Nu 19. apreļa Naujinis Nūvodpietnīceibys muzeja apmaklātuojim daīmama jauna etnografejis ekspoziceja “Skovorda, ližeika, kačerāgs i citi štrumenti”, kurymā apsaverami na tik ekspozicejis nūsaukumā pīmynātī prīškmati, nu ari trauki i dorbareiki, kurūs izmontuoja iedīņa i dzierīņa uzglobuošonys i pagataveišonys procesā Daugovpiļs nūvodā, it eipaši Naujinis pogostā, 19. godu symta beiguos i 20. godu symta 1. pusē, viestej informaceja Daugovpiļs nūvoda sātyslopā.

Ekspoziceja veiduota sadarbeibā ar Latvejis Nacionalū viesturis muzeju, kuo rezultatā centralū viestejumu veidoj fotografa Juoņa Studenta  fotonegativa reprodukceja, kurei paruoda maizis cepšonys procesu Īlyukstis apriņča (myusu dīnu Daugovpiļs nūvoda) Skrudalinys pogosta Skrudalinys vacajā krūgā 1927. goda 22. junī. Fotonegativs ir īkļauts UNESCO programys “Pasaules atmiņa” Latvejis nacionaluo registra Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja nominacejā “Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924. – 1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos”.

Zemnīka sātā iedīni tyka pīmāruoti godalaiku mejai i bazneicys kalenderam, kas īrūbežuoja galis i pīna iedīņu patiereņu. Latgolā īcīneiti beja gryudu i myltu iedīni. Saimineicai nabeja lelys izvielis, kū likt goldā, i ītaupeit varēja tik nu tuo, kas beja pošu saimisteibā izaudzāts, savuokts voi saglobuots. Produktu uzglobuošonai, puornesšonai, vītom ari kai mārvīneibu sātys apstuokļūs izmontuoja vysaiduoku formu i izmāru kūka traukus. Beja atrūnami līkti līpu myzys, bārza tuoss i kūka slūksnis trauki, vyrpuoti trauki, kai ari peitī sakneišu i klugu trauki. Dīnvydlatgolā peitinis pyna nu solmu savīnuojumā ar klugom. Trauki tyka izgataveiti na tik nu kūka, nu ari nu muola. Tyka taiseiti pīna i ols žbani, putrys, kriejuma, sieņu i mada pūdi, leluos bļūdys, nu kurūs ēde vysa saime.

Da 20. godu symta 30. godu beigu Latgolā sasaglobuoja tradicionaluo pīnsaimisteiba. Pīna produkti tyka gataveiti kotrā zemnīku sātā, lītojūt nu īprīkšejūs paaudžu puormontuotus gataveišonys pajiemīņus. Kab nu pīna nūkraisteitu kriejumu, pīnu lēja muola pūdā, kuruo zamoškā beja caurumeņš vuojpīna nūtacynuošonai. Separatori aba centrifugys pasaruodeja 19. godu symtā muižuos, kas deve vareibu puorstruoduot pīnu leluokūs apjūmūs i kontrolēt pīna tauku – kriejuma atsadaleišonys procesu. Nu nūkraisteita ryuguļa taiseja bīzpīnu. Kruojumam paradzātū bīzpīnu īgyude spaneitī, buceņā, kluotyn dameicūt suoleitu svīkstu. Bīzpīna sīra presiešonai tyka izmontuotys vysaida veida sīrneicys.

Jaunajā ekspozicejā varēs apsavērt na tik traukus i dorbareikus, nu izzynuot ari par iedīņu i dzierīņu pagataveišonys procesu. Apmaklātuoji tiks gaideiti kotru dorba dīnu nu 8.00 da 16.30, bet nu 13. maja ari sastdīnēs nu 10.00 da 16.30.

Karteņa: daugavpilsnovads.lv