūdā vaļsts īstuodē, i vaļsts īstuodei ir juosnādz atbiļde, i jī tū var dareit sevkurā nu latvīšu volūdys paveidim. Pa munam, tī myusu latvīšu volūdys paveidi nav tik cīši atškireigi, lai cylvāki navarātu saprast. Es ari asu sovā profesionalajā darbeibā izskatejs īsnāgumus latgalīšu volūdā, atbyldūt latvīšu literarajā volūdā. Maņ kai ventspiļnīkam nasaguoduoja problemys saprast latgalīšu volūdā raksteitu īsnāgumu.”

Juoņs Iesalnieks atzeist, ka saisteibā ar latgalīšu volūdys lītuošonu i statusu ir bejuši pretruneigi gadīni. Tok piec Vaļsts volūdys lykuma izrīt, ka obejim itim latvīšu volūdys paveidim ir leidzvierteigs statuss. Taipat Juoņs Iesalnieks nūruoda, ka nu ministrejis pusis itam vaicuojumam byutu juodagrīž leluoka viereiba, partū ka cylvākim vys vēļ nav vīnnūzeimeigys skaidreibys par jūs tīseibom volūdys lītuošonā.

Lingvists Agris Timuška skaita, ka latgalīšu volūdys aizstuovi sovam volūdys paveidam puorspeilāti gryb pīškiert kaidu eipašu statusu: “Nagrybātu pīkrist, ka itys vaicuojums nav nūregulāts da gola. Tys ir vaicuojums par myusu sabīdreibys zynomys dalis gribiešonu pīškiert kaidam nu volūdys paveidim kaidu eipašu statusu.”

Jurists Agris Bitāns vys napīkreit Vaļsts volūdys centra puorstuova izsaceitajam redzīņam. Jis skaita, ka Latgolys pošvaļdeibom i dzeivuotuojim nav juosabeist lītuot sovu volūdu: “Sevkurā gadīnī lykums soka, ka latgalīšu rokstu volūda ir viesturisks latvīšu volūdys paveids, zeimojās, ka juridiski tei ir tei poša latvīšu volūda. Tai nu tai ir pylnys tīseibys byut sabīdriskā apritē, leidzeigai kai latvīšu literarajai volūdai.”