Trešdiņ, 28. junī, 20.30 Re:TV televizejis pyrmizruodi pīdzeivuos gruomotizdeviejam i rakstnīkam Vladislavam Luočam (1912–1984) veļteitais raidejums “Latgalīšu volūdys sorgi: Vladislavs Lōcis”.

Vladislavs Luocs dzims 1912. goda 26. janvarī Drycānu pogosta Luoču solā zemnīku saimē. Vuicejīs Aglyunys gimnazejā i Latgolys Tautys augstškolā žurnalistiku i tautsaimisteibu. Struoduojs par īriedni Ruka dzeļžaceļa kantorī Rēzeknē. Nu 1931. goda latgalīšu periodikys izdavumūs īspīsti V. Luoča publicistika, tāluojumi i stuosti. 1939. godā V. Luocs nūdybynuojs latgalīšu izdevnīceibu Daugovpilī. Izdevnīceibā veiduojuos latgalīšu sabīdryskuo dūma, nūtyka debatis, atsakluoja literati i jūs interesis. Izdevnīceiba beja kai tautys pylnvaruotais runuot par tautys kulturys dzeivi. Da 1944. goda, kod V. Luocs emigrēja iz Vuoceju, juo vadeituo izdevnīceiba Daugovpilī izdeve 30 gruomotys, “Tāvu zemes kalendaru”, rokstu kruojumu “Olūts”, laikrokstu “Latgolas Bolss”.

Nu 1943. goda periodiski, reizi treis mienešūs, tyka izdūts žurnals “Dzeive”. Piec atkuortuotys padūmu okupacejis V. Luoča izdevnīceiba atsuoce dorbu trymdā Rītumvuocejā. Nūzeimeiguokī tuos izdavumi: “Olūts”, “Tāvu zemes kalendars”, “Acta Latgalica”, laikroksti “Latgola”, “Latgolas Bolss”, žurnals “Dzeive”.

Vladislavs Luocs myužeibā aizguoja 1984. goda 30. decembrī Minhenē (Vuocejā). Puorapglobuots 1992. goda 21. oktobrī Drycānu pogosta Piļcinis kopūs.

Raidejumu sagatavejuse “Studija 3KM”, projektu atbolsta bīdreiba “LR” i Daugovpiļs piļsātys dūme.