Autore: Vineta Vilcāne, viesturneica

Majā palīk 100 godi nu Latgolys kongresa. 1917. goda 9. i 10. majā (piec v. st. 26. i 27. aprelī) Rēzeknē iz Latgolys puorstuovu sapulci sasalaseja progresivuokuo latgalīšu iņteligencis daļa – bazneickungi, školuotuoji, inženiri, militarpersonys i cyti.

Kongresā Latgolys latvīši lēme, ka viesturiski škiertajai latvīšu tautai juoapsavīnoj i tuoluok pošai juolem sovs liktiņs. Kongresa delegati pījēme rezoluceju, kura paredzēja – Vitebskys gubernis, Kūrzemis i Vydzemis guberņu latvīšim teritoriali juoapsavīnoj i juodaboj autonomeja Krīvejis vaļstī. 1917. goda pavasarī vēļ narunuoja par naatkareigu Latveju, taida dūma nabeja nūbrīduse ari baļtīšu vydā, kai tymā laikā latgalīši sauce Kūrzemis i Vydzemis guberņu latvīšus. Tuo laika politiskuo situaceja ļuove dūmuot, ka Krīveja atsateisteis demokratiskā vierzīnī. Boļševiku tikšonu pi varys i jūs vāluokuos zviereibys navarēja paredzēt.

Deļkam Latgolys kongress beja vajadzeigs?

Varys ambiceju i teritoreju daleišonys rezultatā Latgola gondreiž treis godsymtu garumā beja administrativi škierta nu puorejūs latvīšu apdzeivuotajom teritorejom. Tys nūtyka tai sauktuo pūļu-zvīdru kara rezultatā (1600–1629). Piec Altmarkys pamīra nūsliegšonys Latgola palyka Pūlejis-Lītovys vaļsts atkareibā.

1772. godā Pūlejis daleišonys rezultatā Latgolu pīvīnuoja Krīvejis imperejai. Suokumā Latgolys teritoreja beja Pleskovys, bet nu 1802. goda – Vitebskys guberņā.

Kulturys i saimnīciskuo dzeive ite paguoja sovaižuok nakai Kūrzemē i Vydzemē, atškireibys beja ari lykumdūšonā i daudzuos cytuos kasdīnys sferuos. Kūrzemis i Vydzemis guberņuos spākā beja specialuos Baļtejis proviņču tīseibys, cikom Latgolā spākā beja Krīvejis lykumi.

Latgolys zemnīkim saimnīciskā ziņā kluojuos smoguok nakai puorejūs nūvodu latvīšim. Saimnīciskū atteisteibu kavejūšs faktors beja vāluo dzymtbyušonys atceļšona. Ka Kūrzemē tū atcēle 1817. godā i Vydzemē 1819. godā, tod Latgolā zemnīku breivlaisšonu pasludynuoja tikai 1861. godā.

Latgolys laukim beja rakstureigys sādžys, bet puorejā Latvejā pastuovēja vīnsātu saimnīceibys. Sādžā ļauds dzeivuoja cīši vīns ūtram blokus i daudz kas tim beja kūpiejs, pīvadumam, oka, ari zemis dorbūs beja juosariekinoj ar sābrim. Sādžuos dzeivojūšuo sabīdreiba beja konservativa, partū jaunynuojumi saimnīkuošonā tik mudri i sekmeigi naīsavīse. Latgolā pastuovēja tradiceja zemi daleit šņūrēs – tāva atstuotū zemi vysim dālim sadaleja vīnaidai. Dzimsteiba Latgolā beja augsta, tuo rezultatā jau tai naneluos zemis plateibys sadaleja vēļ mozuokuos. Kotrai saimei beja vairuokys garys i dīzgon šaurys zemis strēlis, t. s. šņūris.

Atškireibys izaveiduoja ari bazneicys dzeluos, latgalīšu vydā dzili beja īsasakņuojuse katuoļticeiba, bet vydzemnīki i kūrzemnīki vairums beja protestanti. Atškireiga beja ari Latgolys i puorejūs nūvodu latvīšu volūda. Atškireibys beja ari raksteibys ziņā, latgalīši raksteja latiņu burtim, bet puorejī latvīši – gotu.

Kulturys izaugsmi i izgleiteibys leimiņa paaugstynuošonu regionā kavēja imperejis eistynuotuo rusifikacejis politika. Smogs trīcīņs beja drukys aizlīgums, nu 1865. līdz 1904. godam Pūlejis bejušajuos teritorejuos, tymā skaitā ari Latgolā, beja aizlīgts īspīst gruomotys latiņu burtim.

Mynātī faktori stipri aizkavēja Latgolys nacionalū atmūdu, tei varēja nūtikt viņ piec drukys aizlīguma atceļšonys, cikom puorejā Latvejā nacionaluos idejis latvīšu vydā suoce izaplateit jau pusgodsymtu mudruok – 19. godu symta vydā.

Īprīkšmynātūs faktoru rezultatā latvīšu tautys obejis dalis beja škiertys godsymtu garumā. Jau 20. godu symta suokumā latgalīši suoce dorbu pi Vitebskys gubernis i Kūrzemis i Vydzemis guberņu latvīšu tyvynuošonuos i viesturiskuos nataisneibys lobuošonys. Itī ceņtīni sovu kulminaceju sasnīdze 1917. goda pavasarī Rēzeknē nūtykušajā kongresā, kurā tyka lamts par latvīšu apsavīnuošonu.

Prīkšnūsacejumi Latgolys kongresa īspiejameibai

Latgolys kongress nūtyka Pyrmuo pasauļa kara laikā, itymā laikā Latgola atsaroda Krīvejis sastuovā. Karš puorgrīze pasauli ar kuojom gaisā, mainejuos cylvāku dūmuošona, tyka radeita virkne izgudruojumu, sabruka imperejis, i pasauļa kartē pasaruodeja jaunys vaļsts, ari Latveja.

Ceļu Latvejis naatkreibai pataiseja 1917. goda Februara revoļuceja. Tuos rezultatā imperatoru Nikolaju II guoze nu trūņa. Sekuoja strauja Krīvejis demokratizaceja, tyka atļauta politiskuo, vuorda i puļciešonuos breiveiba. Rodušūs situaceju steidze izmontuot ari latgalīši, kab apsavīnuotu ar puorejim latvīšim, skanēja sauklis “Par breivu Latveju breivā Krīvejā!”.

Latgolys kongress kai regiona puorstuovu sapuļce nabeja unikals nūtykums, ari puorejūs nūvodu latvīši organizēja leidzeigus kongresus, kur lēme par Latvejis nuokūtni. Piecrevoļucejis laika paruodeiba beja vītejūs pošpuorvaļdis instituceju veiduošonuos, kurys guoze varys strukturys Krīvejā. Kongress ir nūzeimeigs pījimtūs lāmumu deļ.

Kongresu suoce organizēt martā Pīterpilī

Latgolys kongresa faktiskuo sagataveišona nūtyka Pīterpilī, piļsāta jau vairuokus godu desmitus beja latgalīšu kulturys centrs, te ari puļcējuos vairums nacionaluos atmūdys darbinīku. 1917. goda 25. martā (piec v. st. 12. martā) grupa Pīterpilī dzeivojūšu latgalīšu, kūpumā 66 personys, sasalaseja iz pamatvaicuojumu apsprīsšonu, pamatā jau itymā sapuļcē tyka izlamta Latgolys i vysys Latvejis nuokūtne. Jau īprīkš latgalīšu gazetā “Drywa” beja izvārsta osa polemika par Latgolys nuokūtni. Ite pamatā sasadyure diveji redzīni – vīns beja par vajadzeibu latgalīšim administrativi apsavīnuot ar puorejim latvīšim, bet ūtra redzīņa pīkritieji beja pret apsavīnuošonys ideju.

Par Latgolys nacionaluos atmūdys centru kliva Pīterpiļs, iz tīni latgalīši devēs lobuokys dzeivis mekliejumūs 19. godu symta ūtrajā pusē – 20. godu symta suokumā. Karteņa: moiarussia.ru

Avīzē “Drywa” par sapuļcis nūrisi losomys ryndys: “Runodami par Latwijas pašwaldibu, latgalīši wysi pikrita tam, ka Latgolai wajadziga sowa pošwaldiba, lai sowā sātā byutu par saiminikim. Bet, kad dagoja izškiert waicuojumu, kai lai tu pašwaldibu (wai autonomiju) sadabot, bolsi izaškeira tai […]”*

Bolsuojumā par Latgolys liktini sapuļcis dalinīku vydā nabeja vīnpruoteibys. Fraņcs Kemps, Pīters Līpiņš, kūpā 23 personys, bolsuoja par sovu Latgolys pošvaļdeibu, naveidojūt teritorialu vīneibu ar puorejim latvīšim. Bet Fraņcs Trasuns, Kazimirs, Skrynda, Pīters Apšinīks, kūpā 43 personys, bolsuoja par latvīšu apsavīnuošonu teritoriali i pošvaļdeibys izveidi. Itys pījimtais lāmums sovu apstyprynuojumu sajēma Latgolys puorstuovu sapuļcē majā Rēzeknē.

Kongresa organiziešonā lela nūzeime beja katuoļu gareidznīceibai. Organizatori devēs iz Latgolu, aicynojūt izvielēt delegatus. Tī beja nu draudžu, pogostu, bīdreibu, strielnīku bataljonu i latgalīšu koloneju. Paradzūt īspiejamuos nakuorteibys, kongresa apsardzi nūdrūšynuoja strielnīki.

Delegati sasalaseja Rēzeknē

Iz Latgolys puorstuovu sapuļci delegati sasalaseja Rēzeknē 1917. goda 9. majā (26. aprelī piec v. st.). Beja īsaroduši 232 delegati i 118 aicynuotī gosti. Kongresā bolsa tīseibys beja tikai latgalīšim, bet Latgolā dzeivojūšuos mozuokumtauteibys, krīvi, žydi, poļaki i cyti, beja aicynuoti pīsadaleit kongresā. Aicynuotī gosti uzastuoja ar apsveikuma runom. Storp gostim beja puorejūs nūvodu latvīšu puorstuovi, tymā skaitā vāluokais Latvejis uorlītu ministrs Zigfrīds Anna Meirovics.

Īsavērt kongresa nūrisē var caur tuo laika presi i dalinīku atmiņom, tuos gon pīraksteitys vairuokus godus piec poša nūtykuma. Saleidzynojūši naseņ pietnīkim tyka pīejami Minskys arhiva dokumenti par kongresa organiziešonu. Kongresā pījimtuos rezolucejis originals nav sasaglobuojs, ir pīejami tikai tuos nūroksti. Ka papietej dažaidūs laikūs i olūtūs publicātū rezoluceju, tod kotrā nu variantu niansēs var atrast pa kaidai atškireibai, tūmār tuos nav byutiskys i namaina pījimtū lāmumu nūzeimeigumu i jāgu.

Kongresu īvadeja svineigs dīvakolpuojums Rēzeknis katuoļu bazneicā, atrūnamys zinis, ka tymā sasalaseja tyukstūšom cylvāku. Piec dīvakolpuojuma tykuse dzīduota vāluokuo Latvejis himna. Piec tam kongresa dalinīki kūpā ar atbaļsteituojim devēs leidz kongresa nūrisis vītai – kinoteatrim “Diana”. Guojīņa laikā cauri piļsātai pleivuoja sorkonboltsorkonī karūgi.

Kongresu aizvadeja emocionalā gaisūtnē

Par Latgolys kongresa prīšksādātuoju īvielēja Fraņci Trasunu, jis beja īguļdejs lelu dorbu kongresa sasaukšonā, tuoluokajūs godūs leidz par sovai nuovei beja aktivs politikis i īsastuoja par Latgolys i latgalīšu interesem.

Stilizāts plakats ar 1917. goda 9. maja (26. apreļa) Latgolys kongresa īkšskotu kinoteatrī “Diana”. Darynuojs Jēkabs Strazdiņš 20. godu symta 30. godūs. Plakats 1935. godā piec tūreizejuo literaturviesturnīka i Īkšlītu ministrejis Informaejis i propagandys dalis darbinīka Alfrēda Gobas īrūsynuojuma pavairuots Latvejis školu vajadzeibom. Karteņa: Latvejis Nacionalais viesturis muzejs.

Kongress īsasuoce ar apsveikuma runom, piec tam sekuoja delegatu referati par Latgolys nuokūtni. Taipoš kai martā Pīterpilī nūtykušajā latgalīšu sapuļcē, ari kongresā Rezeknē sasadyure diveji redzīni par Latgolys i vysys Latvejis nuokūtni. Franča Kempa ideja paredzēja Latgolys autonomeju Krīvejis sastuovā, bet Fraņcs Trasuns īsastuoja par vysu latvīšu apdzeivuotūs teritoreju administrativu apsavīnuošonu Krīvejis sastuovā. Kai jau īprīkš atzeimuots, par naatkareigys Latvejis proklamiešonu 1917. goda pavasarī vēļ narunuoja.

Kongress tyka aizvadeits emocionalā gaisūtnē. Nagaideitai Fr. Kemps kūpā ar dūmubīdrim pamete kongresu. Kempa aizīšonys īmasli skaidruoti dažaidi, kai vīns nu tim mynāts līgums Kempam ūtrreiz izasaceit. Fr. Kemps asūt ari bejs pret mutisku vīnuošonūs ar Kūrzemis i Vydzemis guberņu latvīšim i prasejs rakstveida leiguma nūsliegšonu, bet Fr. Trasuns naredzēja vajadzeibys slēgt rakstveida vīnuošonūs. Streida rezultatā kongresu pamete 39 delegati ar Kempu prīkšgolā, tūmār dalis delegatu aizīšona natraucēja kongresam turpynuot dorbu.

Atmosfera pi kinoteatra beja nūkaitāta, vairuoki delegati pīdzeivuoja uzbrukumus i bailēs par sovu dzeiveibu Rēzekni pamete. Kongresa galeigūs lāmumu pījimšonu atlyka iz nuokušū dīnu, 10. maju.

Ūtruos dīnys sapuļce nūtyka pavysam natuoli asūšajā Rēzeknis tierdznīceibys školā (myusu dīnuos Juoņa Ivanova Rēzeknis Muzykys vydsškola). Vairuoku delegatu napīsadaleišona kongresa ūtrajā dīnā natraucēja pījimt lāmumus.

Kongresā Latgolys latvīši pījēme ostoņu punktu rezoluceju. Profesors Josifs Šteimans rakstejs, ka Latgolys kongresa lāmumim nabeja juridiska spāka, tei beja deklaraceja par latgalīšu politiski aktivuos dalis vēlmem.

Kongresa sprīdumi** skaņ itai:

1. Mes, Latgolas, latwiši pylnwarniki, sasapulcejuši 26—27. aprili Rēzeknē sasauktā kongresā, atzeidami latwišus, kuri dzeiwoj Witebskas gubernē, tai ari kurzemnikus un widzemnikus par winu latwišu tautu, nuspridem apsawinot ar Kurzemes un Wydzemes latwišim winā politiskā autonomā tautas organizmā Kriwijas Walsti.

2. Mes, Latgolas latwiši, apsawinodami ar Kurzemes un Wydzemes latwišim, paturēsim sowu pašwaldibu, pylnu tisibu pašnuteikšonas woludas, ticibas, baznicas, skolu un saimestibas, kai ari zemes jautojumā, boznicas dorišonos piwinojut pi Latgolas ari Kurzemes un Wydzemes katolius.

3. Mes, Latgolas latwiši, wyskorstoki welejamis paturēt wysloboku sadaribu ar cittautišim: kriwim, polim, žeidim un cytim, Latgolas rubežūs; paši makladami breiwibu sowai tautai, mes atzeistam, afstojam un pabalstisim cyttautišu breiwibas wysos ju tautyskos darišonos: ticibas, woludas, skolu izstožu un cytōs tautyskōs litōs.

4. Welešonas wysos pašwaldibas istodēs nuteik uz wisporiga, winleidziga, taisna, aizklota un proporcionāla pamata.

5. Mes, Latgolas latwiši, izweledami sowu Pagaidu Zemes Padumi, uztycam Padumei stotis sakarā ar cyttautišu izwalatom Padumem un izstrodot kupigus sadzeiwes pamatus.

6. Latgolas Pagaidu Zemies Padumei wajaga it sakarā ar Wydzemes un Kurzemes Zemes Padumem del Latwijas autonomijas aizstovvešonas un izwesšonas dzeiwē; ryupetis par Latgolas atškeršonu nu Witebskas gubernes.

7. Sapulce atzeist par napicišamu zemniku sawinibas nudybynošonu Latgalē un izteic welešonus, lai Pagaidu Zemes Padume nu sowas puses weicynotu taidu nudybynošonu.

8. Sapulce nuspride izwelet Latgolas Pagaidu Zemes Padumi, Padumes lucekliu skaitu nuteic — 60, nu tim latwišu 36, kriwu -12, žeidi – 8, poli – 3, cytu tautu – 1 (proporcionoli idzeiwotoju skaitam Latgolā).

Ar rezolucejis pyrmū punktu latgalīši pasaceja, ka Vitebskys gubernis latvīši i Kūrzemis i Vydzemis guberņu latvīši ir vīna tauta. Juoatzeimoj, ka leidz 1917. godam vēļ nabeja izaveiduojuse kūpeja nacionaluo pošapziņa. Latgolys kongress beja pagrīzīņa punkts Latvejis nacejis tapšonā. Kongresa delegati lēme par latvīšu apdzeivuotūs teritoreju apsavīnuošonu i autonomejis izveiduošonu Krīvejis sastuovā. Var saceit, ka lelā mārā Rēzeknē nūtykušajā kongresā pyrms 100 godim tyka īlykti pamati Latvejis vaļstei.

Rezolucejis ūtrais punkts paredzēja, ka latgalīši paturēs sovu pošvaļdeibu, tīseibys pošim lemt volūdys, ticeibys, bazneicys, školu, saimnīceibys i zemis vaicuojumus. Tū, cik lelā mārā rezolucejā izsaceituo vēlme eistynuojuos dzeivē, nūsaceja vāluokuo Latvejis vaļsts politika. Tuos veiduošonā tikpat lelā mārā, kai puorejūs nūvodu puorstuovi, pīsadaleja ari Latgolys latvīši. Satversmis sapuļcis i vāluok Saeimys deputatim dorbs nabeja vīgls, beja juospiej pamatuot sovu redzīni, puorlīcynuot cytaidi dūmojūšūs, aizstuovūt Latgolys i latgalīšu interesis. Nareši ari pošu latgalīšu vydā nabeja vīnpruoteibys, kas traucēja lāmumu pījimšonu.

Pījimtuo rezoluceja paredzēja ari cīšu latvīšu sadarbeibu ar Latgolā dzevojūšajom mozuokumtauteibom i jūs interešu respektiešonu.

Latgolys kongresa delegati 1917. goda 10. majā. Karteņa: Vl. Lōča Latgalīšu rakstnīceibys muzejs.

Latgolys kongresa rezoluceja paredzēja izveiduot Latgolys Pagaidu zemis padūmi. Tymā vītys paredzēja na tikai latgalīšim, bet ari Latgolā dzeivojūšūs mozuokumtauteibu purostuovim. Latgolys Pagaidu zemis padūme kūpā ar puorejūs nūvodu pošpuorvaļdis institucejom leidzdorbuojuos Latvīšu Pagaidu nacionaluos padūmis dorbā i veicynuoja Latvejis proklamiešonu 1918. goda 18. novembrī.

Beja īmams tikai vīns ceļš – kūpā ar puorejim latvīšim

Latgolys kongress i tymā pījimtī lāmumi nareši teik vārtāti emocionali, partū ari Fraņča Trasuna virzīnī ir tykuši raideiti puormatumi par lātticeibu i rakstisku garanteju napīpraseišonu, kas vāluok guojs par švaku latgalīšim, volūdai i kulturai kūpumā. Sovukuort Fraņčam Kempam puormasts separatisms. Ar Kempa izsacejumim myusu dīnuos teik spekulāts, tūs pagrīžūt sev vālamā gaismā. Nav gon atrūnams, kai tīši Kemps izatāluoja Latgolys nuokūtni, tai dabojūt autonomeju Krīvejā, i kaidi punkti, piec juo dūmu, beja juoīkļaun vīnuošonuos dokumentā ar puorejūs nūvodu latvīšim.

Var, prūtams, nūsadorbuot ar alternativū viesturi i sprīst, kai byutu bejs, ka byutu bejs. Modelejūt īspiejamūs scenarejus juopatur golvā, ka Krīvejā varu puorjēme boļševiki i jūs interesēs nabeja nacionalu vaļstu veiduošonuos. Jūs interesēs ari nabeja dūt latgalīšim breiveibu. Īspiejams, ka byutu eistynuojusēs Fr. Kempa ideja, 1920. godā Latgola nimoz natyku atbreivuota nu boļševiku i Latgolys i puorejuos Latvejis rūbeži byutu pavysam cytaidi.

Naapšaubami, Fr. Trasuna i juo dūmubīdru atbaļsteitais redzīņs par Latgolu kai daļu nu Latvejis vaļsts i latgalīšim kai latvīšu nacejai pīdereigim beja iz vysa lobuokuoais i pareizuokais.

*ite i turpmuok saglobuota attīceigajā olūtā asūšuo raksteiba

** Piec Latgolys Pagaidu zemis padūmis ziņuojuma Nr. 1 1917. goda 15. majā, kurs publicāts žurnalā “Sējējs”, 1936, Nr. 6.