Daugovpilī nūtiks konfereņce “Dižo latgaliešu devums Latvijai”

Daugovpilī nūtiks konfereņce “Dižo latgaliešu devums Latvijai”

LOGO izlabots30. novembrī Daugovpilī, Latgolys Centralajā bibliotekā (LCB), nūtiks kulturviesturiskuo konfereņce “Dižo latgaliešu devums Latvijai”, informej bibliotekys puorstuove Inese Vaivare. Konfereņcis dalinīkim byus vareiba pīsadaleit četruos seminarnūdarbeibuos, kuruos vadeis Latgolā, Latvejā zynomi i kompetenti specialisti.

“Latgales kultūras programmas 2017” ītvorūs tyka podturāts Latgolys Centraluos bibliotekys projekts: “Kultūrvēsturiskā konference “Dižo latgaliešu devums Latvijai” Daugavpils reģiona kultūras un izglītības iestāžu darbiniekiem”. Sagaidūt Latvejis vaļsts symtgadi, nūzeimeigai ir apsazynuot i popularizēt Daugovpiļs piļsātys i regiona nūvodnīku īguļdejumu Latgolys i Latvejis vaļsts ekonomiskajā, socialajā, politiskajā, izgleiteibys i kulturys atteisteibā, partū ari itūgod LCB planavoj veicynuot regiona sabīdreibys tuoluokizgleiteibys vareibys nūvodpietnīceibys jūmā.

Daugovpiļs Universitatis Humanitaruos fakultatis Latvīšu literaturys i kulturys katedrys docents, filologejis doktors Valentins Lukaševičs vadeis nūdarbeibu par Pabārzu dzymtys lūmu Latvejis kulturā i politikā. Pabārzu dzymta ir davuse nūzeimeigu īguļdejumu latgalīšu izgleiteibys leimiņa veicynuošonā, literaruos dūmys atteisteišonā i Latgolys socialekonomiskuos atteisteibys sekmiešonā. 

Latgalīšu literats, tulks, filologejis magistrs Ivars Magazeinis snēgs satureigu informaceju par taidim zynomim daugavpilīšim Latgolys kongresā kai mediki, politiki, izgleiteibys i presis darbineicu Apoloneju Lavrinoviču (1886-1967), literatu, politiki i presis darbinīku Jezupu Kindzuli (1883–1941), juristu, politiki i sabīdriskū darbinīku Puovulu Laizānu (1888–1933). Seminarnūdarbeibys dalinīkim byus vareiba viertēt pīmynātūs personu kūpejuos i atškireiguos vierteibys, idejis i darbeibys teņdeņcis Latgolys atteisteibys veicynuošonā. 

Latgolys pietnīceibys instituta vadeituoja, viesturis doktora Henriha Soma seminarnūdarbeibā kluotyn asūšī izzynuos vēļ nazynomus faktus par 1917. goda nūtikšonom Daugovpilī, “breiveibu pavasari” i tuo īvāruojamuokajim darbinīkim. 

Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra golvonuo kruojuma globuotuoja, pedagogejis i viesturis magistre Zane Melāne, apkūpojūt viesturis olūtu līceibys, seminarnūdarbeibā stuosteis par Daugovpilī zynomuos izgleiteibys darbineicys, politikis i literatis Valerejis Seilis (1891–1970) davumu Latgolys atteisteibā.