Četrys nedelis piec kuortys Latvejis Televizeja pīduovuoja Latgolys kongresam veļteitu viesturisku raidejumu cyklu, kas stilistiski īsakļuove Latgolys stuostu “Cytaidi latviskais” ītvorūs. Kotra raidejuma pamatā beja stuosts par vīnu personeibu – Latgolys kongresa delegatu, kuruo dzeivis ceļš pyrma i piec kongresa spylgtai ilustrej Latvejis viesturis krystpunktus.

Pyrmuo raidejuma varūņs beja Stanislavs Kambala (1893–1941) – vīneigais nu latgalīšu, kurs pīsadaleja Latvejis vaļsts proklamiešonys aktā. Raidejums sasatyka ar Stanislava Kambalys dzymtys turpynuotuojim i dzymtajā sātā Latgolā, i “Rideļu Dzirnavās” Tukuma pusē, Latvejis Bankys viesturis konsultante Ineta Lipša analizēja Kambalys kai baņkīra darbeibu, tielnīks i monetu muokslinīks Ivars Drulle atkluoja, parkū pīsadalejs konkursā par Latgolys kongresam veļteitys jubileja monetys izveidi, kaidus motivus i simbolus īkļuovs tuos aversā i reversā. Raidejumā varēja izzynuot, ka na viņ pavuordis, nu eistyna radnīceiba saista Stanislavu Kambalu ar latvīšu basketbolistu Kasparu Kambalu. Tyka stuosteits ari, kaidi viesturiski dokumenti ir sasaglobuojuši par itū personeibu Latgolys i Reigys muzejūs i arhivūs.

Vērtīs 1. raidejumu 

Ūtrais raidejums beja veļteits Fraņcam Trasunam (1864-1926) – gareidznīkam i politikam, kuram beja izškirūša nūzeime Latgolys kongresā, tuo sagataveišonā i lāmumu eistynuošonā. Raidejumā tyka vaicuotys atbiļdis iz vaicuojumim, kas ir trasunisti i kempisti? Voi F. Trasuna glorifikaceja nav izspielējuse ļaunu jūku ar ituo cylvāka pīmiņu i juo personeibu padarejuse par koč kū shematisku i nadzeivu? Kū par F. Trasunu i juo davumu dūmoj ļauds itūšaļt, piec symts godu? Raidejums īsaklauseja F. Trasuna dzymtai pīdareigūs saceitajā, ļuovēs viesturnīku i pietnīku secynuojumim i apgolvuojumim. Taipat raidejumā varēja izzynuot, kai tūp Latgolys kongresam veļteitais pīmineklis, kas jau pavysam dreiži tiks atkluots Rēzeknē.

Vērtīs 2. raidejumu 

Trešajā raidejumā tyka stuosteits par Juri Pabērzu (1891-1961) – dzejnīku, kuruo maizis dorbs beja tīslītys i jurisprudeņce. Latgolys kongresā Jurs Pabērzs beja kaismeigs Fraņča Trasuna atbaļsteituojs i osuokais Fraņča Kempa pretinīks. 1917. goda vosorā Jurs Pabērzs brauce pi Kerenska vaļdeibys ar lyugumu atdaleit Latgolu nu Vitebskys gubernis i apvīnuot ar puorejū Latveju, nu 1940. goda vosorā brauce pi Stalina ar lyugumu Latveju uzjimt PSRS. Raidejumā tyka atkluotys Latvejis Nacionaluos bibliotekys periodikys kruojuma boguoteibys, vaicojūt tuo laika līceibys par Latgolys kongresa nūrisi. Taipat tyka gasteits Pabērza dzymtajā sātā Vuorkovys nūvodā, izvaicuoti vītejī i tyvinīki, analizāta Pabērza lirika kūpā ar latgalīšu dzejneicu Leigu Seikstu.

Vērtīs 3. raidejumu 

Raidejumu cyklys tyka nūslāgts ar stuostu par Fraņci Kempu (1876-1952) – legendaru, pretruneigu personeibu. Pādejūs 20 godūs Kemps ir palics par zeimūlu, tālu – ir izdūts jam veļteits romans, muzykys albums. Viesturiska persona palīk par tālu – voi tei ir myusu dīnu pasauļa nanūvieršamuo tendeņce? Raidejums sasatyka ar gruomotys par Fraņci Kempu autorim Sandru Ūdri i Ivaru Magazeini, vaicojūt juo saimei pītyvynuotus cylvākus, gasteja pi tulkuotuojis Silvijis Bricis, īsaklauseja, parkū tik aizrauteigai myusu varūņa dzeivi ir pietejs latgalīšu muzikis Arņs Slobožanins. Kai jau īrostai, dokumenti i fakti tyka vaicuoti Latvejis muzejūs i arhivūs.

Vērtīs 4. raidejumu 

Cykla idejis autori ir Daugovpiļs Universitatis docents Valentins Lukaševičs i LTV redaktore Sandra Freiberga, viesturis konsultanti Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja Vydslaiku, jaunūs i jaunuokūs laiku viesturis nūdalis vadeituojs dr.hist. Toms Kikuts i ituos nūdalis pietnīks mag.phil. Imants Cīrulis. Raidejumu cyklu vadeja tuo autors i Latgolys pietnīks Valentins Lukaševičs, režisore Zita Kaminska, redaktore Sandra Freiberga, vodūšais operators Andris Sarma.