Intervejis autore: Gunta Nagle

Pārnejuo goda nūgalē sovu ceļu pi skaiteituoju suoce gruomota “Aizlauztais spaits”. Gruomotys autori ir filologe, Rēzeknis Tehnologeju Akademejis pasnīdzieja, žurnala “A12” žurnaliste Sandra Ūdre i rakstnīks, gids, volūdnīks, tulks – daudzpuseigais Ivars Magazeinis, kurs vaira pazeistams ar sovu pseidonimu Juoņs Ryučāns.

Zeimeigi, ka gruomota atdareita Fraņča Kempa 140. jubileja godā, eisi pyrms Latvejis symtgadis i Latgolys kongresa symtgadis īskandynuošonys. Tys tai beja planavuots, voi beja kaidi cyti apstuokļi?

Deļ manis tei nav gruomota par Fraņci Kempu, bet par Fraņci. Viesturnīkim juotaisa par Kempu tū, kas da šam nav pasaceits – kaidys hipotezis voi alternativū scenareju, kas byutu, ka byutu bejs tai, kai Kemps gribēja.
Kai jau es cīški soku, es asu tikai “kluotyn daraksteituojs”. Tei īcere beja Marutai Latkovskai i Sandrai Ūdrei. Salīkūt vysu kūpā, var saceit, ka ideja roduos jau goda suokumā. Prūtams, mes zynuojom, ka Fraņčam Kempam ir jubilejs. Var saceit, ka daleji gruomota izdūta Kempa jubilejam, bet juosoka, ka vaira tūmār kongresa jubilejam. Pats kongress i tuo opozicionari kaidu laiku beja “tabu” tema, voi ari par Trasunu i Kempu varēja runuot viņ porcejom. Deļ myusu itei beja loba īspieja pameditēt ar materialu, kas beja obejom cīnejamom dāmom. Es jau tī beju tikai nu suona, deļtuo, lai pasaruodeitu tys viesturiskais fons, i tyka nūlamts raksteit viestuļu veidā.

Cytuos intervejuos gon jius, gon Sandra Ūdre asat nūruodejuši, ka nagribiejot dublēt Miķeļa Bukša dorbu, Ontona Rupaiņa gruomotys “Tauta grib dzeivōt” puslopys ci kinys “Gambits 1917” sižeta linejis. Kaidu jius gribiejot paruodeit Fraņci, kab nasaleidzynuotu biografiskam puorskotam?

Tei tukšuo niša par Fraņci Kempu, tys tukšais trauks ir palics. Prūtams, ka mes puorskaitejom jiusu nūsauktūs dorbus. Tys sižets palyka tai, kai tū izjuta sīvītis, prūtams, iz viesturis, iz materialu pamata, iz stuostu.
Kai jau es soku – kūpuotī roksti juotaisa viesturnīkim. Fraņčam Trasunam tī ir sadareiti, Fraņčam Kempam – kod naviņ byus, es ceru. Prūtams, ir juoanalizej, bet jam jau tī dorbi byus taidi, kai Bībelē – komentaru vairuok nakai poša teksta. Deļtam mums beja skaidrys, ka tys, kū Rupaiņs i Bukšs izdarejuši, nav juopuorveidoj, bet juoruoda jaunā rakursā, kab skaiteituojs pasaver iz Fraņci, caur juo biografeju, viestulem i viesturiskū fonu. Nasagribēja atsakuortuot.

Nav nūslāpums, ka ituos gruomotys radeišonys procesā īguļdeits lels pietnīciskais dorbs. Kur jius raudzejot atrast materialu?

Es jau sevi naskaitu par lelum lelu radeituoju. Fraņcs Kemps i Fraņcs Trasuns maņ iņteresiejuši jau agruok. Na kai viesturīku, bet taišni kai taidu “smedziņu osynuotuoju”. Suokumā mani iņteresēja zynomuo gazeta “Drywa”, vysys tuos polemikys, “Gaisma”, prūtams, ari da šam tai mozuok apsavārtais “Ļaužu Bolss”, kas izguoja vysai nailgi i kuram ari cyta storpā itūgod jubilejs. Leidz ar tū tyka izmontuoti itī nūsauktī olūti, kai ari cytu gazetu roksti. Te, prūtams, juoatzeimoj, ka cīši daudzi kū Fraņča Kempa dāls Leopolds Kemps ir izdarejs, savuocūt tūs materialus, kas tagad ir pietnīku reiceibā, kur daudzi nav juovaicoj nu jauna. Jam sataiseita zynoma izlase, kas atvīglynoj tū dorbu.

Kai jius ar Sandru Ūdri sadalejot pīnuokumus i fragmentus par kurim raksteit?

Es jau vyspuor nagribieju nikuo daleit. Ideja beja, kas tys juodora dāmom – Sandrai Ūdrei i Marutai Latkovskai. Itymā gadīnī mes jau bejom sasastruoduojuši, dorūt sovā mārā taidu naradzamu dorbu ari pi tuo leluo Rēzeknis Augstškolys (niu Rēzeknis Tehnologeju Akademeja) projekta, pi tuos leluos lingvoteritorialuos vuordineicys tekstu tulkuošonys latgaliski. Leidza ar tū daudzi redzīni gon attīceibā iz filologeju, gon iz personeibom mums izaruodeja leidzeigi. Deļtam es ari pīkrytu, lai gon faktiski es ar obom kuojom speiruojūs pretim, ka tys byutu juodora individuali. Struoduot tandemā eistineibā daudzim taids dīzgon problematisks moments, bet šymā gadīnī, es ceru, ka naizjauču tū kompaziceju ar tom viestulem.

Kū jaunu jius atkluojot par Fraņča Kempa personeibu?

80. i 90. godūs es vēļ dzeivuoju Reigā, “Trešō Zvaigzne” (latgalīšu bīdreiba Reigā), tei beja pyrmuo emocionaluo saskarsme, roduos vaicuojumi, deļkuo tei nacionaluo atmūda tai atseviški guoja Latgolā. Tei tema dažom paaudzem beja piļneigi sveša. Tod tys beja emocionalais prīkšstots caur Miķeļa Bukša gruomotom, tom, kurys dabuoju pi Juoņa Cybuļska, kurs cīši daudz paleidzēja. Ar jū sapazeistynuoja Anna Rancāne. Niu nu tuo paguojuši 15 godi. Ruodīs – kū nabejs jau zyni, bet maņ tys paleidzēja īraudzeit vysu nu jauna. Viesturnīki parosti analizej faktus. Vysu cīnu pret viesturnīkim, bet ite vajag kaidam publicistam ar ladlauzi pabraukuot i uzfrišynuot prīkšstotus.

Voi gruomotu “Aizlauztais spaits” varim skaiteit kai atbiļdis guojīni iz Ingys Ābelis “Klūgu mūku”, kurā kai golvonais varūņs figurej Fraņcs Trasums?

Vysu cīnu Ingai Ābelei, jei ir fantastisks stuosteituojs. Piļneigi nabeja tai dūmuots, deļtam ka puorspēt Ingu Ābeli nav īspiejams. Jei ir sovā elementā, i lai jai vyss izadūd ari tuoļuok.

Kempu reizem sauc par separatistu. Kai jums redzīs – voi Kemps ir puorprasts?

Ir tuos klišejis. Palosūt tuo laika materialus, tys pats Fraņcs Trasuns i latvīši kūpumā saukti par separatistim. Kemps ar sovu poziceju praseja garantejis kongresā. Jis tī beja ar sovu parteju, sovim atbaļsteituojim. Tys ari beja taids unikals paradokss, ka cylvāks ar sovu parteju vyspuor varēja pīsadaleit. Nu juridiskuo redzīņa i nu myusu dīnu redzīņa, prūtams, var saceit daudz kū. Cikom viņ eksistēs latvīši kai naceja, itei tema byus iņteresanta.

Kemps skaiteja, ka atšķireibys storp Latgolu i puorejū Latveju napazuss tik mudri, Trasuna redzīņs par Latgolys nuokūtni jam nabeja pījamams. Kai jums ruodīs, kas Kempā radeja nauzticeibu puorejim latvīšim?

Kemps i Trasuns struoduoja kūpā, taipat kai struodoj prokurors i advokats. Mes naredzēsim kūpejū biļdi, ka vērsimēs jūs redzīņūs atseviški. Tikai salīkūt kūpā obus redzīņus, var īraudzeit tū taisneibu.

Gruomota “Aizlauztais spaits” īnas jaunu elpu modernajā latgalīšu literaturā i tymā pošā laikā izapeļnejuse dažaidus skaiteituoju viertiejumus. Cytim na leidz golam saprūtama autoru izviele stuostu par Fraņci Kempu veiduot fragmentaru, cytim datryukst biografiska rakstura, bet cyts skateituojs varbyut pat nav gotovs īpazeit Fraņča Kempa personeibu tik tyvai. Gruomotys leidzautors Juoņs Ryučāns aba Ivars Magazeinis izavaira gruomotu stateit romana ci viesturiska romana ramuos. Lai gon kūpeigim spākim ar Sandru Ūdri i Marutu Latkovsku tyka struoduots pi Fraņča Kempa personeibys izzynuošonys, sovu īguļdejumu autors viertej cīši pīticeigi, kai ari izavaira nu nūpītnu vieturiskūs vaicuojumu, sokūt, ka gona daudzi dorba palics ari viesturnīkim.