Pīduovojam pādejū latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibu nu pošvuiceibys materiala “Vuicīs raksteit latgaliski!”.

8. NŪDARBEIBA

Ar darbeibys vuordu latgalīšu rokstu volūdā ir vysgryušuok — seviški ar pīdiekļa patskani/divskani 2. i 3. konjugacejis darbeibys vuordim. Raudzeisim pīraksteit darbeibys vuordu lūceišonu, tik juoatguodoj darbeibys vuordu dalejums konjugacejuos.

Svareigi, pyrms dūmuot, kaidu izskaņu raksteit, vuordu puorvērst pamatformā, lai saprastu, voi vuorda izskaņa ir -eit (slauceit, skaļdeit) voi -ēt (ryusēt, kuosēt).

Pi 1. konjugacejis pīder darbeibys vuordi, kam nav pīdiekļa (nest, augt).

Golvonais par 1. kojugaceju:

Tagadnis daudzskaitļa 1. i 2. personys golūtnis ir -am, -at (nest — nasam, nasat; augt — augam, augat; raut — raunam, raunat; krist — kreitam, kreitat).

• Daļai 1.konjugacejis darbeibys vuordu paguotnis 3.personys golūtne ir -a (auga, kryta), daļai — -e (nese, ruove).
• Ka 3.personys golūtne ir -a, tod paguotnis daudzskaitļa 1. i 2. personys golūtnis ir -om, -ot (auga — augom, augot; kryta — krytom, krytot).
• Ka 3.personys golūtne ir -e, tod paguotnis daudzskaitļa 1. i 2. personys golūtnis ir -em, -et (nese — nesem, neset; ruove — ruovem, ruovet).
• Daļai darbeibys vuordu vīnskaitļa 1. personā mainuos saknis beigu leidzskaņs: d : ž (vede – vežu), t : š (mete – mešu), s : š (nese – nešu),c : č (sauce – sauču), l : ļ (cēle –cieļu).

Lic pareizū formu!

______ (es) vakar _______ (nesu) maisus iz pogrobu. Muosa ari ______ (nesa). Šudiņ ______ (nesu) gruomotys.

Kod mes _________ (augām), tai nabeja. Mes _______ (vedām) puordūt seipulus.

Tāvs maisu _________ (velk) pa ______ (zemi). Mes vakar ________ (nevilkām) i šudiņ _________ (nevelkam).

Es ________ (nenospiedu (mīgt)) durovu zvona pūgu. ______ (viņš) __________ (nospieda (mīgt)), __________ (tāpēc ka) ir garuoks.

Mes šudiņ _________ (metam) bumbu puori teiklam. _______ (jūs) vakar ari _______ (metāt)? Es vakar ______ (nemetu) i šudiņ ari _________ (nemetu).

Vakar _____ (rakām) duorzu. Šudiņ _____ (jūs) _________ (rokat).

Vakar mežā skali _______ (kauca) _________ (vilki).

Baba ________ (vērpa (sprēst)). _______ (es) ari ________ (vērpu (sprēst)). Tai mes obejis _________ (vērpām (sprēst)).

Mes ______ (stiepām) ______ (no) __________ (tirgus) pierkumus. Šudiņ _______ (jūs) _________ (stiepjat).

2. konjugacejis darbeibys vuordi

• Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -uot, -ynuot, tagadnē ir -oj-(-ynoj-), paguotnē — -uoj-(-ynuoj-). Dūmuot — es niu dūmoju, es vakar dūmuoju. Pagaisynuot — tu niu pagaisynoj, tu vakar pagaisynuoji. Staiguot — jis niu staigoj, jei vakar staiguoja.
• 2. konjugacejis darbeibys vuordim tagadnis 1. i 2. personys daudzskaitļa golūtnis ir -am, -at. (niu dūmojam, dūmojat; niu pagaisynojam, pagaisynojat; niu staigojam, staigojat)
• 2. konjugacejis darbeibys vuordim paguotnis 1. i 2. personys daudzskaitļa golūtnis ir -om, -ot. (vakar dūmuojom, dūmuojot; janvarī pagaisynuojom, pagaisynuojot; pyrms mieneša staiguojom, staiguojot).

Lūceišonys paraugi

Nanūteiksmis izskaņa -uot

 
Nanūteiksmis izskaņa -eit

Nanūteiksmis izskaņa -ēt

 
3. konjugacejis darbeibys vuordi

• Ka darbeibys vuorda nanūteiksmis izskaņa ir -ēt, tagadnis daudzskaitļa 1. i 2. personys golūtne ir -im, -it (redzēt — redzim, redzit; peikstēt — peikstim, peikstit)
• Darbeibys vuordim “muocēt”, “derēt”, “tecēt” tagadnis daudzskaitļa 1. i 2. personys golūtnis ir -am, -at (muokam, muokat), paguotnis daudzskaitļa 1. un 2. personā ir -iejom, -iejot (muociejom, deriejom, teciejom).

Nanūteiksmis izskaņa -eit

Nanūteiksmis izskaņa -ēt

Darbeibys vuordim ar nanūteiksmis izskaņu -ēt sakreit 2. i 3. konjugacejis paguotnis i nuokūtnis personu izskanis, taipat 2. i 3. konjugacejis paguotnis i nuokūtnis personu izskanis sakreit ari darbeibys vuordim ar nanūteiksmis izskaņu -eit.

Pīmāram, var atguoduot, ka -eit vuordim vysuos paguotnis formuos ir e (medeit — medeju, medeji, medeja, medejom, medejot (2.konjugaceja); skaiteit — skaiteju, skaiteji, skaiteja, skaitejom, skaitejot (3.konjugaceja)).

Bet nuokūtnis formuos -eit vuordim ir ei (medeit — medeišu, medeisi, medeis, medeisim, medeisit (2.konjugaceja); skaiteit — skaiteišu, skaiteisi, skaiteis, skaiteisim, skaiteisit (3.konjugaceja)).

Taipat var atguoduot, ka -ēt vuordim paguotnis 3.personā ir ē (redzēt — redzēja; kuosēt — kuosēja; dzeļtēt — dzeļtēja, stuovēt — stuovēja)

Var raudzeit vērtīs tabulā

Puorbaudi sevi!

Lic latgaliski!

Baba _______ (audzēs) ________ (govis).

Voi redzi, kai bruoļs _________ (pildīs) itū aizdavumu? Tu _________ (varēsi) jam _______(palīdzēt).

Mes ________ (runājām), kai __________ (izdarīt) dorbus. Jius ________ (mākat) ________ (skaitīt).

Mama _________ (kaltēja) zuoļu čajus.

Vakar _________ (ravēju) nazuolis. Dreiž otkon _________ (ravēšu).

Mama ari _________ (sasaldēja) ūgys zīmai. I cytugod _____ (arī) ______ (sasaldēs).

Es _______ (sacīju) vysu, kū zynu.

Mes _______ (varam) paceļt itū ________ (akmeni). Voi ______ (jūs) ari ______ (varat)? Vakar __________ (vēl) __________ (varējāt), voi reit _______ (varēsiet)?

Ontons vakar cīši _______ (kāsēt), gon dreiž byus vasals _____ (un) ________ (nekāsēs).

Pavasarī otkon vysur _______ (skanēs) putynu dzīsmis. Odums _________ (apzeltīja) itū gradzynu.

Dreiž mes _________ (rakstīsim) pareizi. _______ (palīdzēsim) ari cytim.

Es nazynu, kū ______ (darīšu), bet zynu, kū ________(darīju).

 

Vēļ daži aizdavumi

Las_jums, nusac_šona, rakst_šona, slav_jums, slav_šona, dar_jums, finans_jums, raid_šona, raid_jums, rakst_jums, laist_jums, rad_šona, nūviert_jums, mekl_jums, apgrūz_šona, rad_jums, zeim_jums, pīpras_šona, pel_šona, moks_jums, gondar_jums, izmežg_jums, mark_jums, dar_šona, laist_šona, apgrūz_jums, zeim_šona, pīpras_jums, pel_jums, las_šona, finans_šona, nūsac_jums.

Puorlic!

Līks koks. Kūp dūmi. Cepu graudu maizi. Piena upes ķīseļa krastos. Lielais vilks un mazais vilciņš. Akā vienmēr ir daudz ūdens. Metīsim papīrus ugunī, kur lēkā dzirkstis. Kas ada ziemai siltas zeķes?

 

Fragmenti nu Ilzis Spergys stuostu kruojuma „Dzeiveiba“ stuostim. Lic pareizū formu latgaliski ci pareizū burtu!

_____ (sēdēju) mašynā i _____ (skatījos (vērtīs)) pa lūgu. Koļka ____ (pīpēja) i _____(laida) d_umus taišni styklā. Jis ______ (noskatījās (nūsavērt)), kai mutuli ______ (atsitas) pret lūgu i bolti izkleist pa vacuos mašynys salonu. Jis ilgi _______ (grozīja) radeju, _____ (raudzīja) nūg_ut muzyku. Pal_ka pi _____ (nez kādas) buobys. Jei dzīduoja smogai i kai na nu ituo pasauļa, i jis ____ (pīpēja), ______ (atlaidies) siedeklī, i pa šaļtei pabunguoja pa styuri ar pierstim leidza tai buobai. Mes ______ (gaidījām) Gošys i juo puišu. Jī vēļ beja krūgā, _________ (nevarēja) viņ beigt atsavasaluot. Dūmuot, piec puors stuņžu nabyusim jau atpakaļ. Jī nikod navar ______ (iztaisīties) nu sātys. Tynās i trynās tys ap tū.

/“Pajam mani sev leidza“/

Veirīteits rūtainajā biņdzjukā až _______ (grūdās) viersā sādātuojim, ______ (runāja) _________ (nez kādas) glupuosts par teatrim – mudrai i saškaļdeitai. Tī obeji ________ (parāvās) molā, dūmuodami, ka jis grib _________ (sēdēt) iz beņča. Strupais _____ (norausa) sīkolys nu pīris i byudu, kū runuodams pa gaisu ______ (šķieda) rūtainais, pasavēre iz juo, koč _____ (neko) _____ (nesacīja).

Runuotuojs beja gotovs sādātuojs. Paprīšku saruovs iz augšu biksis, sēde kluot. _________ (parādījās) tīvys ____ (kājas) ar ryžom spolvom i palāki nūbrukušu zeču stuļpeni. Sasāduši iz beņča, veči tārgavuoja tuoļuok.

Ni jau tai dzāruši, ni kuo. Kū tuos buobys zyna. Tod koč šņabs beja kai šņabs, navys ituos krutkys, kas niule. Sasadzer sazyn kaidu māslu i tod jiukst pruotā, apsyt vīns ūtra ar ciervi pa dzārumam. Agruok ____ (dzēra) i ______ (dzēra), a itaidu breinumu, kai niule avīzēs var _____ (lasīt (skaiteit)), gon nabeja. Pasaver, niu pat “Latvejis Avīzē” apraksteits, kai tāvs apsyta sovus dālus ar ciervi i pats ______ (pakārās) iz čardaka. Vo ta tai agruok itai beja? Voi ta beja avīzē koč vīna taida ziņa? Niu škir, kū gribi, – slapkaunis da maniaki. Lobu ļaužu i nadzierd!

/“Kopu svātki“/

Puorejuos nūdarbeibys meklej pošvuiceibys materialā Vuicīs raksteit latgaliski!, aizdavumu atbiļdis atrūnamys ite.