Intervejis autore: Laura Melne

18. aprelī Reigā, Latgolys puorstuovnīceibā, tyka prezentāta latgalīšu dzīšmu izlase “Celīs, bruoļ!”, kas ir veļtejums Latvejai symtgadis svātkūs. Tamā atrūnamys 12 vysaiduoku stilu i laiku latgalīšu kultūrai nūzeimeigys kompozicejis, kuruos izpylda i latgalīšu muziki, i muziki ar Latgolys saknem voi vīnkuoršai Latgolys draugi. Jau pyrma izlasis prezentacejis klauseituoju viertiejumam tyka nūdūta tuos tituldzīsme “Pīmiņ, bruoļ!”, kurū izpylda na viņ kasdīnā latgaliski dzīdūšī Ingars Gusāns (Sovvaļnīks) i Arņs Slobožanins, nu ari grupys “Prāta Vētra” solists Renārs Kaupers i “The Sound Poets” liders Juoņs Aišpurs. Jūs obejus ari aicynuoju iz nalelu sarunu par Latgolu i latgaliskū jūs dzeivēs.

Pyrma sarunys Renārs i Juoņs pīzyna, ka latgaliski saprast jim nav problemu, nu runuot vys beiduos, partū muni vaicuojumi beja latgaliski, bet jūs atbiļdis – latvīšu literārajā volūdā.

Pastuostit, kaida ir jiusu saisteiba ar Latgolu?

Juoņs: Es asu pyrmuos paaudzis reidzinīks, muni vacuoki ir nu Latgolys. Mamys dzymta ir nu Bolvu, Žeiguru pusis, tāva dzymta nu Dagdys, Osyuna, Rūbežnīku.

Renārs: Munys saknis ir Latgolā. Muna tāva dzymta ir nu Preiļu pusis, nu Stabuļnīku. Tī natuoli ir ari Kauperu cīms. Mamys mama otkon ir nu Ondrupinis, nu Ļoļu cīma. Tāvs dzeivuoja Latgolā da padsmit godu vacuma, kod atbrauce iz Reigu vuiceitīs. Jis nas styngrys latgalīšu tradicejis, runoj latgaliski i regulari brauc iz Latgolu. Es saceitu, ka taišni caur tēti es izteikti sajiutu tū latgaliskū.

Kaidys da šam ir bejušys jiusu attīceibys ar latgalīšu volūdu?

Juoņs: Es saprūtu (itūs vuordus pasoka latgaliski). Drupeit varu ari parunuot, ka nadaudz sasakoncentreju. Nu es sevi naprovoceju, kab naizaguoztu, partū ka kasdīnā es volūdu nauzturu tai, kai vajadzātu, nasatreneju. Bierneibā vysi školānu breivlaiki tyka pavadeiti Latgolā, leidz ar tū latgalīšu volūda zumēja apleik kai bits. Auss pīroduse, i nav nikaidu problemu saprast. Varu ari skaiteit, nu tī ir vaira juoīspryngst.

Renārs: Skaiteit ir gryušuok, nui?

Juoņs: Skaiteit ir gryušuok.

Renārs: Nui, ar saprasšonu nav nikaidu problemu. Runuošona… Es dūmoju, ka tuos byutu treis nedelis Latgolā…

Juoņs: Nui!

Renārs: …latgalīšu vidē, byutu…

Juoņs: Byutu! (pasoka latgaliski)

Renārs: Byutu! (atkuortoj latgaliski) Reizem jau pīteik ar treis dīnom.

Juoņs: Daleipst!

Jius ari pyrma dzīsmis “Pīmiņ, bruoļ” šudiņ runuot, ka jau īprīkš bejot sasatykuši i puorrunuojuši, ka vajadzātu koč kū izdareit Latgolys kongresa symtgadei (Renārs pyrma dzīsmis izpiļdeišonys prezentacejā saceja, ka vēļ pyrma pīduovuojuma pīsadaleit izlasis veiduošonā ar Juoni kūpā dzāruši čaju i sprīduši, ka jim kai latgalīšu unukim vajadzātu dūt kaidu pīnasumu Latgolys kongresa symtgadei – aut. pīz.). Kai jums taida ideja vyspuor roduos? Varbyut beja pastyprynuota interese par latgaliskū ari kasdīnā?

Renārs: Koč kai tys latgaliskais pasaruodeja. Vys vaira suoce runuot par tū symtgadi, mes ar Juoni sasatykom. Kai mes iztaustejom tū latgalīšu genu!? (vaicoj Juoņam).

Juoņs: Mes braucem iz Kruoslovu ar 1836!

Renārs: Ā… Nui! Ir taids projekts 1836 – guojīņs apleik Latvejai. Braucūt iz vīnu nu ituo projekta koncertim, mes ar Juoni dasarunom.

Juoņs: Beja gars ceļš, beja daudzi kū izrunuot.

Renārs: Tai i aizarunuom da latgaliskūs sakņu. Tai pamozom tykom da tuos slovonuos čaja dzeršonys. Tī runuom – kū mes varātu? Saraksteit dzīsmi, albumu voi teatram kaidu muzyku, kas byutu saisteibā ar Latgolu? Tai mes taustejomēs, skaitejom “Klūgu mūgu”, kab lobuok sajustu latgaliskū i kongresa fonu. Gols golā tys rezultejuos ar “Celīs, bruoļ!”. I tys ir breineigi.

Cik daudz jius pyrma ituo albuma īroksta zynuot par latgalīšu muzyku? Par pīmāru, jius dzīsmi īdzīduot kūpā ar Arni nu “Dabasu Durovom” i Sovvaļnīku. Voi jius īprīkš bejot dzierdiejuši, klausejušīs?

Juoņs: Sovus kolegus tok jau zyna.

Renārs: Nu vīnys pusis ruodīs, ka tu zyni dīzgon daudz, nu tod, kod aizbrauc iz Latgolu i suoc interesētīs padzilinuoti, saprūti, ka nikuo tu nazyni, tik koč kū cīši, cīši vierspusieji. Nu pādejā laikā ir cīši bīži byuts Latgolā. Mums ar Juoni beja vīna ekspediceja, kod braucem iz Trasuna muzeju, ar [fondu] “Viegli” braucem treis dīnu ekspedicejā. Tys beja fantastiski. Asūt tī, tu pamozom sajiuti cylvākus, kulturu, vidi, vīsmīleibu i ari izzynoj vaira.

Juoņs: Runojūt par tū nazynomū daļu, kū saceja Renārs. Beja vīni nu kuortejim kopusvātkim – rodu saīšona, kai jau parosti. Kod beidzēs tei oficialuo daļa, mes braucem iz zaļumbalu cīmā pi kulturys noma. Tī beja diveji veiri. Napuorspeilejūt – vīns pa dīnu beja ar traktoru pļuovs, ūtrys ari koč kū darejs tamā saimisteibā. A vokorā vīns atīt ar sovu gitaru, ūtrys ar sintezatoreņu, īlīk “disketeiti” i suoc dzīduot pošsacerātys dzīsmis, tautysdzīsmis… Taidus muzikus, prūtams, mes kasdīnā nasateikom. Mes vaira zynom tūs radzamuokūs: Sovvaļnīku, “Dabasu Durovys”…

Renārs: “Laimas Muzykantus”. Niu ir breineigs damu kolektīvs “Tautumeitas”. Maņ ruodīs, ka juos fantastiski nas tū latgaliskū kulturu caur jaunu mārgu šarmu i…

Juoņs: I skaistu dzīduošonu. Maņ cīši patyka. (“Tautumeitas” prezentacejis pasuokumā izpiļdeja izlasē īkļautū sovu verseju par grupys “Bez PVN” dzīsmi “Screen” – aut. pīz.)

Renārs naseņ beja arī Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremonejā (Renārs mani puortrauc, apsveic LaKuGu ar bolvys sajimšonu i stuosta, ka nuokušajā dīnā apsaviers portalu, partū ka piec “Boņuka” apsajiems kotru dīnu koč kū puorskaiteit latgaliski. Lyudz gon atlaist, ka piec puors dīnu apsajimšona pagaisuse, tok cer pi tuos vēļ atsagrīzt – aut. pīz.). Kaidi īspaidi jums roduos par “Boņuka” bolvu? Varbyut tys radeja kaidus jaunus prīškstotus par latgalīšu kulturu kūpumā?

Renārs: Maņ beja vyslobuokuos emocejis piec ituo pasuokuma. Es beju i izasmiejs, i aizkustynuots. Latgola maņ pasaruodeja kai cīši myusdīneiga vīta, nu tymā pat laikā dziļa. Nagrybu saceit, ka sovpateiga, nu… Aizbraucūt iz Latgolu, vysod ruodīs naparosts tys jiusu dzeiveleigums, vīsmīleiba i pat runuošona. Tei jums ir skaļuoka.

Juoņs: Nui, maņ atbrauc draugi iz Latgolu i vaicoj: “Parkū jī klīdz?” Nu jī tok naklīdz, tik vīnkuorši emocionali runoj. Vyspuor es niu saprotu, parkū ari es tik skali runoju (smejās).

Renārs: Mes ari sātā runojam tai mīreigi, pusklusynuoti. A tod atbrauc gostūs tēte i jau iz reizis ar sasavasaluošonu īvibrej gaisu pavysam cytaiž.

“Boņuks” beja breineigs, humors beja augstā leiminī. Pyrmuo daļa beja jautruoka, ūtrei – pamateiguoka ar taidu styurakmiņu gūdynuošonu. Tys beja labi i seceigi. Eistineibā jau tymā laikā mes ar [fondu] “Viegli” braucem taidā kai ekspedicejā, i tik tai sakryta, ka “Boņuks” beja taišni tymuos dīnuos, i cīši labi, ka tai. Piec “Boņuka” nūsavieršonys mes styngri pamainejom sovys dūmys, kaidai vajadzātu byut [apbolvuojuma “Laiks Ziedonim”] ceremonejai (itūgod tei nūtiks Latgolys viestnīceibā GORS – aut. pīz.).

Latgolys kongresa symtgadis pasuokumi ir tikū suokušīs, vēļ daudzi nūtikšonu prīškā. Voi jius varēs redzēt vēļ kaidā nu tūs?

Renārs: Byus vīns pasuokums, nu mes vēļ par tū nadreikstam skali paust.

Juoņs: Nui, ir tys, kū mes nadreikstam stuosteit. Vēļ, cik saprūtu, vīnu munu kora dzīsmi varēs dzierdēt 4. majā GORĀ Latgolys kongresa symtgadei veļteitā koncertā.

Juoņam naseņ beja koncerts Latgolā (grupa “The Sound Poets” koncerttura ītvorūs 2. aprelī gasteja Preiļūs – aut. pīz.), kod varbyut ari jius, Renār, varēs dzierdēt Latgolā?

Renārs: Nuokušajā godā “Prāta Vētrai” byus albums i vosorā koncertturs. Es cīši (izceļ itū vuordu latgaliski) pīdūmuošu, kab vīns koncerts byutu Latgolā. Par tū ir runuots, i dūmoju, ka tai ari byus.

I kai ar “The Sound Poets”? Voi ari jius koč kod dreizumā varēs otkon dzierdēt Latgolā?

Juoņs: Nazynu, voi dreizumā, nu varu saceit taipat kai Renārs – ceru, ka nuokušgod izīs albums, tod byus koncertturs i vysdreižuok, ka otkon brauksim iz Latgolu.

Kartenis: Aivars Mackevičs, travelnews.lv