Autors: Guntis Vāveris, viesturnīks, LU VFF doktorants

“Cerības pulciņš” kai globala jaunatnis kusteiba

19. godu symta gaitā, golvonūkuort Rītumu vaļstīs, veiduojuos virkne vysaidu attureibys organizaceju, kas darbeibu baļsteja laikmata modernajuos idejuos ar mierki reformēt aba atveseļuot sabīdreibu nu tuos natykuma – alkohola lītuošonys. Attureibys organizacejis ar harizmatiskim liderim prīškgolā pasludynuoja alkoholu par socialu ļaunumu, kas atbiļdeigs par nūzīdzeibys, veseleibys problemu i amoralys uzvedeibys izaplateišonu sabīdreibā.

Storp vysaidom organizacejom, kas kotra pastreipuoja alkohola “ļaunuma dimensejis”, dorbuojuos ari bārnus i jaunīšus apvīnuojūša organizaceja “Cerības pulciņš” (angliski – “Band of Hope”). Itei 19. godu symta 40. godūs izveiduotuo organizaceja Lelbritanejā skaitoma par vīnu nu pyrmom globalom (ka na poša pyrmuo) bārnu i jaunīšu kūpejuos darbeibys formom. Britu viesturneica i “Cerības pulciņu” pietneica Anemarija Makalistere (McAllister) sovūs pietejumūs pastreipoj, ka “Cerības pulciņus” var saukt par veiksmeiguokū attureibys kusteibys darbeibys izpausmi. Tai beja efektiva puorvaļdis i apvuiceibu sistema, kai ari drukuotūs i c. vizuali izgleitojūšūs materialu kūpums i tuo izgataveišonys īspiejis. Pīmāram, Lelbritanejā (īskaitūt kolonejis) storp 1890.–1914. godu beja izveiduots plašs “Cereibys puļceņu” nūdaļu teikls ar treis miljonim bārnu i jaunīšu vacumā nu 7 leidz 21 godam.

Attureibys kusteiba Latvejā i “Cerības pulciņi” storpkaru periodā

Jau nu 20. godu symta suokuma “Cerības pulciņu” plašuo globaluo darbeiba beja pazeistama ari Reigā dorbojūšūs attureibys bīdreibu aktivistim. Vystik storpkaru periodā Latvejis apstuokļūs, tymā skaitā ari Latgolā, roduos vareiba “Cerības pulciņu” darbeibys pryncypus īvīst praksē. Preteji, kai tys beja Lelbritanejā, Latvejā nasaveiduoja vīnuots “Cerības pulciņu” puorvaļdis organs i puļceņu darbeibu puorraudzeja leluokuo Latvejis attureibys organizaceja “Latvijas Pretalkohola biedrība” (LPB).
“Cerības pulciņu” darbeibys pamatpryncyps beja jaunu puļceņu veiduošona pi vuiceibu īstuožu, tai veicynojūt sapratni par attureibu kai lobuokys dzeivis i nuokūtnis sekmātuoju, uzsverūt tuos nūzeimi moralis, finansialuos lobkluojeibys i veseleibys izkūpšonā. Lai tū sasnāgtu, “Cerības pulciņi” plaši izmontuoja vizualūs vuiceibu leidzekļus – ilustrativi i informativi izgleitojūšus attālus gon drukuotā, gon diapozitivu formatā. Itaidu praksi, pīsamārojūt Latvejis kulturys videi, pīmāram, veidojūt ilustracejis pretalkohola satura tautys dzīsmem, ceņtēs izmontuot ari puļceni Latvejā.
Tuoluok rokstā snāgts eiss īskots par Rēzeknis vuiceibu īstuodēs izveiduotū sešu “Cerības pulciņu” darbeibu, daleji turpynojūt autora īprīkšejū roksta tematiku par pretalkohola kusteibu Latgolā (Pretalkohola kusteiba Latgolā 19. gs. vyds – 1940. gods). Roksts baļsteits iz Latvejis Vaļsts viesturis arhivā asūšajim dokumentim.

 Latvijas Pretalkohola biedrības (LPB) izdūtuo attureibys kusteibai veļteituo žurnola „Jaunā Balss” 1928. goda Nr.8 vuoks.

“Cerības pulciņi” Rēzeknē

“Cerības pulciņu” veiduošonuos pi vuiceibu īstuodem sekmēja attureibys kusteibai nūzeimeigi pasuocīni vaļsts leiminī. Treis puļceni izaveiduoja storp 1924. goda februari i 1925. goda janvari, laikā, kod Saeimā i iņteligeņcis vydā tyka aktivi sprīsts par tū, kaidai juobyun jaunizveiduotuos vaļsts alkohola politikai – piļneigs alkohola aizlīgums, kai tys beja ASV i Sūmejā, voi vaļsts styngra puorraudzeiba puor alkohola ražuošonys industreju i sabīdreibā asūšim alkohola lītuošonys paradumim. Bet puorejī treis “Cerības pulciņi” Rēzeknē izaveiduoja 1929. goda pyrmajā pusē IV Vyslatvejis Pretalkohola kongresa īspaidā.

Rēzeknis Vaļsts vydsškolys “Cerības pulciņš”

Puļceņa izveidē 1924. goda februarī pīsadaleja ap 20 vydškolys školānu. Kai sarakstē ar “Latvejis Pretalkohola bīdreibys” vaļdi Reigā nūruoda puļceņa izveidis iniciators školāns A. Skaistkalns, tod puļceņa bīdri golvonūkuort beja jaunuokūs klašu školāni. Ziņuojumā nūruodeits, ka puļceņa darbeibā naīsasaisteja nivīns školuotuojs, turkluot školys padegogiskuo padūme nūlīdze puļceņam dorbuotīs uorpus školys i taidā veidā sasadorbuot ar “Latvejis Pretalkohola bīdreibys” nūdaļu Rēzeknē.
Nuokušajā vuiceibu godā puļceņa rudiņa semestrī dorbuojuos 14 bīdri, vystik pavasarī – viņ 9, tūmār tys natraucēja puļceņam semestra beiguos sagataveit žurnalu “Cerības Zvaigzne“, kura izdūšona gon tyka atlykta iz nuokušū vuiceibu semestri. Tuoļuok ziņu par žurnalu dokumenti nasnādz. Acimradzūt žurnals tūmār natyka regulari izdūts.
1925./26. vuiceibu goda rudiņa semestrī vaļstī nūteikūšūs Pretalkohola propagandys dīnu īspaidā puļceņš 3. novembrī planavuoja školys telpuos reikuot attīceigu vokoru i lyudze “Latvejis Pretalkohola bīdreibu” nūsyuteit lektoru, kuram puļceņš apsajēme segt viļcīņa beletu izmoksys.
Turpmuokajūs godūs puļceņa darbeiba bez attureibys literaturys izplateišonys storp škoļnīkim (bibliotekys īkuortuošonys, losomgolda izveidis) aptvēre ari jaunus darbeibys vierzīņus, pīmāram, 1927./28. vuiceibu godā puļceņš veicynuoja “moztureigūs puļceņa bīdru pabaļsteišonu ar LS 5, LS 10 i LS 20 leluma naudys zeimem”.
Četrus godus piec “Cerības pulciņa” izveidis tuo darbeibys puorskotā skaitoms, ka puļceņā dorbuojuos ari školuotuoji, ar kaidu I. Lielmani prīkšgolā. Taipat tuoluokys darbeibys pylnveidei vydsškolys “Cerības pulciņš”  lēme par tū vaļdis prīšksādātuoja S. Čudara delegiešonu iz IV Vyslatvejis Pretalkohola kongresu Reigā. Saleidzynojūt ar puļceņa darbeibys suokumpūsmu, četru godu laikā tuo bīdru skaits beja treiskuoršuojīs – kūpā ap 60 bīdru 1928. goda decembrī.
1929. goda pavasara semestrī nūruodeits, ka puse nu vydškolys 111 školānim ir “Cerības pulciņa” bīdri. Kai tuoluokū darbeibys aizdavumu puļceņš izvierzeja “veicynuot draudzeigys attīceibys bīdru storpā i apzineigi kolpuot puļceņa mierkim”. Dīvamžāļ nav tuoluoku ziņu par turpmuokom puļceņa aktivitatem. Vysdreižuok jau 30. godūs vydškolys “Cerības pulciņš” dorbuojuos mozaktivi.

Rēzeknis Vaļsts Pedagogiskuos vydsškolys “Cerības pulciņš”

1924. goda maijā suokūtnieji tyka izveiduots Jaunatnis attureibys puļceņš “Klints”. Puļceņā dorbuojuos ap 40 bīdru, i tuo radzamuokuo darbeiba beja tuo poša goda oktobrī, kod t. s. Pretalkohola dīnu laikā tyka sagataveits prīšklasejums “Cilvēce un alkohols”, kū papyldynuoja deklamacejis nu attureibys kusteibai veļteitys literaturys i latvīšu literatu dorbim. Puļceņa darbeibu atbaļsteja školys vadeiba, ļaunūt izveiduot attureibys literaturys losomgoldu školys bibliotekys telpuos. Puļceņa bīdri 1924. godā reikuoja izbraukumus iz Kuorsovu i Baļtinovu, uzastuojūt ar referatim i mudynojūt vītejū jaunatni tī dybynuot “Cerības pulciņus” Izbraukuma vītys izvieli vysdreižuok nūsaceja dažu (varbyut vaļdis lūcekļu) vydsškolys škoļnīku pīdereiba itom vītom.
1924. goda 3. februarī “Klints” ziņuoja “Latvijas Pretalkohola biedrībai” par nūdūmu 18. martā sasaukt Latgolys “Cerības pulciņu” i attureibys bīdreibu nūdaļu kongresu vydsškolys telpuos. Pasuocīņa programmā beja paredzāts reikuot referatu sekceju, kū papyldynuotu kino lekcejis, kongress tyktu nūslāgts ar koncertu.
Ituo vuiceibu goda pavasara semestrī puļceņā dorbuojuos 79 školāni – 44 mārgys, 35 puiši i 2 školuotuoji, kai ari 45 uorpus školys asūši jaunīši. Juopībylst, ka vydsškolā pavasara semestrī vuicejuos 156 školāni, taitod drupeit vaira kai puse nu školānu dorbuojuos puļceņā.
Turpmuokajūs godūs par pastuoveigu bīdru skaitu nūruoda jaunizveiduotuos sekcejis – sporta, literaturys i muzykys. Zynoms, ka 30. godu ūtrajā pusē puļceņā bīdru skaits beja nu 50 leidz 70 školānu školuotuoja Ernesta Medņa vadeibā. Puļceņš aktivi sasadorbuoja ar cytim vydsškolys gaidu i skautu puļcenim, dramatiskū puļceņu “Daile” i kooperativū puļceņu “Labdaris”.
Kūpš 30. godu ūtruos pusis puļceņš cīškuok spieja sareikuot izgleituojūša satura prīkšlasejumus školānim, kai ari interesentim uorpus školys. Pīmāram, 1936./37. vuiceibu godā škoļnīks i puļceņa vaļdis lūceklis 19 godus vacais Fraņcs Zdanovskis referēja par temom “Brīva griba, raksturs – personības veidotāji” i “Poruku Jāņa reliģiozā lirika”, cyts školāns Fraņcs Romanovskis beja sagatavejs prīkšlasejumu par temu “Pedagogs un alkohola apkarošana”. Nuokušajā vuiceibu godā F. Romanovskis beja sagatavejs prīkšlasejumu par temu “Alkohola iespaids uz tikumisko dzīvi”. 1938. godā puļceņš izdeve sovu žurnolu “Stari”.

LPB izdūtuo attureibys kusteibai veļteituo žurnola „Jaunā Balss” 1928. goda Nr.10 vuoks.

Rēzeknis Vaļsts orūdškolys “Cerības pulciņš”

Iniciativa veiduot puļceņu roduos piec “Latvijas Pretalkohola biedrības” lektora Cauces nūlaseituos lekcejis 1924. goda 19. decembrī, kuo rezultatā “ļoti liela daļa audzēkņu interesējās par atturību”. Puļceņš itymā vuiceibu īstuodē tyka izveiduots 1925. goda janvarī. Suokūtnieji puļceņš gribēja dorbuotīs kai atsevišķa “Latvijas Pretalkohola biedrības” nūdaļa, bet piec sarakstis ar bīdreibys vaļdi Reigā tyka pījimts lāmums jaundybynuotuos kūpys darbeibu baļsteit “Cerības pulciņu” pryncypūs. Puļceņa vadeituojs beja školāns Pēteris Keisters, itymā dorbuojuos 21 školāns.Par orūdu školys puļceņu turpmuokū darbeibu ziņu ir cīši moz. Turpmuokuo darbeiba bejuse mozaktiva. “Latvijas Pretalkohola biedrības” vaļdei puļceņš turpmuok nasnīdze nikaidys zinis par sovu darbeibu. Izjāmums ir viņ puļceņa vadeibys viestule bīdreibys vaļdei Reigā ar lyugumu nūskaidruot, voi puļceņa izvirzeitī delegati Jēkabs Kārkliņš i Teodors Osis ir pīsadalejuši 1928. goda 28. oktobra “Latvijas Pretalkohola biedrības” i “Cerības pulciņu” kongresā Reigā.

Vaļsts Rēzeknis Školuotuoju instituta pamatškolys “Cerības pulciņš”

Itys puļceņš tyka dybynuots 1929. goda majā, oktobrī par tuo darbeibu tyka ziņots “Latvijas Pretalkohola biedrībai”. Puļceņa dybynuošonys protokolā īraksteiti 63 dybynuotuoju školānu (32 puišu i 31 mārgys), divu školuotuoju Eižena Šablova i Vitalija Švarca vuordi, kai ari Dr. Jānis Miglinieks. Pyrmajā puļceņa vaļdis sēdē J. Miglinieks uzastuoja ar referatu “Par alkohola iespaidu uz cilvēka organismu” i aicynuoja izveiduotuo puļceņa bīdrus “cīnīties ar alkoholu, veicinot atturību skolā un ārpus tās”.
Kai nūruodeits vāluokūs godu puorskotūs “Cerības pulciņš” dybynuots piec školuotuoju iniciativys, kurai turpmuokajūs godūs atsasauce īvāruojams skaits nu pamatškolys školānim. 30. godu pyrmajā pusē puļceņā beja 70 bīdru – 39 mārgys, 27 puiši i 4 školuotuoji. Tei beja apmāram puse nu škoļnīku skaita, vystik, kai nūruoda “Cerības pulciņa” īsnāgtī goda darbeibys puorskoti, tuo darbeiba beja pasiva, sareikojūt viņ puors vaļdis sēdis i tikai vīnu prīkšlasejumu. Golvanūkuort īmasls tam beja finanšu leidzekļu tryukums darbeibys atteisteibai, kas naļuove izvērst vārā jemamu tuoluokū darbeibu. 

Rēzeknis Vaļsts komercškolys “Cerības pulciņš”

Komercškola sovā paspuornē “Cerības pulciņu” nūdybynuoja 1929. goda februarī. Suokūtnieji puļceņš darbeibu suoce cīši aktivi, ceņšūtīs sajimt finasialu pabolstu nu piļsātys vaļdis i Žyupeibys apkaruošonys fonda attureibys ideju izplateišonai. Dokumentūs nav ziņu, voi taida paleidzeiba daškierta. Vysdreižuok, ka lyugums piec paleidzeibys tyka nūraideits, iz kū nūruoda puļceņa nadateits ziņuojums LPB, kurā nūruodeits, ka izveiduotais puļceņš “ilgi dusējis uz lauriem” i nikaidu tuoluoku darbeibu nabeja izvierss.
Situaceja mainejuos, kod par puļceņa vadeituoju palyka škoļnīks D. Losans, kurs aktivi dorbuojuos puļceņa tuoluokuos atteisteibys veicynuošonā. Komercškolys puļceņš īspieju rūbežuos ceņtēs sareikuot izgleituojūšus prīšklasejumus, pīmāram, 1932. goda 2. oktobrī komercškolā ar lekceju, kū papyldynuoja diapozitivi, uzastuoja Ādolfs Šilde.
Komercškolys puļceņš abonēja attureibys kusteibys ideju īvierzis periodiskū izdavumu “Saule”. Mozai atkuopei juosoka, ka periodiskajam izdavumam beja cīši lela nūzeime “Cerības pulciņu” i c. attureibys organizaceju dorbā. Pīmāram, “Jaunā balss” – nūzeimeiguokais attureibys ideju periodiskais izdavums Latvejā storpkaru periodā – kolpuoja kai informativs i izgleitojūšs materials attureibys organizaceju nūdaļom uorpus Reigys tūs darbeibys sekmeišonai. Vystik dažaidu īmaslu deļ attureibys periodiskūs i tml. izdavumu aprite Latvejā īpretim praksei Rītumu vaļstīs naspēja nūstruoduot kai rysynuojums attureibys organizaceju praseibom, tūstorp ari Latgolā, piec obligatuos Reigys lektoru kluotbyutnis.
Turpmuokajūs godūs komercškolys puļceņš pīdzeivuoja vēļ vīnu dybynuošonu – 1935. goda novembrī. Dokumentūs nav paskaidruoti īmasli, voi tys nūtics kaidu juridisku īmaslu deļ voi komercškolā kaidu breidi, puļceņa bīdrim absolvejūt vuiceibu īstuodi, nabeja tuoluoku sekuotuoju.
1935./36. vuiceibu goda komercškolys “Cerības pulciņa” darbeibys puorskotā nūruodeita puļceņa idejiskuo vadeituoja školuotuoja Emma Linde. Puļceņa vaļdi apstyprynuoja divejis reizis vuiceibu godā – rudiņa i pavasara semestrī, pošā vaļdē dorbuojuos pīci školāni.
Puļceņa vadeituojs beja 17 godus vacais škoļnīks Leons Rumaks. Tymā pošā darbeibys puorskotā pīmynāta “Cerības pulciņa” sadarbeiba ar cytim komercškolys puļcenim – Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta, skautu un gaidu, aviacejis i fotografiešonys puļcenim. Juopībylst, ka 11 nu 24 puļceņa bīdrim (15 mārgys i 9 puiši) vīnlaikus dorbuojuos ari cytūs puļceņūs. Puļceņa puorskotā mynāts komercškolys škoļnīku (kūpā 239, nu tim 136 mārgys i 103 puiši) i školuotuoju (27) skaits.
Interesanti, ka komercškolys puļceņa dybynuotuoju (kūpskaitā 21) lūkā beja tikai treis školāni nu Rēzeknis. Puorejī beja nu tyvuokim pogostim (Bieržgaļs – 4, Gaigalova – 3, Atašīne – 2, Sakstagols – 2, Gauru, Makašānu, Nautrānu, Ūzulmuižys, Ozupinys, Varakļuonu pog. i Vipingys muižys – 1), kuri piļsātā beja īsaroduši vuiceitīs. Acimradzūt jaunīšim uorpus piļsātys dzeivis taidys jaunys i laikmetam modernys idejis lykuos saistūšuokys nakai piļsietnīkim.

Izdalis materials Pretalkohola dīnu pasuocīnim Latgolā, A. Liepiņa gruomatu spīstuve Reigā, b.g.

Rēzeknis piļsātys pūļu pamatškolys “Cerības pulciņš”

Rēzeknis Pūļu pamatškolā “Cerības pulciņš” tyka dybynuots 1929. goda aprelī. Dybynuošonys pasuocīnī školuotuojs Antons Skutāns nūlaseja referatu “Alkohols un tā iespaids uz cilvēka organismu”. Kluotasūšī 75 pamatškolys školāni par puļceņa vaļdis prīkšsādātuoju īvielēja A. Rutkovski. 1929./30. vuiceibu goda suokumā pūļu pamatškolys puļceņa kūpsapuļcē tyka nūruodeits, ka pyrmī četri darbeibys mieneši bejuši mozaktivi, kas skaidrojams ar vosorys breivlaiku, kod škoļnīki nūbraukuši atpakaļ iz sātom. Tuoluokajai darbeibys atteisteibai puļceņa vaļde lāmuse lyugt atļuovi “Latvijas Pretalkohola biedrībai” sasaraksteit ar attureibys bīdreibom Pūlejā, kai ari nūpierkt attureibys literaturu i sareikuot prīšklasejumu, uzaicynojūt “Latvijas Pretalkohola biedrības” lektoru.
Par turmuokū puļceņa darbeibu zynoms, ka 1930./31. vuiceibu goda rudiņa semestrī tymā bejuši 96 bīdri – 48 mārgys, 35 puiši, 5 školuotuoji, kai ari 8 uorpusškolys asūšī. Juopībylst, ka pūļu pamatškolā tymā godā vuicejuos 283 školāni (145 mārgys i 138 puiši), taitod gondreiž 1/3 nu škoļnīkim dorbuojuos puļceņā.
Pūļu pamatškolys “Cerības pulciņš” iz cytu Rēzeknī asūšū “Cereibys puļceņu” darbeibys fona izacēle ar puļceņa izveiduotom sporta, šaha, dambretis, kai ari pūļu golda spēlis serso sekcejom.
Mynātajā puorskotā nūruodeits, ka puļceņš iz prīšku gryb “nodibināt sakarus ar Polijā esošajiem “Cerības pulciņiem” un ierīkot radio”. Dīvamžāļ tuoluoku ziņu par ituo aktivuo puļceņa darbeibu arhiva lītuos nav izadevs atrast. Vysdreižuok, ka ari ituo puļceņa darbeiba palyka mozaktiva, kod tuo aktivuokī bīdri absolvēja pamatškolu.

***
Kūpumā “Cerības pulciņu” izveide i darbeiba Rēzeknis vuiceibu īstuodēs paruoda jaunīšu iņteresi i praktisku īsaisti nu alkohola breiva dzeivisveida izplateišonā i uzturiešonā. Tai “Cerības pulciņšu” bīdri puorstuovēja alternativu dzeivisveidu preteji asūšom alkohola lītuošonys tradicejom. Puļceņa darbeibu, piec autora dūmu, ītekmēja divi byutiski faktori, kas beja par īmaslu voi nu mozaktivai darbeibai, voi darbeibys puortraukšonai, – finansialu leidzekļu tryukums i aktivuokūs “Cerības pulciņu” bīdru puorsaceļšona dzeivuot iz cytu vītu voi ari vuiceibu īstuodis absolviešona.