REZOLUCEJA

Mes, pyrmuo Latgolys kongresa lāmumu idejiskī turpynuotuoji, Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā „Gors” i Rēzeknis Tehnologeju akademejā, 2017. goda 5.–6. majā, 4. pasauļa latgalīšu saītā (tuoļuok – „Saīts”), izviertejūt 1917. goda 9.–10. maja pījimtūs lāmumu izpiļdi, kab nūdrūsynuot Latgolys latvīšu (latgalīšu) kai Latvejis vaļsts nacejis dalis atbylstūšu pastuoviešonu Latvejis Republikā, pījamam itū rezoluceju (kas sastuov nu diveju daļu – pamatteksta i izvārsuma) ar mierki nūdrūsynuot latgalīšu volūdys i kulturys sovpateibys kai latvīšu nacejis boguoteibys saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu i vaļstiski atbaļsteit Latgolys latvīšus (latgalīšus) kai Latvejis vaļsts nacejis sastuovdaļu.

1. Izpyldūt 1917. goda Latgolys kongresa 2. punktu, Latvejis vaļstei ir juonūdrūsynoj Vaļsts volūdys lykuma 3. panta 4. punkta reala darbeiba i vysupyrma itaiduos jūmuos i veidūs:

1.1. Volūdys statuss: nūstyprynuot skaidru latgalīšu rokstu volūdys kai viesturyska latvīšu volūdys paveida vaļstiskū statusu Latvejā i akceptēt ISO standarta lītuojumu, mainūt terminologeju i nūstyprynuojūt saeisynuojumus volūdu apzeimuojumim: LAV – latvīšu makrovolūda, kurai ir divi paveidi: LVS – latvīšu literaruo volūda i LTG – latgalīšu rokstu ci literaruo volūda. Izmontuot itūs volūdu apzeimuojumus vysuos jūmuos i eipaši statistikā, nūruodūt izdūtūs gruomotu, publikaceju, plašsazinis leidzekļu volūdu ci volūdu zynuošonu, dorba volūdu i c. Nūdrūsynuot, kab iz latgalīšu rokstu volūdys tyktu attīcynuotys Vaļsts volūdys lykuma 6.–24. panta praseibys. (Vērtīs 1.1 izvārsumu.)

1.2. Oficialuo saziņa ar vaļsts i pošvaļdeibys īstuodem: vysom vaļsts i pošvaļdeibys īstuodem, taipat privatpersonom respektēt saziņu, t. sk. rakstisku, latgalīšu rokstu volūdā vysā Latvejis Republikys teritorejā. Latgolys planavuošonys regiona teritorejā itys attīcynojams ari iz pīnuokuma dūt atbiļdi latgalīšu rokstu volūdā. Latgolys pošvaļdeibuos ci jūs strukturvīneibuos, cytuos īstuodēs i organizacejuos, taipat komercsabīdreibuos, ka juos tuo grib, kai dorba volūda, t. sk. dokumentacejā, var tikt lītuota latgalīšu rokstu volūda. Itaidys tīseibys dūt pošvaļdeibom, jūs strukturvīneibom i īstuodem, taipat privatpersonom ari uorpus Latgolys planavuošonys regiona teritorejis, ka juos tuo grib. Īkļaut kai vīnu nu praseibu darbinīka spieju viertiejumā Latgolys planavuošonys regionā spieju sasazynuot latgalīšu rokstu volūdā. Vaļstiski atbolstūt latgalīšu rokstu volūdu, konsekventai styprynuot latvīšu volūdys kai vaļsts volūdys kūpejū lītuojumu (Vērtīs 1.2. izvārsumu.)

1.3. Latgolys regiona lingvistiskuo ainova: Latgolys planavuošonys regionā, kai ari uorpus juo atsagrīzt pi viesturyskūs latgaliskūs nūsaukumu i vītvuordu, pastotūt jaunys ceļa zeimis i nūruodis, lītuot obejis latvīšu volūdys formys (LVS i LTG), vaļstei izveiduot atbolsta sistemu tom pošvaļdeibom i organizacejom, kas ir gotovys maineit asūšuos (ci stateit jaunys) ceļa zeimis i uzrokstus. Veiduot atbolsta sistemu tim uzjiemiejim i NVO, kas turysma produktu nūruodis pīduovoj latgalīšu rokstu volūdā ci tei ir vīna nu nūruožu volūdu. Veicūt regionalū reformu, respektēt viesturyskū teritorejis saisteibu ar Latgolu, kai ari nūdrūsynuot īspieju ceļu zeimēs i nūruodēs lītuot latgalīšu rokstu volūdu ci viesturyskūs apzeimuojumus (nūsaukumus) ari uorpus Latgolys planavuošonys regiona teritorejis.

1.4. Izgleiteibā: nūdrūsynuot konkretu vītejai situacejai atbylstūšu latgalīšu rokstu volūdys ci nūvodvuiceibys stuņžu skaitu vysūs izgleiteibys pūsmūs i leimiņūs, paradzūt tam finaņsialu atbolstu Latgolys regionā, atseviškus prīškmatus (humanitarajā ci socialajā jūmā) ļaut vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdā. Atbylstūši kompeteņču izgleiteibai puorsavērt humanitaruo i socialuo vierzīņa prīškmatu vuiceibu leidzekļus i standartus i papyldynuot jūs ar viesturyski objektivim materialim par Latgolys viesturi, volūdu, literaturu, etniskajom i kulturys sovpateibom. Atbaļsteit paraugškolys/-u izveidi, kurā vīna nu vuiceibu volūdu ir latgalīšu rokstu volūda. (Vērtīs 1.3. izvārsumu.)

1.5. Kulturā: nūdrūsynuot i finaņsēt regiona leimiņa strukturu izveidi (tymā skaitā iz asūšūs kulturys īstuožu bazis), kuru nūsaukumā īkļaut Latgolys vuordu i repertuaru veiduot, prymari lītojūt latgalīšu rokstu volūdu: Latgalīšu literaturys fonds, Latgolys teatris, Latgolys filmu fonds, Latgolys simfoniskais orkestris, Latgolys kors, Latgolys Muokslys muzejs i c. (Vērtīs 1.4. izvārsumu.)

1.6. Plašsazinis leidzekļūs: Latgolys planavuošonys regiona teritorejā nūdrūsynuot vaļsts informativū telpu, t. sk. kai sabīdryskū pasyutejumu, i jamā rast vītu raidejumim i ziņom latgalīšu rokstu volūdā. Nūdrūsynuot i vysur, kur lykums paredz, daškiert finaņsiejumu tim informacejis leidzeklim, kurūs ir publikacejis voi raidejumi latgalīšu rokstu volūdā, sabīdryski finansātajūs radejis (LR 1) i televizejis kanalūs (LTV 1, LTV 7) īkļaut ziņu, taipat atsevišku raidejumu regularu sagataveišonu i transliešonu latgalīšu rokstu volūdā. Styprynuot i atbaļsteit plotu socialūs teiklu vidi (pīmāram, iz LAKUGA bazis) latgalīšu rokstu volūdā. (Vērtīs 1.5. izvārsumu.)

1.7. Zynuotnē i pietnīceibā: Nūsaceitu daļu vaļsts finansātu pietnīceibys programu vierzeit latgalistikys pietejumu atbaļsteišonai, informacejis tehnologejis reiku i datorprogramu izstruodei, myusu dīnu latgalīšu volūdys korpusa paplašynuošonai i uzturiešonai. Radeit i finaņsēt tulkuošonys i terminologejis izpietis i tuoluokys izstruodis dorbu nūlyukā saglobuot i atteisteit attīceigū administrativū, komercialū, ekonomiskū, socialū, tehniskū i juridiskū terminologeju latgalīšu rokstu volūdā.

2. Aicynuot Latgolys planavuošonys regiona padūmi oficiali apstyprynuot latgalīšu (Latgolys) karūgu (tymsai zyls-bolts-tymsai zyls), nūsokūt juo lītuojuma kuorteibu. (Vērtīs 1.6. izvārsumu.)

3. Latvejis Republikys regionalū politiku baļsteit iz Satversmis 3. panta: „Latvejis vaļsts teritoreju storptautyskūs leigumu nūsaceitajūs rūbežūs sastuoda Vydzeme, Latgola, Kūrzeme i Zemgale”. Precizi i skaidri nūsaceit Satversmē nūsauktūs regionu funkcejis, tys ļaus efektivi rysynuot daudzys vaļstiskys problemys: vaļsts īstuožu darbeibys struktura, pošvaļdeibu sadarbeibys modeļs, izgleiteibys sistema, veseleibys apryupe, vaļsts budžeta sadale, ari Vaļsts Kulturkapitala fonda darbeiba i c. Regionu izaugsmei vierzeit i atbaļsteit vaļsts i cytu īstuožu decentralizacejis ideju.

4. Turēt 27. apreli par Latgolys dīnu i īkļaut jū lykuma „Par svātku, atceris i atzeimojamom dīnom” 2. pantā kai atzeimojamu dīnu, taipat īsaceit cytim Latvejis nūvodim nūsaceit sova nūvoda dīnu.

Itūs praseibu izpiļde ļaus pylnvierteigi eistynuot 1917. goda Latgolys kongresa lāmumus, nūdrūsynuos Vaļsts volūdys lykuma 3. panta 4. punkta darbeibu.

Kab dasavērt ituos rezolucejis eistynuošonu, teik izveiduota Saīta rezolucejis izpiļdis komiteja (vērtīs 1.7. izvārsumu), kurys aizdavums ir padreizynuot i vērtēt pījimtūs praseibu izpiļdi, taipat dūt puorskotu par rezolucejis eistynuošonys gaitu kūpumā.

Komitejis aizdavums ir sasaukt 5. pasauļa latgalīšu saītu 2022. godā Saīta rezolucejis izpiļdis viertiejumam i latvyskuo latgaliskuma regionā i sevkurā individā styprynuošonai.

Izvārsums rezolucejai ite.