Roksta autore: Laura Melne

Imanta Zīdūņa (Ziedoņa) fonda “Viegli” reikuotuo apbolvuojuma “Laiks Ziedonim” laureatu cyldynuošonys ceremoneja itūgod nūtiks Latgolys Symtgadis kongresa nūtikšonu laikā 3. majā Latgolys viestnīceibā GORS, Rēzeknē. Jau pyrma tuo fonda puorstuovi vairuokys reizis braukuši iz Latgolu, kab vaicuotu Latgolys skanis, kas ari byus ceremonejis fokusā. Par Latgolā nūgiutajim īspaidim i tū, kū varēs sagaideit 3. maja vokorā Rēzeknē, vaicuom vīnam nu pasuokuma veiduotuoju i ari vadeituoju – muzikim Goran Goram aba Juoņam Holšteinam-Upmanim.

Apbolvuojuma “Laiks Ziedonim” cyldynuošonys ceremoneja nūtiks jau catūrtū godu. Kotru reizi 3. majā, Imanta Zīdūņa dzimšonys dīnā, tei nūtykuse cytā vītā: Latvejis Nacionalajā bibliotekā, Vydzemis koncertzalā “Cēsis” i Dzintaru koncertzalā. Itūgod kuorta Latgolys viestnīceibai GORS. Kai stuosta Juoņs Holšteins-Upmanis, jau nu suokta gola apbolvuojuma organizātuojim bejs skaidrys, ka ceremoneja kaidu reizi nūtiks ari Rēzeknē. “Laiks Ziedonim” cyldynuošonys ceremoneja vys nav eipaši i speciali sasaisteita ar Latgolys Symtgadis kongresu, tok Juoņs izsoka cereibu, ka obejis nūtikšonys vīna ūtru papyldynuos.

Kab lobuok īpazeitu Latgolu, fonda “Viegli” puorstuovi braukuši vairuokuos ekspedicejuos. Tūs idejis autors bejs režisors Pīters Krilovs, kurs kūpā ar Juoni Holšteinu-Upmani itūgod veidoj “Laiks Ziedonim” cyldynuošonys ceremoneju. Jis īsarunuojs, ka klasiski puornūvodnīki Latgolu skaita par zylūs azaru zemi, tok jam ruodīs, ka Latgola ir skaņa, partū vajadzātu izpieteit tuos skanis. “Mes pamozom saprotom, ka, siežūt Reigā, nikuo par Latgolys skaņom navarim izzynuot. Vīneiguo īspieja beja braukt ekspedicejā iz Latgolā,” stuosta Juoņs, pastreipojūt, ka tei patīsai bejuse ekspediceja – treis dīnu garumā ar fiļmiešonys i skaņu īrokstu komandu, vaicojūt kai skaņ myusu dīnu Latgola. Nu skanis nav tykušys vaicuotys dobā, golvonī bejuši cylvāku ar sovu skaņu ainovu. “Atbraucūt iz sātu, saprotom, ka asam pīfiksiejuši taidu klasisku Latgolu, kas ir kai skaista postkarteite, nu jau taida paradzama,” soka Juoņs Holšteins-Upmanis i atkluoj, ka piec tam jūs komandai dasasliedzs ari komikis Juoņs Skutelis, kurs kūpā ar Juoni i Renāru Kauperu ari 3. majā vadēs ceremoneju. Skutelis braucs ekspedicejā vēļ vīnu reizi, atrūnūt pavysam cytys pērlis. “Saprotom, ka Latgola ir taids vīns lels improvizacejis teatris, kurymā tev tik ir juosoka “nui”. Ka tu tū pasoki, suocās natycams nūtikšonu vyrpuļs,” smejās Goran Gora. Fonda “Viegli” puorstuovi paspiejuši byut daudz vysaiduokuos Latgolys moluos, kas jūs cīši īspaiduojs i lics aizadūmuot, ka bīži viņ par kaidu regionu kūpumā sprīžom tik piec vīnys vītys, nu mums nasaīt tū pamateiguok izpieteit. Ari pats Juoņs da šam vaira Latgolā tyka bejs saimis izbraukumūs voi giunūt zivs. “Latgolā sagaideju vīsmīleibu, cylvāku atvierteibu i jiusu pateikamū vīnkuoršeibu, kas myusu dīnu dreizajā laikmatā, ruodīs, ir koč kur izgaisuse. Vierteiba, kurū īraudzeju Latgolā beja teiri ciļveigys attīceibys cytam pret cytu. Grybātūs saceit, ka mes vaicuom Latgolys skanis, nu atrodom Latgolys sirdi,” stuostu par ekspedicejom rezumej Juoņs.

Voi Latgolys skaņu vydā byus ari latgalīšu volūda? Juoņs soka, ka par itū temu daudz dūmuots, tok gols golā izsprīduši, ka nagryb apdaleit kaidu nu izlūksnem. “Saprotom, ka tod juotaisa atseviška ekspediceja i juopietej taišni latgalīšu volūda,” jis soka. Tok bez latgalīšu volūdys nūteikti piļneibā naiztikšūt – gols golā ceremoneju vadeis ari “latgalīšu puika nu Dekšuoru” Juoņs Skutelis.

Intervejā LaKuGai Renārs Kaupers saceja, ka piec Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremonejis fonda “Viegli” puorstuovi dīzgon styngrai pamainejuši dūmys par tū, kaidai juobyut “Laiks Ziedonim” cyldynuošonys ceremonejai. Vaicuoju Juoņam par tuo īmeslim. “Da šam “Laiks Ziedonim” ceremonejis ir bejušys pīteikami nūpītnys, temys, kuruos apsaveram ir dīzgon akademiskys. Aizbraucūt iz “Boņuku”, saprotom, ka akademiskumam tī ir vīta, tok tys ir juopasnādz drupeit vīgļuok. Suocem dūmuot, ka ari Imantam Zīdūņam tok ir jūki, smīkleigys bārnu puosokys… Mums da šam ruodejuos, ka Imants tik taids nūpītns filozofs i dūmuotuojs, nu jam tok ir cīši lela darbeibys škautne, kas veļteita bārnim i jūkim. Jis jau ari pats sacejs, ka dzeivis jāga ir prīca,” stuosta Juoņs Holšteins-Upmanis, nūruodūt, ka tū prīcu jī īraudzejuši ari “Boņukā”. Ceremoneja byušūt puorbaudejums ari pošim tuos veiduotuojim, raugūt saprast, voi jī muok jūkuot i byut izklaidejūši, reizē napagaisynojūt sev rakstureigū i tik nūzeimeigū dziļumu.

Ar kū Goran Gora mudynuotu Latgolys ļauds apmeklēt ceremoneju? “Ceremonejis uzstuodejums ir, kab tei poša palīk par kulturys nūtikšonu. Mes apbolvojam cylvākus, kuri kasdīnā nav labi zynomi voi populari. Mes cyldynojam cylvākus par tū, ka jī vīnkuorši ir, ka jī ir spieceigys personeibys ar sovu stuoju, degsmi i sovpateibu. Na par veļti tū sauc par cyldynuošonys ceremoneju – mes na apbolvojam, nu cyldynojam cylvākus. Tī ir cylvāki, kas ir myusu vydā, na koč kaidi puorcylvāki nu cytys planetys. Mes gribim, lai tī cylvāki, kas apmeklej ceremoneju voi verās tū tīšraidē, nuokušā reitā pasamūst i saprūt, ka jī ari gryb padareit vidi sev apleik lobuoku. Kotrys ceremonejis beiguos ir taida mistiska sajiuta, ka mes vysi asam vīnuoti. Cylvāki bīži poši vysu sarežgej, nu ir juosuoc ar sevi i vīnkuorši juobyut lobam cylvākam. Ceremonejā mes ari cyldynojam lobus i gaišus cylvākus,” Juoņs Holšteins-Upmanis izsoka cereibu, ka drupeiti tuos gaismys, kas ir ituo gods nominantūs, izadūs nūdūt ari tim, kuri vērsīs ceremoneju. “Izzynojūt, cik apleik daudz lobu cylvāku, ari pošam tok gribīs palikt lobuokam,” sarunu nūslādz Goran Gora.

Apbolvuojuma “Laiks Ziedonim” laureatu cyldynuošonys ceremoneja nūtiks 3. majā 19.00 Latgolys viestnīceibā GORS. Itūgod iz laureata titulu pīcuos nominacejuos “Zemi es mācos”, “Taureņu uzbrukums”, “Kedas”, “Rabarbers” i “Bize” pretendej 23 nominanti. Kotrys nu pīcu laureatu sajims tielneicys Olgys Šilovys veiduotū statueti i naudys bolvu 3000 eiro apmārā, kū nodrūsynoj mecenati Boriss i Ināra Teterevi. Taipat ceremonejā muzykalū stuostu skateituojim snīgs Renārs Kaupers, Goran Gora, “Tautumeitas”, “Raxtu raxti”, “Brāļi un māsas”, Asnāte Rancāne i Stanislavs Judins i cyti muziki. Sevkuram, kuram ir gribiešona vērtīs ceremoneju kluotīnē, ir vareiba īsaguoduot beletus Latgolys viestnīceibys GORS i “Biļešu Paradīze” beletu sistemuos. Beletu cenys – suocūt nu 7 EUR. Sovukuort tim, kuri navarēs 3. majā byut Rēzeknē, byus vareiba sekuot leidza ceremonejai ar Latvejis Televizejis i Latvejis Radejis tīšraižu paleidzeibu.

Kartenis: Arvīds Baranovs