Roksta autore: Laura Melne

Latgolys kulturys darbinīks Voldemārs Ivdris ir cīši daudzpuseiga i interesanta personeiba. Ar lelu pīredzi režisora, žurnalista i gida dorbā, niu sovu dorba vītu rads atjaunuotajā Rēzeknis Zaļajā sinagogā, kur ar sovim aizraunūšajim stuostim jau izapeļnejs lelu turistu atzineibu. Ar Voldemāru varātu runuot ilgi i klauseitīs jimā kai taidā Latgolys kulturviesturis enciklopedejā, nu itūreiz myusu saruna vaira beja par Latgolys Televizejis sabīdreibys (LTS) laikim, kai ari gida dorbu.

Televizejis izveide Rēzeknē

80. godu izskaņā Voldemārs Ivdris struoduojs Rēzeknis rajona kulturys nūdaļā, bejs ari aktivi īsasaistejs Tautys frontē, par pīmāru, veiduojs scenareju sorkonboltsorkonuo karūga paceļšonai pi Rēzeknis kulturys noma. Tymā laikā vairuokim cylvākim rodusēs dūma Rēzeknē izveiduot vītejū televizeju. Ideja ari veiksmeigi tykuse realizāta, i pyrmais raidejums bejs 1990. goda 18. novembrī. Itymā projektā Voldemārs vys napīsadalejs, tok interese par televizeju rodusēs. “Mani tys vīnkuorši īinteresēja kai rodūšu cylvāku, tys beja kas jauns,” jis stuosta.

Voldemārs Ivdris rodūšajai grupai pīsavīnuojs 1991. goda pavasarī, tok paraleli turpynuojs dorbu ari kulturys nūdaļā. “Mes vairuok struoduojom par “paļdis”, poši vēļ tausteidamīs. Nivīns mums ari nikaidu tehniku pat nadeve,” tū laiku atguodoj Voldemārs. Paraleli Rēzeknis televizejis darbeibai Reigā Uldim Dvinskim, kas jau struoduoja kai televizejis režisors, roduos dūma Latgolā veiduot regionalū televizeju. 1991. goda 1. julī sovu dorbu suoce Latgolys Televizejis sabīdreiba, reizē nūtics ari dorbs pi pyrmuo Latgolys Televizejis muzykys festivala. “Tagad festivali nūteik kotrā mīstā, tūlaik festivali pat Reigā nanūtyka. Tys beja cīši lels nūtykums, tik pīticeiga tei dzeive beja.” Ari pyrmais festivals nūtics julī, jau piec studejis atkluošonys. “Maņ beja uzdūts pyrms festivala sagatavuot div reklamraidejumus par kolektivim, kas pīsadaleis festivalā,” par sovu pyrmū pīredzi dorbā LTS stuosta Voldemārs. Koč i Voldemāram Ivdrim bejuse pīredze teatra i svātku režejā, televizejai, prūtams, beja sova specifika. Pošim bejs juosavuica dorūt, partū ari pyrmī raidejumi teik raksturuoti kai zynoma tausteišonuos, partū ka naasūt ari bejs, kas eisti pavuica. Myusu dīnuos cīši interesanti izaklausa, ka itī raidejumi tyka puorraideiti, puorkluojūt kaidu Krīvejis kanalu: “Atslādz tū Krīvejis kanalu, i mes iz tū laiku raidom.”

1991. goda augustā televizejā izveiduotys div redakcejis: informativūs raidejumu i kulturys raidejumu. Voldemārs Ivdris struoduojs kulturys raidejumu redakcejā. Ar tū ari suocīs dorbs pi pastuoveigu programu aba raidejumu cyklu veiduošonys, kas suokumā bejuši tikai latgaliski. Nūraksteitū tehniku sajāmuši nu Latvejis Televizejis, tymā skaitā ari puorvītojamū televizejis staceju (PTS), kas, par pīmāru, ļuovuse regulari suokt īraksteit dīvakolpuojumus. Sovukuort Voldemārs ar PTS suocs veiduot raidejumu par pogostim “Sābri”, kas tics veiduots kai sābru vakariešona. “Maņ beja ideja cylvākus paruodeit caur sarunom, saskarsmi. Pogostūs vysi tūmār ir sābri, kas pazeist cyts cytu leluokā voi mozuokā mārā.”

Spieceiga komanda i inovativi raidejumi

Voldemārs Ivdris pastreipoj, ka LTS bejuse savuokta spieceiga darbinīku komanda, kas televizejis lītuos beja īsuocieji, tok bejuši spylgti rodūši cylvāki, kai Andris Baltacis, Jurs Saukāns, Elita Cakule, Sandra Jonikāne, Imants Mikučs i cyti. Par tuo laika raidejumu saturiskū daudzveideibu i kvalitati jam nabyutu kauns ari šudiņ. Televizeja jau nu pyrmsuokumu struoduojuse cīši operativi, ari zinis bejušys daudzveideigys i saturiski boguotys, kū nūdrūsynuojuši ari korespodenti nu vysu Latgolys i Austrumvydzemis leluokūs piļsātu.

Tūlaik Latvejis Televizejis zinis puorsvorā viestejušys par nūtikšonom Reigā, partū vīns nu golvonajim LTS izveidis mierkim bejs paruodeit dzeivi regionūs. “Myusu uzdavums beja paruodeit, kai atdzymst Latgola,” soka Voldemārs. Televizeja raudzejuse mozuok ruodeit negacejis, tok ari poši cylvāki tūlaik bejuši iz zynoma pacāluma viļņa. “Mes intervejuos eisti navariejom atrast, ka kaids žāluotūs, ka nav naudys voi dorba, dzeive gryuta.” Prūtams, nav jau ari tai, ka televizeja piļneibā iztykuse ar pozitivom viestim viņ.

Televizeja organizēja na tik muzykys festivalu, vāluok ari sporta deju konkursu “Pavasara balva”, kai pyrmī Latvejā veiduoja televizejis “maratonus”, kas, taipat kai myusu dīnu “Labestības diena” voi leidzeigys TV nūtikšonys, aicynoja paleidzēt internatškolom i buorinim. Taipat Rēzeknē nūtyka īvārojami Jaungoda bali, kas ari tyka ruodeiti televizejā. Voldemārs Ivdris eipaši pastreipoj Latgolys Televizejis muzykys festivala nūzeimi, sokūt, ka, piec juo dūmu, nivīns cyts festivals Latgolā da myusu dīnu nav aptviers tik lelu spektru. “Pyrmkuort, beja loba leimiņa “biļde”, kas guoja tīšraidē iz Latveju, nabeja nikaidu pavierseibu. Ūtrkuort, prūtams, dažaidi žanri: klasiskuos muzykys koncerts, tautys muzykys, bārnu koncerti. Beja ari, juosoka, pat ekskluzivi koncerti, kur mes atlasejom loba leimiņa grupys nu Latgolys. Parosti taids beja īvoda voi nūslāguma koncerts.”  

“Olūti” i latgaliskais

Voldemārs Ivdris veiduojs daudz dažaidu raidejumu, tok cylvākim vysvaira pruotā palykuse televizejis programa “Olūti”, kas sasaglobuojuse da pošu televizejis darbeibys beigu 2000. godā. “Es gribieju paruodeit latgaliskū identitati, dzeivisziņu caur cylvākim, religeju, folkloru, dzeivisstuostim,” Ivdris skaidroj raidejuma koncepceju.

Voldemārs audzs Greivuļūs cīši latgaliskā vidē, latvīšu literarū volūdu bierneibā pamatā asūt dzierdiejs tik radejā. Dorbs pi raidejuma jam ļuovs atguoduot tū, “kai runuoja baba i dzeds”, izmontuot vysaidus vacvuordus, kas jam ari cīši īsapatykušs.

Ar laiku televizeja nu raidejumu tikai latgaliski vaira puorguoja iz latvīšu literarū volūdu. Vīns nu īmaslu bejuse darbeiba ari Austrumvydzemē, na tik Latgolā, nu, ruodīs, vēļ nūzeimeiguoka bejuse myužeiguo diskuseja par tū, kai tod latgaliski pareizi juorunoj. Televizejis skateituoji i zvanejuši, i rakstejuši viestulis saisteibā ar volūdys vaicuojumim. Ari pošu televizejis darbinīku vydā bejuši streidi par atseviškim latgalīšu volūdys vuordim. “Olūti” gon vysod palykuši latgalīšu volūdā.

Voldemāram ruodīs, ka masu medejim vaira byutu juorunoj par latgalīšu volūdys vaicuojumim. Jis stuosta, ka vēļ niu jū reizem aiz rūkys sagiunūt tantenis, kas vaicoj: “Tu esi par Leikumys voi Stroda ortografeju?” Nazkod, kod izavērte streidi par latgaliskū ortografeju, Ivdris asūt pajiems Leikumys i Cybuļa “Latgalīšu ābeci” i nūguojs iz Rēzeknis 5. vydsškolu, kur bārni vuiceiti runuot “pareizi”. “Tī nikur latgaliski navuiceiti bārni pajēme Leikumys ābeci i mīreigi laseja. Jī laseja “muote”, na “mōte” (ar divskani “uo”, na garū patskani “ō” – aut. pīz.),” jis ar konkretu pīmāru paruoda sovu attīksmi pret ortografejis vaicuojumu.

Ka myusu dīnuos skateituoji sovus komentarus par raidejumim roksta škārsteiklā, tod nazkod televizeja sajāmuse daudz skateituoju viestuļu i ar lobim vuordim, i kritiku. Voldemāram Ivdrim eipaši pruotā palykuši ari div gadīni, kod sajiems skateituoju syudzeibys par sovim veiduotajim raidejumim. Viestejūt par kaidu Ontonam Rupaiņam veļteitu pasuokumu, jis nūruodejs, ka rakstnīkam veļteitajam muzejam vajadzātu byut juo dzymtajā sātā, na Bieržgaļa kulturys nomā. Bieržgalīši par juo saceitū asūt apsavainuojuši. “Ak, Dīvs, kaidu viestuli jī atsyuteja!” smaida Voldemārs i suoc citēt tuos tekstu. “Bija skaista rudens diena. Mēs visi bērzgalieši sapulcējušies patīkamā noskaņojumā…” I es tagad ar “Olūtim” sabūjuoju,” jis pasasmej. Ūtrais gadīņs bejs saisteits ar raidejumu 26. decembrī. Latgolā īrosts, ka 24. decembrī ir Kūču vokors, 25. datumā ļauds īt iz bazneicu i piec tam Zīmyssvātkus svietej sātā, nu 26. decembrī jau īt ari gostūs. Partū ari Voldemārs Ūtrajūs Zīmyssvātkūs “Olūtus” veiduojs kai “Krūdzeņu pi Pluociņu Masis”. “Scenareja dialogim atlaseju latgaļu humoru, amateraktīru  vydā atrodu spylgtus tipažus, muzykali papyldynuoja Cyblys kapela.” Piec tam sajāmuši daudz viestuļu, puorsvorā par tū, ka bejs cīši interesanti. Tok sajimta ari viestule nu Nabadzeiguo Bārna Jezus kongregacejis Varakļuonūs. Muosa Mirjama rakstejuse, ka piec Svātuo Miša Jezus Kristus dzimšonys svātkūs muosys atguojušys iz sātu, paādušys pušdīnis i īslāgušys televizoru, lai vārtūs latgalīšu raidejumu “Olūti”. “Maņ jau tī beja ari latgalīšu humors,” skaidroj Voldemārs. “I tod jei roksta, ka, suocūtīs raidejumam, pyrmuo muosa iz reizis nūbāga, a es to da gola dasavieru,” jis smejās, nu stuosta ari, ka aizrakstejs muosai Mirjamai atpakaļ pīkluojeigu viestuli, pastreipojūt, ka nikai nav gribiejs jū aizvainuot. “Raksteju, ka mes, latgalīši, asam cīši dažaidi, ari Zīmyssvātkūs vysi nav svāti.”

Laiks piec televizejis

2000. godā piec tam, kod pyrmū reizi Latgolys Televizejis muzykys festivals tyka sareikuots Daugovpilī (īprīkš tys vysod nūtyka Rēzeknē), televizeja pīdzeivuoja moksuotnaspieju. Festivalam pyrmūreiz tyka pīsaisteiti ari producenti nu Reigys, partū ka Daugovpiļs publikys interesi beja paradzāts veicynuot ari ar leluoka mārūga zvaigžņu, kai Laima Vaikule, grupa “Машины времени” i cytu, pīsadaleišonu festivalā. Tok skaiteituoju apmekliejums taipat nabeja pīteikams. Televizeja palykuse poruodā kaidai firmai, kas ari nūveds pi Latgolys Televizejis sabīdreibys moksuotnaspiejis. Voldemārs kai kulturys darbinīks vairuokys reizis ir mainejs sovys darbeibys sferys, tok nu televizejis asūt bejs troki žāļ aizīt, koč i suokumā juo attīksme pret televizeju bejuse dīzgon attureiga.

Saisteiba ar audiovizualū jūmu Voldemāram Ivdrim bejuse ari piec tam, kūpā ar sovu televizejis kolegi operatoru Māri Justu veidojūt vairuokys dokumentaluos kinys. Pyrmuo režisora veiduotuo kina beja “Latgales Māras ceļš”, kas veļteita pīminekļa “Vienoti Latvijai” 70 godu jubilejam 2009. godā. Tū veiduot Voldemāram Ivdrim pīduovuojuse Latgolys viestnīceibys GORS muokslinīciskuo vadeituoja Ilona Rupaine, kas tūlaik struoduojuse Rēzeknis dūmis Kulturys puorvaļdē. 1992. godā, kod tyka atkluots atjaunuotais pīmineklis “Vienoti Latvijai” Voldemārs bejs ari tam veļteituos televizejis tīšraidis redaktors. Kina “Latgales Māras ceļš” vairuokys reizis paruodeita ari Latvejis Televizejā. Sovpus dokumentaluos kinys par Ontonu Kūkuoju, Ontonu Rupaini i Juoni Klīdzēju veiduotys sadarbeibā ar Rēzeknis Tehnologeju akademejis profesori Ilgu Šuplinsku. Niu Voldemāram pīduovuots dorbs pi kinys par dzejnīku Pīteri Jurciņu. Ivdris stuosta, ka juo golvonais pryncyps, veidojūt kinys, ir, ka tuos navar sastuovēt tik nu “runojūšūs golvu”. “Juobyut interesantai biļdei, lai byutu darbeiba, byutu dinamika,” jis stuosta, nūruodūt, ka intervejis ar kinys varūņu laikabīdrim var puorskaiteit ari drukavuotā formatā.

Gida dorbs i sinagoga kai jauns dzeivis izaicynuojums

Jau vairuokys desmitgadis Voldemārs Ivdris paraleli cytim dorbim struodoj ari par gidu. “80. godu ūtrajā pusē beja gidu kursi. Tūlaik vyss vēļ beja cīši styngrai, beja juostuosta par ceiņu par padūmu varu, par ašni, revolucejom…” Voldemārs raksturoj tūs laiku specifiku. Tok ekskursanti nu cytu Padūmu Savīneibys republiku, kas tyka voduoti pa Latgolu, vaira gribiejuši redzēt latviskū, latgaliskū. “Bazneicā navarēja, tok es pa klusū, bez vysaidu atļuovu suoču vest Aglyunys bazneicā. Aigars Bernāns, kurs tagad ir Pīneņu bazneicys prāvests, tūlaik beja ministrants. Jis mani īlaide bazneicā, paruodeja oltorus, kū es pats tūlaik nazynuoju. Bazneica tūlaik vēļ beja naremontāta. Tai es tūs turistus pa klusū vežu, pat musulmaņus. Vysim cīši patyka.”

Voldemārs skaita, ka gida dorbā golvonais ir paruodeit, na pastuosteit. Itymā sakarā jū uztrauc, ka Rēzeknis piļsātvidē moz radzams latgaliskais. Teik veiduotys vysaidys performaņcis i instalacejis, tok tryukst palīkūšu lītu, nav vīnuotys koncepcejis. Par pīmāru, cik daudz cylvāku zyna, ka Rēzeknis kulturys i atpyutys parka (aba tautā saukta par Raiņa parku) vītā ir atsaroduse Rēzeknis komercškola, kur vuicejīs ari Juoņs Klīdzējs? “Soka jau, ka mes asam latgalīšu golvyspiļsāta, puorspļaunam Daugovpili, bet latgaliskuo Rēzeknis vidē ir cīši moz. Turistim, kas atbrauc, cīši pateik latgaliskī uzroksti, kai “Skreine” voi “Muols”, bet piļsātvidē tys naizapauž.” Voldemārs pastreipoj, ka vītejim kulturys darbinīkim nūteikti byutu idejis, kū pīduovuot realizacejai, tymā skaitā ari jam pošam. Par pīmāru, apspielēt faktu, ka Rēzeknē zamuokuo vīta ir piļskolna pakuojē, kas ir tikpat augstu, cik Reigys Pīterbazneicys gaiļs. Kod jis niu itū faktu stuosta turistim, tī bīži nasaprūt, kai tys īspiejams, ka Rēzekne ir augstuoka par Reigu.

Piec televizejis bankrota Voldemārs Ivdris vairuokus godus struoduojs Naturalizacejis puorvaļdē, jam ir pīredze ari dorbā radejā, tok par sovu jaunuokū izaicynuojumu jis sauc dorbu Rēzeknis Zaļajā sinagogā. Kai tod jis niu tics par Rēzeknis leluokū ebreju tradiceju zynuotuoju? Izaruoda, ka vyss suocīs ar sinagogys atkluošonys pasuokumu, kuru Voldemārs Ivdris veiduojs kai režisors. Vāluok, zynūt, ka jis dorbojās kai gids, pīduovuots ari sinagogā struoduot. “Ka esi kulturys darbinīks i esi izguojs vysus tūs labirintus, tev ir pīredze. Maņ mozuok svareigs ir saturiskais, bet tys, ka varu izvērst darbeibu,” soka Voldemārs, tok nanūlīdz, ka daguojs vuiceitīs ebreju viesturi, kas asūt nabeidzams process. Tok reizē tys jam devs vareibu atsaukt atmiņā pošam sovu bierneibu. “Es suoču atguoduot, ka mes ar dzedu braucem iz Levina veikalu, kas beja pādejais veikals Reigys īlā, izbraucūt nu Rēzeknis. Tī vysod vysi apsastuoja, tys beja kai lykums.” Bet kūpā ar babu Voldemārs veds nūdūt salaseituos upinis i juoņūgys. “Žyds pījēme ūgys. Baba aizguoja tuos nūsvērt, es siežu i gaidu. Babys nav i nav, dūmuoju, ka jū jau sataiseja macuos. Kod baba atguoja, es jau vyss drebieju,” stuosta Voldemārs, kurs ari ekskursantim sinagogā na tik pīduovoj nūgaršuot ebreju Pesaha svātku maizeitis macys, nu ari rauga izdzonuot nu ļaužu pruotu stereotipu par tū, ka macu cepšonai pīvīnoj kristīšu ašni. Voldemāra dzeiveigajā stuostejumā par sinagogu i ebrejim fakti mejās ar jūkim, veidojūt aizraujūšu kūpainu. Taišni tū ari nūviertej turisti, kurūs, kai var nūvāruot myusu sarunys laikā, sinagogā natryukst.

Kartenis nu V. Ivdra personeiguo arhiva