Sastdiņ, 22. julī 17.00, Latgolys viestnīceibys GORS Muokslys galerejā tiks atkluota muokslineicys, komponista Juoņa Ivanova mozmeitys Diānys Īvis personalizstuode “Saulainie nostūrīši. Provansas un Latgales ainavas”, paruodūt obeju kūšū, temperamenteigū i tradicejom boguotū regionu leidzeibu ari koloristikā. Izstuode Rēzeknē byus apsaverama da 3. septembra.

Muokslineica Diāna Īve gleznoj ainovys, ar ūtu rauga nūgiut dobys byuteibu. Kotrā vītā, kotrā laikā i sevkurys byutnis redzislūkā tei ir atškireiga, tok reizem puorsteidz ar nagaideitom leidzeibom. Izstuodē “Saulainie nostūrīši. Provansas un Latgales ainavas” gleznuotuoja atkluoj tū, kū ir pamanejuse ar sovom profesionali izosynuotuom maņom, tys irā, ka Provansai i Latgolai ir valkamys na tik viesturiskys, socialys i geografiskys paralelis (byušona svešu impereju sastuovā, katuoliskūs tradiceju mīreiga byušona sūpluok vysaidom cytom konfesejom, kolnains reljefs i c.), nu saradzamys ari teiri koloristiskys leidzeibys. Itamuos ainovuos dominej zylī i okereigī tūni, ir daudz spūdru gaismānu kontrastu.

Diānys Īvis dzeds – īvārojamais komponists Juoņs Ivanovs, kurs nazkod beja vuicejīs ari pi Vilhelma Purvīša, rokstūt muzyku, īsadvasmuoja ari nu Latgolys dobys gleznīciskuma i folklorys smeldzeiguo melodisma (sveita “Latgales ainavas” (1935), simfoniskuo poema “Padebešu kalns” (1938), “Latgales simfonija” (1949)). Diāna sovuos gleznuos dora leidzeigai, tok lobpruot atsasauc iz dzeda skaņu ainovom motivu izvielē, emocionalajā nūskaņā voi dorbu nūsaukumūs. Izstuodē apsaverams ari kūku īskauts skots iz komponista dzymtū sātu Preiļu nūvodā.

Ainovys žanrs ir byutisks na tik muoksluos kai īdarbeigs teiksmis i poetisku jiutu rūsynuotuojs. Par pīmāru, Eiropys ainovu konvencejā, kas 2007. godā ratificāta ari Latvejā, ir saceits: ainovom ir nūzeimeiga sabīdriskuo lūma kulturys, ekologejis, vidis i socialajā jūmā; ainovys ir nūzeimeiga vītejuos kulturys veiduošonuos sastuovdaļa, kas veidoj cylvāku lobsajiutu; ainovys ir nūzeimeiga cylvāku dzeivis kvalitatis daļa i kūpeigs resurss. Itūšaļt asam līcinīki laika pūsmam, kod Latvejā strauji pagaist vīnsātu ainovys, partū ka mainuos tradicionaluo saimnīkuošona, i laukūs volda mīrs i pamesteiba. Leidzeigys tendeņcis Diāna Īve nūvāruoja ari Provansā, kur izstaiguoja slovanū fraņču postimpresionistu stygys. Juos gleznuos radzams, ka myusu dīnuos ainovys otkon konstruej doba poša, i tuos lobuokī paleigi ir kūki.

Diāna Īve (1978) absolvējuse Reigys Dizaina i muokslys vydsškolu (1997) i Latvejis Muokslys akademeju, sajamūt magistra gradus tielnīceibā (2003) i gleznīceibā A. Naumova i K. Zariņa meistardarbneicā (2013). Dasavārsuse ainovu gleznīceibai, eipašu interesi veļtejūt kūku atainuojumam. Daudz gleznuojuse Fraņcejā, struodojūt rezideņcē “Cité internationale des arts” Parīzē, i kotru vosoru gleznoj plenerā Latgolā. Izstuodēs pīsadola nu 2003. goda, sareikuojuse vaira kai 20 personalizstuodis Latvejā i Fraņcejā. D. Īvis diplomdorbs gleznīceibā, triptihs “Atlantīda”, kai muokslineicys duovynuojums koncertzalam apsaverams taišni Latgolys viestnīceibā GORS, dorbs veļteits Īvis dzedam i tuo radeišonu īdvasmuojuse komponista 4. simfoneja “Atlantīda“. Muokslineicys dorbi izmontuoti ari J. Ivanova jubileja koncerta scenografejā GORS Lelajā zalā 2016. goda oktobrī.

Karteņa: Timurs Subhankulovs