Gatavejūtīs akcejai “Satiec savu meistaru”, raidejums “Pi myusim Latgolā” gastej Viļakā i Viļānūs, kab īpazeitu daudzpuseigūs tradicionalūs omotu pratiejus. Jau itymā nedeļgolā sevkurs grybātuojs varēs īsavuiceit aust dečus, taiseit lelis ci pagatavēt suotnus gavieņa iedīņus.

Viļakys nūvoda Škilbanūs 1. i 2. aprelī Annelis Slišānis vadeibā nūtiks kokoru deču ausšona, kū varēs vuiceitīs sevkurs grybātuojs. Annele gatavej unikalu duovonu – 100 dečus i 100 stuostus Latvejai.

“Tys nav atjemams vīns nu ūtra, tys ir saisteits kūpā,” soka audieja Annele Slišāne. “Es aužu nu kaida materiala, par pīmāru, nu nuotru, deči i tymā radeišonys šaļtī es dūmoju par tū, kas asociejās ar kaidu nūtikšonu bierneibā voi par nūtikšonom nuokūtnē, voi saisteibā ar Latgolu, ar Latveju. Taidā veidā tys stuosts rūnās ari aužūt.”

Itū brangū duovonu Annele īguoduoja, kab vīnkūpus realizātu sovys īceris. Jai ir bezgola daudz ideju, nu kuo var aust. Annele suokuse skaiteit i saprotuse, ka padūmā ir cīš daudz materialu i tūs var apvīnuot lelā duovonā zam sauklim “Latvejai 100” ci “Mes asam Latveja”.

“Maņ baba beja deču audieja,” atkluoj Annele Slišāne. “Jei apaude vysu cīmu i tierguoja dečus tuoļuok. Poša kruosuoja dīgus. Es dūmoju, ka ausšona vyspuor atsateisteja leidz ar cylvāka dūmuošonys atteisteibu.”

Aužūt 100 dečus, Annelei ir uzstuodejums, ka kotram dečam juobyut nu sova materiala. Pamatā jei izavielej augus, kas aug tepoš Latgolā, Latvejā. Taipoš juoatzeist, ka audieja atrūn unikalus rysynuojumus, dūmojūt par pasauļa ilgtspiejeibu i lītu ūtrreizeju puorstruodi. Deļtuo jei auž na viņ nu dīgu ci augu škīdru, bet ari nu kokoru, maizis īpakuojumu, īpierkumu maiseņu i cytu materialu.

“Dāls tūs sauc par Vysuma dečim,” stuosta Annele, “jis prosa – kai, mam, tu izduovuosi vysai Latvejai, kai tys nūtiks, ka tu izduovuosi. Es soku, ka tei byus duovona vysim, ka vysi varēs aust ci vērtīs izstuodis. I tod jis jūs sauc par “Vysuma dečim”. Cikom izgleiteibys sistema nav aplauzuse spuornus, jis tū radz, ka idejis īt nu kosmosa, caur mani realizejās dečūs i deļtuo jis tai sauc jūs par “Vysuma dečim”.”

Niule Annelei Slišānei nūausts 31 dečs i taps tikpat stuostu.

Sovpus dasadolūt akcejā “Satiec savu meistaru” Viļānūs itymā nedeļgolā byus vareiba nūraudzeit i īsavuiceit gavieņa iedīņu receptus.

Viļānu kulturys noma vadeituoja Margarita Cakula, kuordynuodama garšys kuorpenis, stuosta, ka myusu babys gavienī naēde viņ plykus buļbus ar suoleju siļču, nu ari vysaidus duorzeņu iedīņus ar naparostim nūsaukumim. Tūs nedeļgolā ite gatavēs Viļānu folklorys ansambļa sīvys.

Taipoš Viļānūs nu nūvolkuotu tautyskūs bruņču meistare Irina Klimanova taisa breineigys lelis. Sevkurs grybātuojs itymā nedeļgolā varēs īsavyuceit, kai tys dorams.