Aiļu autore: Ligija Purinaša

“Gribi byut – tāloj, gribi izdzeivuot – stuovi molā. Vydceļa nav. Itys laiks ir izcili pīsazeids ar gūdkuori, līkuleibu, ambicejom, tryukumim, kas deformāti par efektivim leidzeklim ceiņai pošam par/pret sevi. Cik tod eisti patīsi mes varim atsaļaut byut/asam i kai mes tū varim puorbaudeit? Mes dzeivojam cīši vardarbeigi. Bet, kur vardarbeiba, tī ari ir mīleiba. Voi koč kas jai leidzeigs.”

##
trausli rūbeži leksemom
muni moti pi byuda
dalypuši i snīgs slapnis
ocu styklūs
grīžās zūbi ar kū nikni kūst
draugu koklūs i mugoruos
bēgt i aizbēgt nasaīt meitineit
tova drūsme kai sorkons karūgs 1917. godā
menševika bryutis suknē oss buorzdys nazs leigovai
dalic pi kokla batjuškai verīs meilais še
tu cars tu lelkņazs
kreit osora voi mots

babeņai

babeņa vadmolys kostimkleitā ar zūbynu 1945
siroj Kurzemis kotlā jei sajam giustā dezertīri
legiona šmukuokū puisi sev par veiru
arsi, eciesi, siesi i stuodeisi breivajā laikā stučeisi i
kluseisi jei breidynoj ar kulaku par aci
mežūni izskrīn nu Latgolys myuža mežim
babeņa pastīp kaulainu pierstu i soka
bārni sorgojit acs i par muti kab narunotu daudzi
cylvākbārni sastingst jim baile
vuords navītā pasaceits baba sadūs pa myzu
vyss pogosts byus pastateits iz aušu
vystys izkņuobuos vīna ūtrai acs gūvs nūraus pīnu
bārni plykim ūkstim lobuok spielēs pasliepis ar laiku
prosamūduši deklamēs altrenativys versejis bez atsauču
baba ar zeida skustu golvā teira kalašnikovu
gius jaunu bryutgonu Kempeņ Kempeņ kur tu esi
jei ūjinoj tukšpadsimt viers azara saškeist muola pūds
dīva zeimis jei nūbļaun i puormat krystu

##

saulcereite guļ ar X
X ir Y tauteibys puorstuovs
X dzeivoj cytur
Y dzeivoj vysur
Y asūt švaki
X ir lobs

mīlesteibai sajukušys
logikys hromosomys

saceja K.

jis mani sauc par lapsini, dodzu, valnarutku i latvani
es ceru nūkrateit tūs lipeigūs maskulinūs putekļus:
Jūrdžs, Miglinīks, drusku Kempa i Trasuna
jī spielej sovu aizkopa spieleiti i cyti
ite es stuovu kai etrusku kopu vaze ar svaigom pučeitem
ar brilleitem kārmanā
suortonā veļumā 
puoruok naiva deļ divdūmeibu i 
puoruok glupa deļ bārnu
referenču cītumā argumentu streipainajā kostimā nasagaideitūs atbiļžu
sadomazohisma groteskajūs smīkleņūs
jis soka: jei ir vīna ratuo sīvīte nu sīvīšu, kuru es cīneju
jei mat ar gruomotom i bibliografiskim sarokstim kotram veirīšam sejā
runoj, ka juos īlā tagad tacynoj kandžu
Valereja Seile sataisa reveransu i pamuoj maņ ar golvu, sok, es tevi svieteju
ej i dori, tik nanūlauz sprandys

runys

es guļu ar daudzejim
tok jī tuo vēļ nazyna
ot duraki
tai dūmoj i zyna vysi cyti
historiografiski geopolitisks muokslinīciski tehnisks i sinhrons griudīņs
krostā jei kai upe paloj īt puori molom kai aizvirs pīns ir marts
dasaskar lyupom pi kryušu goliu sajam rūkā munus motus parauņ 
upe apjam kūku stumbrus da zoru atmeikšeita i grubuļaina mizeņa nūšpurc
piersti kai velveta cymdi puor gūrnim īdūbeitēs elpa korsta kai elektreibys transformators pi auss lyupys pīplyuk
upē īkreit akmisteņš
juo dziļš ocu kontakts es grybu redzēt tovu profilu kod tu beidz 
nūvalku sukni kai spurys
kūrpis i paļti atstuoju uorā
plyka sīvīte guļ iz kanapkys dzeivei pagrīztu mugoru i roksta dzeju par veirīšim:

ceļgolu lūceituojim lelom mugareņom plotpīreišu meilumenim skorbim i mozim rūceņu turātuojim pagaleišu nosuotuojim
varūneigim i glāvim tāvim i dālim religiozim pisiejim i svātim atkritiejim
i par tevi tu klusuos atvodys muna rezignaceja tu saulis začeiši iz munys mīsys tu baudeits īpazeits izbaudeits voi nā 

da laika tys vyss da laika
 

##

myusu attīceibys interpretejamys kai sevkuri viesturis olūti
juotaisa informacejis atlase, sistematiziešona i kritika
juovuoc papildliteratura, juoraksturoj laiks, telpa, autors i teksts
juoizvierzej aktualitate, problema, juosaprūt mierki i aizdavumi

juosavuoc dosjē pyrma aneksejis, a, ka nasaīs, to jiutys var okupēt
pretošonuos kusteibu likvidēt, represēt, varbyut vīgļuok byutu atsakuopt
ideologiski nadereiguos frazis iznycynuosim, cenzēsim,
ceiņu par varu legitimizēsim i instinktu leiminī vysu sublimēsim

es asu moza i nūpītna meitineite, maņ tovi kūka kluceiši napateik

distanču anatomeja

aiz kryušu kaula dag totals tukšums
apkvarbakuota kasdīna ar tutini kairajā rūkā 
tik rezignāti varātu izdūrt aci
tū trešū intuitivi instinktivi pa vydu vysuredzūšū
rentgena stori caursyt tovys plaušys i vādara dūbumu vysa kontrastvīla
iztak ar švunku kai nu caurdūrta balona
jau kurū dīnu navaru sasasajimt izbeigt tū vysu
nananauzaticēt nananaizalikt 
bolta kai pyrmais malnais izkusušais snīgs aiztak muna prauda sleikūņs
tovi moti garšoj piec svyna tai smuordoj tei nuoveiguo aizsardzeiba
nu rentgenim nu taidim rentgenim kai  
skumeigys sīvītis acs opora acs 

A2

Но мудрые прими советы:/ Дай ей читать мои стихи,/Дай ей хранить мои портреты –/Ведь так любезны женихи! (Анна Ахматова.)

vīns voi desmit
jam suop, jam gryušai
voivoivoivoivoivoivoi
īkuop laivā voi nūveļc meitinei bikseitis
laime ir duorgā alkoholā
laime ir zylūņam mugorā
nazkur Malaizejā
juos narunoj ar cylvākim
juos puorstuoj ēst
klusums kai symts vīnpateibys godu
jim gona ar kruosainim plaksterim
jī guļ ar vysom cytom
iz mašynys kapota, mežā,
tok Rumbulā mīlesteiba moksoj vysmozuok
cik labi, pareiz?
konveijers, vīns trafarets
pajam i apveļc jai konturys
vīnā rūkā ir ūta, ūtrā – papeirs
nu i pohuj vīna jei soka ūtrai jai
reprodukceja nikod nabyus originals
mes dzeram atškaideitu šņabi i zeimojam
jim rogus, rogus, rogus

##

veirīts pīvalk
drūšynuotuoju
jam rupuoki piersti
par juos
caurspeideigu
uodu
nūtiemēt i šaut
varbyut pyrma
pavāruot
i tod
voi nikod?
uoda zam rupūs pierstu
sasarautu i varbyut
puorpleistu
jam baile na ašņa
a kaulu
mežgiņu sukne
pluona uoda
meitineit