Autore: Sandra Ūdre, Mg. philol., gruomotys “Aizlauztais spaits” leidzautore

Ar vacim vuordim ir tai – ka mums šudiņ nav aktualys ituos lītys, partū nav vajadzeibys i piec taidu vuordu kai rūcenīks i par varis jūs pi dzeiveibys nanūturiesi. Tok reizem kaidu vuordu kruojuma “peņsionaru”, ka ir gona skaneigs i nūzeimu ziņā ītiļpeigs, varātu izmontuot kaidā nūsaukumā. Tok, pīmāram, nazkod beja avīze “Graidi”, niule daudzūs latgalīšu pasuocīņūs prīcej veiru kors “Graidi“.

Teoretiski ar vacim vuordim vyss cīš vīnkuorši: arhaismi ir taidi vuordi, kurūs izkonkuriejs cyts, parosti jaunuoks, vuords (naaktuala var palikt ari viņ kaida nu nūzeimu), sovutīs historismi apzeimoj lītys i paruodeibys, kas jau pagaisušys nu myusu kasdīnys. Kas ir palaunīks, kreja ci kaukolys? Nu kai, atminiejot? Izaruoda, pyrmais ir pībyuve palovu globuošonai, ūtruo – saimisteibā izmontojama vacys līpys myza, a trešuo līta – pi syksnys dašyuti zvuorguli, kū zyrgim mauce gūdūs. Varbyut viņ kaids nu pošys vacuokuos paaudzis varātu zynuot bez mekliešonys olūtūs ci apsavaicuošonys pi cylvāku. Paškūrstit koč voi A. Rekēnys “Amatniecības leksika dažās Latgales dienvidu izloksnēs un tās sakari ar atbilstošajiem nosaukumiem slāvu valodās” (1975), atkluojumu byus gona daudz i varēsit pasadižuot ar jauna dazynuošonu. Maņ leluokais beja taids, ka graiduoti cymdi i lyndraki ir ‘ar horizontalom streipem’, a streipuoti – ‘ar vertikalom streipem’.

Var par vacom lītom i par tū, kai juos vītejī saukuši, apsapraseit vītejā pogosta ci školys muzejā, varbyut kaidā sātā sasaglobovs kas vacs i dzeivuotuoji vēļ var par tū pastuosteit. Reiz muns tāvs (jis nu Baļtinovys pusis) pyrma godu 30, kuortuodams klieti, izviļcs spryguli, mani pavuiceja: “Itys ir rūcenīks, viņ najauc ar ručnīku – dvīli.” (Paļdis par ituo fakta telefonisku apstyprynuojumu Anitai Ločmelei, juos mama vēļ teišom atguodoj, ka agruok kiule ar rūcenīkim). Tī nikuo napadareisi, mums šudiņ nav aktualys ituos lītys, partū nav vajadzeibys i piec taidu vuordu kai rūcenīks, par varis jūs pi dzeiveibys nanūturiesi. Tok reizem kaidu vuordu kruojuma “peņsionaru”, ka ir gona skaneigs i nūzeimu ziņā ītiļpeigs, varātu izmontuot kaidā nūsaukumā. Tok, pīmāram, nazkod beja avīze “Graidi”, niule daudzūs latgalīšu pasuocīņūs prīcej veiru kors “Graidi”.

Jaunuokuos latgalīšu vuordineicuos nūveciejušajim vuordim ir markiejums. Tai Alekseja Andronova i Lidejis Leikumys “Latgalīšu-latvīšu-krīvu sarunu vuordineicā” (2008) pi nazcik vuordu, kai sevkurs, mārga, dāds, kuņdziešs ʻjaunskungsʼ, palame, mīsts, garcs, svežnis, dalykta kristeņa zeime ^†. Sovutīs reizē ar myusu dīnu latgalīšu tekstu korpusu taiseitajā lītuvīšu-latvīšu-latgalīšu vuordineicā (2011‒2013) ar markiejumu nūvac. apzeimuoti taidi vuordi kai vierseiba ‘vaļdeiba’, mēle ‘volūda’, vokori ʻrītumiʼ, reiti ʻaustrumiʼ, vaidi ‘kars’, pūstumi ʻzīmeliʼ, farba/kvarba ʻkruosaʼ, svacaine ʻfebruarsʼ, gazeta ʻavīzeʼ, nūceja ‘cereiba’, atguods ʻatmiņaʼ, ratavuošona ʻgluobšonaʼ, rūčeitīs ‘apgolvuot’, budavuot ‘ceļt’, vīreit ʻticētʼ, kuorms ‘āka’. Piec profesoris L. Leikumys, itūs vuordu nūveciejuma pakuope nav vīnaida i jim sevkuram ir sovs lītuojuma konteksts i stilistiskuo izmontuojuma īspiejis. Vaira par latgalīšu leksikys atlaseišonu pīmynātajai tekstu korpusa vuordineicai profesoris rokstā skaitit poši (Via Latgalica V, 2013, 6–30).

Volūdā vacvuordi sasalykuši vīnā kaudzē ar jaunvuordim

Tok, dūmojams, viņ volūdnīku golvuos par itū ir koč kaida skaidreiba. Vairumam latgalīšu rokstu volūdys tekstu praktiku – raksteituojim i pastuoveigajim skaiteituojim – vyss cik puorradzams kai iz nūkūpta teiruma gon nav. Volūdys izjiutā vacvuordi sasalykuši vīnā kaudzē ar jaunvuordim, kai dalinīks, sovinīks, kuļdinīks ʻmobilais telefonsʼ, pasuocīņs, soltaunīks ‘ladaskaps’, pagluobe ʻvuordu kruojumsʼ, zeimyns ‘firmys eipašuo zeime’; ar šauruokā apleicīnē zynomim vuordim, kai lepetnīks ‘tauriņs’, krovolga ‘navajadzeiga līta’, bacjans ‘starks’; ar specifiskim, Latgolai soveigys jūmys, koč voi Ruomys Katuoļu bazneicys, profesionalismim, kai komža ‘bolts, plotom pīdurknem, kvarbatkom apdarynuots gareidznīku i pīkolpuotuoju aptārps’, stola ‘Kristus jiugu simbolizejūša lenta ordinaceju sajāmušūs goreidznīku liturgiskajā tārpā’, sutana ‘gars klerika i goreidznīka kasdīnys tārps’, ministrants ‘prīstera paleigs miša laikā’, zakristians ‘vacuokais ministrants’ i c. Lelai daļai taidi vuordi redzīs vīnaiži pasveši, partū jūs grib paviļkt molā, lai natraucej. Otkon cyti iz jūs fona var stileigi paspeidēt ar sovpateigu vuordu dazynuošonu, puorspeilādami ar jūs īdereibu sevkurā tekstā. Sovutīs “trešuos izlūksnis” kūpiejim otkon sevkurs nu lejislatvīšu atškireigs vuords ruodeisīs kai arhaisms ci revejams barbarisms. I kū tod, kod vysa volūdys sovpateiba nazuoļu komposta skaudzē? A cik daudz jau pagaisynuots!

Gruomotys “Aizlauztais spaits”  sovpateigi arhaiskais volūdys sluoņs

Nu kū es te daudz lingvistiski teoretizeju, vaicuojums nu raksteņa aizsaceituoju beja gona konkrets – par gruomotys “Aizlauztais spaits” volūdys sovpateigi arhaiskū sluoni, ci specialai tyka atlaseiti vuordi? Ka praseits apstuosteit par teksta radeišonys virtivi, tuoļuok leidzeibuos par maizis meikli. Ite nasataisnuošu par izcaptuo formu, gorūzys bīzumu i ingridientu attīceibom, viļuodamim kukulī, gona i nagludumu gadejīs, pa kaidai naizmeiceitai kamai. Ījaucūt meikli, bez specialūs pacenis mīļu gon iztykts, viņ ar dabeigū īraugu. A tuo, kai zynoms, tamā pat šaļtī dabuot navar, raudzeišonu suoc ar sauvi rudzu myltu i syltu iudini, vys piec laiceņa daberūt i dalejūt, cikom jiuti, ka var stuotīs pi pyrmuos meiklis, atstuojūt piceņu i cytai maizis cepšonys reizei.

Partū īraugs jau labi paseņ sagataveits. Tei pyrmuo myltu sauve suocēs ar bierneibā nu babys i juos sābru draudziņu dzierdātū siermū stuņdi, šeļmu, grebini, skustu, ar mani nivīns latgaliski narunova (padūmu laiks i cyti aizsprīdumi!). Tī vuordi, kū školā navarēja dzierdēt, ruodejuos tik interesanti i palyka atmiņā. Tai i sasalaseja pyrmuo myltu sauve, syltū (bez meilesteibys navar!) iudini kluot dalīt, kab suoc ryugt, pamudynova kursabīdris Oskars Seiksts. Vīnkuorši gribējuos tim cylvākim, ar kū runovu latgaliski, syuteit apsveikumus latgaliski, sasaraksteit tai, kab raksteitī teksti naatsaškiertu nu mutyski runuotuo. Myltus īraugam kluotyn beru vysu laiku, dazynuodama vuordus nu vysaidu vacuoku i jaunuoku olūtu, ari dziļuok izprazdama gramatikys sistemu.

Tai pa tū meikli pleckovūs i pleckovūs, cikom dastateja pi nūpītnys “maizis cepšonys” – “Latgolys lingvoteritorialuos vuordineicys” puorlykuma latgaliski (jau tūreiz kūpā ar Ivaru Magazeini (Juoni Ryučānu)). Pyrmuo pīredze guoja gryuši – nabeja laika garai sprīsšonai i paraugu pīmāram, tok nav lobuoka školuotuoja par situaceju, kod dreizai juodora i vyss. Tod vēļ latgaliski raksteitys zynuotniskuos i žurnala “A12” publikacejis. “Aizlauztajam spaitam” īraugs pajimts nu vysa īprīškejuo, eipaši pīgrīžūt viereibu vuordim, kas sastūpami Fraņča Kempa i Konstaņcis Daugulis tekstūs, kai dzeisna, spaits, sevkurs, zīmineica.

Gryuši skaiteit? Atlaidit, bez gorūzys skrapsteiguma nav eistuos garšys i eistuo maizis capuma smuorda.