Pīduovojam režisora, latgalīša Vīstura Kairiša nūlaseitū runu Latgolys symtgadis kongresā 2017. goda 5. majā.

 
Latgalīši „skapī”

Latvejis symtgadis jubileja prīškvokorā, taipat kai daudzim, maņ ir juodūmuoj, kas maņ ir Latveja. Maņ Latveja ir munys bārnu dīnys, kod ar sovu vacūmuoti i vactāvu sasarunovu latgalīšu volūdā.

Iz Latvejis symtgadi ir izdūmuots skaists teicīņs – Es asmu Latveja, kas tīšā veidā līk kotram uzrunuot sovu ideņtitati. Vai „Es asmu Latveja” var drūsi pasaceit pamatnacejis, latgalīšu bārns, kas Latvejis školuos i bārnuduorzūs nasavuica sovā dzymtajā muotis volūdā. Latgalīšu bārnam jau ar pyrmojam dzeivis dīnom tīk pasaceits cyts teicīņs: tev ir jauka volūda, bet jei ir napareiza. Moš sātā tu vari jamā runuot, bet na jau Eiropys Savīneibys školā. Zyneibys itamā volūdā naapgiust.

Kai tys ir izguojs, ka symts godu laikā latvīts navar vuiceibys apgyut sovā volūdā Latvejā? Na tik seņ, pyrmuos Latvejis laikā, tū vēļ varēja dareit. Pakuopeniskai latgalīšu kai vuiceibu volūda nu školu pagaisa. Seviški piec Uļmana apvārsuma. Latvīšu naceja, kas ilgus godu symtus tyka kolonizāta i nycynuota uorā nu svešu tautu, poša suoce dorbuotīs nu spāka poziceju.

Daudz cītušuo naceja, kurai cīš pateik baudeit totalitarūs režimu upura tālu, mudri i draudzeigi pataiseja latgalīšus par ūtruos škirys cylvākim. Labi, nasauksim tū par kolonizaceju, bet pasaceit, ka tei ir dabeiga asimilaceja ari dīvamžāļ navarim. Nabeja jau nikas ļauni dūmuots. Gluži preteji gribēja kai lobuok, pasnīgt leluo bruoļa paleidzeigū rūku, pa draugam, pa lobam. Viņ atmet sovu volūdu i byus tev i karjera, i loba dzeive, i vyss. Byusi cylvāks.

Nui, abstrakti izaklausa, ka myusu mozajai nacejai juobyun sadereigai ci vīnuotai. Tī ir atslāga vuordi, kur ceļas daudz nadaprasšonys. Latvejai juobyun vīnuotai, bet na vīnaidai.

Pasaceisim gūdeigai, voi latgalīšu asimilaceja nūsorgova Latvejis naatkareibu Ūtruo pasauļa kara laikā? Voi tei pagluobe Latveju un seviški Latgolu no rusifikacejis? Nā. Tai nabeja nikaidys svareigys zeimeibys, pat slyktuok, jei padareja daļu nu sovys nacejis par napylnvierteigim sabīdreibys lūceklim. Kuru pījimšona modernajā sabīdreibā beja nūsaceita ar sovys ideņtitatis maiņu. Padūmu okupacejis godūs, kad runovi krīvyski, tev deve atspaidu, kad runovi latgaliski, tevi apsmēja. Ari tai saucamuo latvyskuošonys kampaņa beja ar leluokom simpatejam pret krīvu volūdu kai latgalīšu. Jimsim koč popularū stuostu par myusu rūbežupem.

Kaidreiz beja zynoma Latgolys upe Sīnuoja, nu latgalīšu vuorda sīns, kū krīviski izrunova kai Siņaja, deļ fonetyskuos leidzeibys. Itū krīvu nūsaukumu puorvērta latvyski. Tagadeņ mums ir Zylupe, kam ar Sīnuoju nav nikaida sakara. Tys pat ar Ūdruoju, nu latgalīšu vuorda iudrys, kū krīvi izrunova kai Utroja. Latvyskuotuoji, prūtama līta, latvyskova latgalīšim svešū krīvu nūsaukumu. Tagadeņ Latgolā tak Rītupe. Tys ir kai Daugovu puorsaukt par Rietumu Dvinu. Vai itaids kvazi-latvyskums, kur teik pīsasmīta un šaipeita Latvejis pamatnaceja ir pamats patriotismam? Itaida latvyskuošona atguodoj nakvalitativu smedziņu puorstuodeišonu apvārstā veidā. Latgola teik puorvārsta par pseidobutaforeju, latgalīšim teik izoperāta jūs kulturatmiņa un jī muoksleigi tīk puorvārsti par mankurtim, cylvākim, kuri zaudiejuši sovu viesturiskū atmiņu. I jim vyss palīk vīnaldzeigs i jī lānom pījam sovys kulturys golu, klusejūt nūsarauga kai cīms Kūki pursavierš par Kūkām (koč latgaliski vuordu kūkas nalītoj, tad jau vajadzēja Kūkus puorsaukt par Peirāgim).

Ituoda politika roda dziļu apsamuoneišonu i vuojuokajā ceļās nacīšama nataisneibys jutūne (izjiuta), kū Pauls Šīmanis apzeimej kai „nasadzejušu vuoti”, kas inficej vysus ceņtīņus piec mīreigys leidzuospastuoviešonys.

Pret latgalīšim tyka veikta gon apzynuota, gon naapzynuota kulturnūdeveiba.

Reigā runoj, ka latgalīši ir apsavainovuši, bet nivīns eisti nasaprūt, parkū. Es naasmu ni iz vīnu apsavainovs. Bet maņ nav sajiutys, ka Latvejis atteisteiba ir bejuse pareiza i taisneiga. Ka myusu latvīšu elite naspiej īsastuot par latgalīšu kulturu, tuos atteisteibu i volūdys vaicuojumu, tad munā uztverē dzili provinciala ir na Latgola, bet myusu elite.

Cylvāki, kas beja Latvejis elite ituo vuorda vystīšuokajā nūzeimē – Raiņs i Zigfrīds Anna Meirovics, izcyluokī Latvejis kulturys i politikys darbinīki, cīši i styngri īsastuoja par Latgolys kulturys sovpateibu i latgalīšu volūdu.

Bet navajag meklēt vaineigū, it seviški, ka pa eistam taidu nimoz nav. Svareiguokais ir īzeimēt Latgolai jaunu perspektivi, jaunu atteisteibys vierzīni i darbeibys, lai tū realizātu. Partū, ka vaļsti mes turpynojom veiduot pa šai dīnai, i skaidri juosaprūt, ka latgalīšim pošim ir juouzajam itymā procesā zeimeiguoka lūma. Nav juogaida, ka pasauks pi leluo golda, bet pošim juoījam sova vīta. Latgalīšim stingri i prasmeigi juoīsastuoj par sovom tīseibom: byut tam, kas tu esi.

Vysuos gryuši aptveramuos situacejuos ir juomeklej paradoksali rysynuojumi, kas vad iz prīšku. Par pīmāru, grybu paust, ka latgalīšu kultura ir cīš izdeveigā stuovūklī. Vysumā daudz izdeveiguokā kai latvīšu kultura. Nui, ir vīns skota punkts, nu kura tys izaskota taišni tai.

Daudzi Latgolā smejās i ir naīcīteigi pret faktu, ka ite ir divejis ortografejis. Ruodīs jau pošu latgalīšu ir tik moz, pa ratam tik kaids roksta latgaliski, i tagadeņ dora tū div veidūs. Tok tys ir izdareits, ir pabeigta latgalīšu rokstu volūdys reforma. Streidi i škandali ir leli, paļdis Dīvam, ašnis nav izlīts. Bet itys dorbs ir padareits. Un tod raudzeisim atguoduot, cik ilgi Latvejā grib izveikt, par pīmāru, izgleiteibys reformu? I kod jū izveiks? Laikom nikod. Itys ir pīmārs par izdeveigu stuovūkli. Latgolā var taiseit radykalys reformys, īdzeivynuot modernus menedžmenta pryncypus kulturā i vuiceibuos i cytur. Jo ite nav smagneju, bīžai padūmu systemys montuojuma, tradiceju. Jo pa lelam nav jau pošu instituceju. Ir breiva vide nu atpalykušuokuo regiona Latgolu pataiseit par modernuokū. Jimsim teatri. Latgolā nav profesionala teatra, kas spālātu tikai latgalīšu volūdā. Latvejā nav vīneigo pasaulī teatra, kurš dakūptu i lītuotu latgalīšu volūdu. Ka mes gribim pylnvierteigu Latgolys kulturys dzeivis atjaunynuošonu, vajag dūmuot par profesionalu muokslys instutuceju radeišonu. Tymā skaitā, Latgolys teatra atjaunynuošona, kas beja pyrmskara Rēzeknē. Bet navajag otkon taiseit smagnejū repertuarteatri, bet kū nabejs dynamisku i modernu. Vajag Latgolys orkestri, Latgolys Literaturys fondu, Latgolys Muokslys muzeju, Latgolys Kino fondu. Parkū es „Melānijas hroniku” fiļmieju Latgolā, bet finansēja tū Karelejis filmu fonds? Vajag radeit Latgolys kulturys dzeivis institutus. Bet tom juobyun progresiva kulturmenedžmenta īstuodem, kas varētu radeit pozitivu gryudīni Latvejis kulturys biļdei vysumā.

I varbyut cylvāki vairs nabēgs prūjom. Jī suoks dūmuot, ka ari ite var pylnvierteigi dzeivuot. Moš Latveja ir koč kas vairuok par vīnu viņ atteisteitu piļsātu?

Vadynoju pījimt i uzskateit latgalīšu volūdu i kulturu, navys par latgalīšu kaprizi, bet gon par instrumentu latvīšu kulturtelpys nūstyprynuošonā. Un latgalīšu kulturtelpa ir latvīšu kulturtelpa.

Latgalīšu volūda var nūderēt situacejis papruoviešonā. Koč drupeit, koč par nazcik procentim. Es ite runoju par divejom cilvāku grupom. Pyrmuo ir latgalīši, kuri lobvieleiguok sevi identificej ar krīvim, kai latvīšim. Leluoks bolsts jūs latgaliskai ideņtitatei, byutu zeimeigs gryudīņs itūs cylvāku grupys vaļstiskajai lojalitatei. Ūtruo grupa ir tī krīvvolūdeigī, kas vysaidu īmaslu piec, koč tei byutu īsaļaunuošona par piļsūneibys lykumu, nikod nagribēs sevi ideņtificēt ar latvīšim. Jim identificiešonuos ar latgalīšim moš nabyutu tik naīdūmojama. Latgaliskuo ideņtitate jim varātu dīnēt par tranzitu iz lojalitati Latvejis vaļstei.

Lai itī byutu pyrmī i pādejī symts vīnpateibys godi i nuokušī symts īzeimuotu byuteigi cytu attīksmis paradigmu, pyrmom kuortom, jau latgalīšim pošim pret sevi.

Latgola ir kas vairuok i byuteiguok kai tikai Saeimys deputata seviškais pīzvārs reizi četrūs godūs latgalīšu volūdā. Latgalīšu kultura ir daudz dziļuoka i boguotuoka, kai tikai eskorta veidā apkolpojūt pasuocīņus vysā Latvejā ar tautys dzīsmem i dejom, kai Latgolys vitalitatis aplīcynuojums. Cikom latgalīšu volūdu školuos navar pat vuiceitīs fakultativi, izroksti latgalīšu volūdā iz īlom ir bez moz lykuma puorlauzums, i tāvi i muotis narunoj sātā ar sovim bārnim latgaliski, lai jī varātu lobuok īsavuiceit latvīšu literarū volūdu. Eistyn patriotyska pasazīduošona. Bet es nastruopeju itūs cylvāku, jūs ir nūvaduse da tuo vaļsts politika, kur prestiži ir byut latvīšam, na latgalīšam. Tys, saprūtams, ir goreiguo plebejisma prestižs, kas dominej Latvejis sabīdreibā. Latgalīts ir latvīts! I nikaids prestižs ituo fakta namaina.

Latgolys symtgadis kongress ir pādeiguo īspieja latgalīšam paceļt golvu i, runuojūt šudiņdīnys volūdā, izkuopt nu skapa, kur jam lyka sēdēt naizpratnē pošam par sovu pateibu, par sovu poša ciļviecyskū atbiļdeibu sovys tautys i volūdys prīškā.

Ūtrys taidys vareibys nabyus. 

Es naasmu politiks, kam svareigys kuortejuos ībolsuošonys, tok i naasmu tik oklys, lai naradzātu, ka Latgola i latgalīši lelā mērā izškir Latvejis kai viesturiski taisneigys vaļsts augšonu. Un tys nav Reigā kultivātais vaicuojums par separatismu, bet daudz svareiguoks vaicuojums par Latvejis vaļsti, kuru mes ceļam. Voi vaļsti, kur teik respektātys mozuma tīseibys, kur teik respektātys tīseibys iz kulturys sovpateibu, vaļsti, kura sovu boguoteibu saradz vysaideibā, na vīnuodeibā. Vaļsti, kura nasaceikstuos ar uorvaļstu musynuotū separatismu, tū pīrokstūt latgalīšu gribiešonai iz kulturys sovrūceibu. Koč pietejumi par vaļsts drūšeibys statistiku Austrumlatvejā, skaidri pīruoda, ka cylvāki, kas sevi ideņtificej ar latgalīšim vysvairuok īsastuoj par Latvejis teritorialū vīnuoteibu, vysosuok nūsarūbežoj nu kremļa apmoksuotim nalīšim, kas aproksta latgalīšu karūgu, i ir vysdzyļuokajā nasaprasmē par Latvejis televizejis pyrmajā kanalā paruodeitū BBC kinu, kur īvoda komentarūs ni ar vīnu vuordu naizanalizej itū vaicuojumu nu latgalīša redzīņa i vadynuoj Latvejis mārūgā raiseit vyltus ideju par Latgolā snaudūšū separatismu. Cik augstpruoteigi i līkuleigi!

Itī mali ir napīdūdama vaļsts nūlaideiba i naspieja komunicēt ar nūzeimeigu sovys nacejis daļu. Otkon saīt, ka par cytu vaļstu provokacejom, teik struopāti latgalīši, partū tagadeņ vysa Latveja ir nūsabeiduse, ka ite ir separatisms. Grybātu vīnreiz par vysom reizem izbeigt itū psihologiskū viersumguojumu, i vysaidā veidā atbaļsteit latgalīšu 21. godu symta atmūdu, kas nūteik myusu ocu prīškā. Latgalīšu atmūda ir apsveicama i veseleiga Latvejis vaļsts reitdīnai ilgtermeņā.

Moš koč kur mežā pi gunkurim kaids dūmoj par atsadaleišonu nu Latvejis, tod es taidys dūmys kategoriski nūsūdu. Koč dzierdiejs naasmu. Dreižuok apsprīsšonys vārtys ir puornūvadnīku bailis, kuruos es jau suoču saskateit latentū separatismu, kod nūteik uzbuozeigys idejis projekceja cylvāku pruotūs. Piec Freida itaidys projekcejis pasaruoda kai apspīstūs seksualūs i agresivūs gribiešonu pīškieršona sapyna tālam, kod kai atspulgā pasaruoda pošu apspīstuos vajadzeibys. Varbyt baiļu nu latgalīšu separatisma veidā zemapziņā izapauž daudzu latvīšu globuotuo vainys apziņa par viesturyskū nataisneibu latgalīšu prīškā? I tys cylvākus padora aizdūmeigus i baileigus?

Par daudz leluoku apdraudiejumu vaļsts drūšeibai uzskotu gūdojamuos Saeimys deputatu bolsu pierkšonu Latgolā, lai tyktu Saeimā, kas, dūmuotīs, vys jau ir zynoms regiona atteistebys nūviertiejums. Paļdis jim koč par tū!

Gona daudz pādejā šaļtī ir lūceits Vaļsts Volūdys centra vuords. Juo kareiveiguo poziceja latgalīšu volūdys ūtrškireibys paruodeišonā ir bejuse tik aktiva, ka es kai Latvejis pylsūņs suoču just nadrūsumu par sevi, par sovu vaļsti. Tys ir juridisks vaicuojums par latgalīšu volūdys statusu. Bet narunuosim par lykuma burtu, bet par byutīni. Sevkurai volūdai ir cīš svareigai, lai tei byutu turāta cīnā i respektāta. I vyspuor pījimta. Tys, ka latgalīšu volūdu, kas ir oficiala vaļsts volūda, var lītuot tikai, ka jei teik puorvārsta ari latvīšu literarajā volūdā, ir uorkuorteigi aizvainojūši, partū ka byutīnē tys viestej, ka volūdai teik daškierta tik dekorativa zeimeiba, ka eisteneibā volūda nafunkcionej. Jei ir tik gleits mustureņš. Byutīnē tys vadynoj volūdu izmiert i izzust.

Pīmāram, kongresa nūsaukums, kas radzams iz skotuvis. Pa munam, sevkurs cylvāks ar treju klašu vuiceibu var tū saprast. Tys ir mits, ka navar saprast, tys tikai demonstrej aroganci, partū ka tev juorauga saprast koč kas savaižuoks. Bet patīseibā tys ir kodāts viestejums puorejai Latvejis ļaudeibai – raugit myus saprast, tys pavysam nav gryuši, ka esit eistyn toleranti. Grybātu, ka Vaļsts volūdys centrys, navys apkaruotu latgalīšu volūdu, bet tū aizstuovātu, tod es saprostu, ka vaļsts aizstuov latvīšu tīseibys.

Nūvieleju Latgolys symtgadis kongresam izaveiduot par nūtikšonu, kas var īkustynuot Latgolys sabīdryskū dūmu plotuokā mārūgā. Un ari, lai poša Latvejis symtgade izaug par pasuocīni, kas dūd īskriejīni nuokušajim symts godim, kas dūd vizeju i ideju, kas pa eistam ir vārsta iz tautu, juos tapšonu i izaugsmi. I vareibu apsazynuot, ka tauta nav plotu masu īsaisteišona, tauta napastuov horizontalē, bet vertikalē. Tauta ir Trasuns i Raiņs, Kemps i Zigfrīds Meierovics, tauta ir nuokūtnis Raiņs, kurš varbyut raksteis latgalīšu volūdā. Naatjimsim jam tū vareibu, naatjimsim tū Latvejai. Un arī mes ite sādūšī varim izaugt par tautu, vīnuotu, tok na vīnaidu, Latvejis tautu. Dīvs, svietej Latgolu! Dīvs, svietej Latveju!

Karteņa: Aleksandrs Tolopilo, Latgolys viestnīceiba GORS