7. julī 16.00 Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā tiks atkluota jaunuo vosorys izstuožu sezona ar vītejim i pasauļa muokslys projektim. Rotko muokslys centrā niu byus apsaverama ari fotografis Ivetys Vaivodis Latgolai veļteituo fotoizstuode “Zobens lilijas”.

Da 10. septembra Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā byus apsaveramys sešys jaunys izstuodis. Izciluo Izraeļa muokslinīka Moišis Kupfermana retrospektiva, īzeimejūt muokslinīka rūkroksta nūtureibu i kai abstraktuos gleznīceibys i grafikys meistara davumu Izraeļa kulturys telpā. Div Latvejis fotografejis projekti – Andra Zēgnera “Gaismā” i Ivetys Vaivodis “Zobens lilijas” ir stuosti par itūšaļt Latvejis fotografejā aktualū i autoru rūkrokstūs atškireigū. Stabils i storptautiski aprobāts Martys Gibietis stykla muokslys projekta dasacejums, aktualizejūt muokslineicys virtuozitati i rodūšū liduojumu caurspeideigā i trauslā materialā. Grafikys medeja aktualiziešonai nūzeimeigs izcyluos grafikys meistaris Maijis Dragūnis veikums, nūsokūt grafikys procesu puormontuojameibu i nūzeimi muokslys atteisteibā kūpumā. Kai dzierksts i īspiejama ažiotaža par mums apleik nūteikūšū, teik realizāta Artūra Bērziņa personalizstuodē “Barotava”, gleznīceibā i instalacejuos stuostūt par šudiņdīnu alegorejuos i tīšumā.

Izstuode “Zobens lilijas” ir karteņu sereja, kas vizuali pietej Latgolys kulturtelpys montuojumu. Projekts ītver kartenis, kū 3 godu laikā ir veiduojuse vīna nu Latvejā lobuok zynomuom fotografem – Iveta Vaivode.

Latgolys regionam ir eipaša vīta Latvejis nacionaluos identitatis veiduošonā. Koč i Latgola ir daļa nu Latvejis, sovā ziņā tei veidoj nūškiertu zemi, kurā augsta religiozitate mejās ar boguotom tautys tradicejom. Latgalīšu volūda, katuolicisms i naatkuortojama, pat mežūneiga lauku ainova tī tykušajam svešinīkam ļaun pīredzēt magisku i reizē skorbu realitati. Projekta ītvorūs autoris sajimtuo pīredze tyka transformāta vizualā stuostejumā, kas līcynoj par ituos vītys cylvākim, vierteibom i pa drupeitei gaistūšom atmiņom.

Autore stuosta: “Asūt Latgolā, mani puorjam zaudiejuma, nu reizē mežūneigys prīcys izjiuta. Latgola maņ ir palykuse par metaforu pagaisynuotajai bierneibai. Radzūt ituos vītys tukšumu i paguojušūs laiku montuojuma truniešonu, es palīku par maņ zynomuos Latgolys pagaisšonys līcinīku. Tok tei nav tik pagaisuse paguotne, tys ir muns mieginuojums nūgiut vēļ pādejuos, mums tik zynomuos ainovys atbluozmis.”