27. aprelī Latgolys viestnīceibā GORS, simboliski īzeimejūt Latgolys kongresa symtgadis atceri i Latvejis vaļsts symtgadi, tiks izruodeits atjaunuotais literari muzykalais izvadums “Francis”, kas veļteits gareidznīkam, literatam, vaļstsveiram i sabīdriskajam darbinīkam Fraņčam Trasunam, pīduovuota dažaida Latgolys kulturviesturei veļteita dokumentalūs kinu programa i nūtiks eiskinys “Pyrmī osni” pyrmizruode, viestej informaceja Latgolys viestnīceibys GORS sātyslopā.
Apreļa beiguos taišni pyrma 100 godu, 1917. goda 26. i 27. aprelī piec vacuo stila (9. i 10. majā piec jaunuos laika skaiteišonys sistemys), Rēzeknē nūtyka Latgolys kongress, kurs lyka pamatus Latvejis vaļsts dybynuošonai. Majā gaidomais Latgolys Symtgadis kongress i tuo nūtikšonu programa byus vīna nu centralajom Latvejis vaļsts symtgadis svieteišonys atkluošonys nūtikšonom, atzeimojūt viesturiskū Latgolys lāmumu apsavīnuot ar Kūrzemi i Vydzemi. Nu jau 27. aprelī Latgolys viestnīceibā GORS paradzātys vairuokys aktivitatis, kurūs mierkauditoreja, kab veicynuotu zynuošonys i izpratni par Latgolys i Latvejis viesturē nūzeimeigom nūtikšonom, pamatā ir Latgolys školu jaunīši.
27. aprelī 15.00 sevkurs interesents i eipaši pamatškolu i vydsškolu klašu grupys aicynuoti nūsavērt literari muzykalū izvadumu “Francis”, kas veļteits gareidznīkam, literatam, vaļstsveiram i sabīdriskajam darbinīkam Fraņčam Trasunam. Taipat vysu dīnu nu 11.00 da 19.00 byus vareiba vērtīs dokumentaluos kinys par Latgolys kulturviesturi.
Programmā:
11.00 “Juoņa Klīdzēja dabasu puse”. Dokumentals kinoveļtejums par rakstnīka Juoņa Klīdzēja dzeivi i daiļradi. Pa rakstnīka dzymtuos pusis stygom skateituojus izvodoj Andrejs Rudzinskis – Boņuka lūmys atveiduotuojs kinā “Cylvāka bārns”. Kinā īkļauti ari unikali kadri, kod Juoņs Klīdzējs piec vaira kai 40 trymdys godu gastej dzymtajā pusē. Autori – Voldemārs Ivdris, Māris Justs.
12.00 “Izdzeivuot pīdereibu. Dzeive gleznuos”. Dokumentali lirisks kinoviestejums par dzejnīku, muokslinīku, sabīdrisku darbinīku Ontonu Kūkuoju. Autori – Voldemārs Ivdris, Māris Justs. Sovvaļnīka (Ingara Gusāna) muzyka.
13.00 “Laiku i myuža roksti”. Laikabīdru, daiļdorbu fragmentu i dokumentu volūdā kina stuosta par rakstnīka Ontona Rupaiņa dzeivi i daiļradi. Autori – Voldemārs Ivdris, Māris Justs.
14.00 “Latgales Māras ceļš”. Kina stuosta par Latgolys atbreivuošonys pīminekļa “Vienoti Latvijai!” viesturi nu tuo īceris da atjaunuošonys. Autori – Voldemārs Ivdris, Māris Justs.
16.00 “Brāļi Varslavāni”. Muokslinīka Franciska i režisora Ontona Varslavāna pādi vys vēļ jiutami vacajuos Rēzeknis piļsātys īluos ar zamajom vīnstuovu sātom. Jūs davums Latvejis i Latgolys kulturā ir naatsverams, nu dzeivis guojums pretrunu i peripeteju plūseits. Autori – Ilona Rupaine, Ilze Kunga-Melgaile.
17.00 “Latgale. Trīs stāsti”. Žurnalistu Dīva Reiznieka, Sandija Semjonova i Gundara Rēdera dokumentaluo kina par Latgolu.
18.00 “Fedja”. Nalelā Latgolys cīmā pastateits pīmineklis slovonam nūvodnīkam – kaidam režisoram Teuvo Tulio. Cīma ļauds ir izbreinuoti i aizdūmeigi – ite nivīns nav dzierdējs par taidu režisoru, ni redzējs juo kinys. Viņ puors vacuoki cylvāki atguodoj puikeli, sauktu par Fedju… Režisore Kristīne Želve suoc izzynuot, kai Fedja palyka par Teuvo Tulio.
19.00 “Pyrmī osni. Lauleibys”. “Pyrmī osni” ir eiskinu cyklys, kas skaidroj viesturiskuos nūtikšonys ceļā iz Latvejis vaļsti. Pārņ pyrmizruodi pīdzeivuojušuos eiskinys “Gambits 1917” turpynuojums “Lauleibys” viestej par nūtikšonom Latgolys kongresā 1917. goda aprelī Rēzeknē. Insceniejumi par viesturiskūs nūtikšonu gaitu meisīs ar ekspertu skaidruojumim. Kinā tiks inscenātys ainys par tū, kas nūtyka pyrma kinoteatrī “Diana” īsaroda kongresa delegati, nūtikšonys piec Fraņča Kempa i juo atbaļsteituoju aizīšonys nu kongresa i cytys. Obeju Fraņču lūmuos īsajutuši akteri Kristaps Rasims (Fraņcs Kemps) i Muorteņš Egliens (Fraņcs Trasuns). Eiskinu “Lauleibys” veidoj rodūšuo grupa: režisori Inese Mičule i Dainis Platacis, scenareja autori Valentins Lukaševičs i Oskars Orlovs, operators Sergejs Čakāns, muzykys autors Arņs Slobožanins. Idejis autori i eistynuotuoji – Arņs Slobožanins i Andris Slišāns.
