Ceļmolu krysti Latgolā – daļa nu Latvejis kulturys montuojuma
Roksta autore: Digne Ūdre, LU LFMI Latvīšu folklorys kruotuve, zynuotniskuo asistente
Katūļticeibys simbols Latgolā – ceļmolu krysti
Latgolys kulturainovys tipiskuokais i reizē katūliskū ideņtitati aplīcynojūšais Latgolys kulturainovys elements ir ceļmolu krysti aba uora krucifiksi. Tī atsarūn breivā dobā vysaiduos vītuos: ceļu moluos i krystceļūs, sādžu centrūs i pi vīnsātom, bazneicom i kopsātom. Taipoš vysaids ir ari ceļmolu krystu vizualais tāls, muokslinīciskais i tehniskais izpiļdejums – nu atsevišku, breivi stovūšu kūka krystu leidz krucifiksim, kas nūvītuoti nūjumēs, īžūguoti ar sieteņu ci kolonnom i lobīkuortuotu apleicejū vidi.
Ceļmolu krysti skaitomi par sakraluos arhitekturys objektim, kurūs apsavīnuojušys religiskuos muokslys vierteibys i tautys amatnīceibys prasmis. Tī aplīcynoj katūliskū tradiceju funkcioniešonu tautys vidē i atspīgeļoj Latgolys specifiskuos tradicejis, kas veidojušuos viesturisku apstuokļu i cylvāku mejīdarbeibā i puormontuotys nu paaudzis paaudzē.
Kulturys montuojums ir cylvāka gareiguos darbeibys līceiba materialā voi namaterialā formā. Latgolys ceļmolu krysti ir kulturys pīminekli, kurūs radzami sasateik materialais i namaterialais kulturys montuojums. Senejuokī krucifiksi globoj vierteigys līceibys par Latgolys īdzeivuotoju amatnīceibys i kūktielnīceibys prasmem, bet ituo montuojuma namaterialī aspekti atsakluoj arviņ praktizeitajā maja dzīduojumu tradicejā.
Maja dzīduojumi
Maja dzīduojumi aba maja breivdobys dīvakolpuojumi ir tradiceja, kas pādejūs godūs īmontoj arviņ leluoku atpazeistameibu na viņ Latgolā, bet ari cytvīt Latvejā. Dzīduojumi teik skaiteiti par Latgolai i Augšzemei rakstureigu tradiceju, bet dzīduots pi krystim teik ari Kūrzemis pusē pi suitu i nu 2015. goda ari Reigā, Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā. Radio “Marija“ translacejis dzīduojumu klauseišonūs nūdrūsynoj ari tīšajā eterā.
Kūpā ar myrušūs oficeju Latgolā i Augšzemē maja dzīduojumi ir īkļauti Latvejis kulturys kanonā. Ituos tautys religejis praksis aizsuokumi Latgolā meklejami 19. godu symta ūtrajā pusē. Maja mieneša rituali par gūdu jumprovai Marejai ītver sevī vairuokus aspektus: religisku pīredzi, muzykalu baudejumu i socializiešonūs vītejā kūpīnā.
Lai ari pasaruoda bažys par tradiceju puormontuošonu jaunuokūs paaudžu vydā, tai pīvārstuo namaterialuo kulturys montuojuma pietnīku, kai ari oficialuos bazneicys viereiba i iņterese aktualizej itū vaicuojumu. Par lobu tradicejis dzeivuotspiejai līcynoj ari aizviņ nu jauna veiduotī īsvieteitī ceļmolu krysti.
Ir īrosts ceļmolu krystus apsavērt kai Latgolys kulturys montuojumu, vystik tūs nūzeime akcentejama ari Latvejis mārūgā. Kotrs Latvejis regions ar sovys kulturainovys sovdabeibu veidoj kūpejū Latvejis kulturys montuojumu. Par kulturys montuojuma aizsardzeibu, praktisku saglobuošonu i izpieti Latvejā ryupejās Vaļsts kulturys pīminekļu aizsardzeibys inspekceja.
Kulturys pīminekļa aizsardzeiba Latvejā
Eiropys Padūmis Vyspuorejā konvencejā par kulturys montuojuma vierteibu sabīdreibai (2005) kulturys montuojums teik defināts kai uzkruotu resursu kūpums, kas sajimts montuojumā nu paguotnis i kas naatkareigi nu pīdereibys individa i sabīdreibys uztverē teik skaiteits par vierteibu, puorlīceibu, zynuošonu, tradiceju atspīgeļuotuoju i paudieju. Tys ītver ari vidi, kas izaveiduojuse cylvāku i vītu mejīdarbeibā, laikam īmūt. Saskaņā ar itaidu montuojuma izpratni dorbojās Vaļsts kulturys pīminekļu aizsardzeibys inspekceja (VKPAI). Tei struodoj sabīdreibys iņteresēs – apzynoj, aizsorgoj i pietej kulturys montuojumu, – kab saglobuotu tū nuokušom paaudzem kai nūzeimeigu cylvāka dzeivis kvalitatis faktoru.
Lai ari ideja par kulturys montuojuma aizsardzeibu ir senuoka, pamats kulturys pīminekļu tīsiskajai aizsardzeibai tyka radeits 1923. godā, pījemūt lykumu par kulturys pīminekļu aizsardzeibu. Tymā pošā godā tyka izveiduota Pīminekļu vaļde – pyrmuo speciali kulturys pīminekļu aizsardzeibai paredzātuo instituceja Latvejā. Kab nūdrūsynuotu kulturys montuojumu aizsardzeibu, tyka izveiduots aizsorgojamūs pīminekļu saroksts, pyrmū obejektu tymā īkļaunūt 1924. godā.
Mysu dīnuos VKPAI turpynoj veiduot kulturys pīminekļu uzskaitis sarokstu. Kotram objektam teik daškierts aizsardzeibys numers, īdolūt tūs grupuos – vītejuos voi vaļsts nūzeimis pīmineklis. Īdalejums teik veiduots ari pa tipim, izdolūt arheologejis, arhitekturys, industrialuos piļsātbyuvnīceibys, viesturis i viesturiskūs nūtykumu vītys pīminekļus.
Itūbreid vaļsts aizsorguojomūs kulturys pīminekļu sarokstā īkļauti vaira kai 9000 objektu. Kulturys pīminekļu aizsardzeibu nūdrūsynoj VKPAI pīcys regionaluos nūdalis. Latgolys regiona nūdaļa atsarūn Rēzeknē. VKPAI ir atvārta dialogam ar sabīdreibu i tuos leidzadaleibu. Īrūsynuojums par kaida objekta īkļaušonu vaļsts aizsorgojamūs kulturys pīminekļu sarokstā var īt nu sevkurys īiņteresātys personys.
Ar nūžālu juopīzeist, ka Latgolys ceļmolu krysti ir puorstuovāti viņ ar treis objektim. 1998. godā vaļsts aizsorgojamūs kulturys pīminekļu sarokstā kai vaļsts nūzeimis arhitekturys pīmineklis tyka īkļauts Leimanišķu krucifikss (Nr. 6131), kas atsarūn Rēzeknis nūvoda Kaņtinīku pogostā. 2015. godā sarokstā tyka īkļauti vēļ diveji objekti kai vītejuos nūzeimis arhitekturys pīminekli nu Rēzeknis nūvoda Feimaņu pogosta – Feimaņu krucifiksa nūjume (Nr. 9091) i obelisks “Krusta nesējs” (Nr. 9092). Feimaņu krucifikss ir lobs pīmārs tam, cik byutiskys kriterijs kaida objekta īkļaušonai vaļsts aizsorgojamūs pīminekļu sarokstā ir tuo auteņtiskums. Vaļsts aizsardzeibā itūbreid atsarūn Feimaņu krufiksa nūjume i obelisks, bet na pats Kristus tāls, partū ka tuo originals 1990. godā aizstuots ar kūktielnīka Ontona Rancāna veiduotu dorbu. Kulturys pīminekļu saglobuošonys byuteiba ir tuo pastuoveišonys paildzynuošona auteņtiskā, namaineitā veidūlā, piec īspiejis vairuok sagolobojūt nu tuo originaluos substaņcis. Vīns nu apdraudejumu kulturys pīmineklim var byut nakvalitativi renovacejis dorbi. Senejuokī kūktielnīceibys dorbi prosa eipašys prasmis i zynuošonys. Deļtam VKPAI aizdavums, sasadorbojūt ar kulturys pīminekļu eipašnīkim, ir veicynuot iz tradicejom baļsteitu metožu, materialu i īmaņu izmontuošonu, apzynojūt īspiejis tuos lītuot myusu dīnuos.
Kurpinīku krucifikss ceļā iz īkļaušonu aizsorgojumūs kulturys pīminekļu sarokstā
Kulturys montuojums Latvejā ir daudz plašuoks nakai sarokstā īkļautais, i dorbs pi tuo apzynuošonys namiteigi turpynojās. Ituo goda junī VKPAI ir suokta dorbu nūrise, kab vaļsts aizsorgojamūs kulturys pīminekļu sarokstā tyktu īkļauts Kurpinīku krucifikss ar nūjumi, kas atsarūn Rēzeknis nūvoda Rykovys pogosta Kurpinīkūs.
Kurpinīku krucifikss sovu atpazeistameibu īmontuojs vairuoku īmaslu deļ. Vysupyrms jau ar tuo vizualū tālu – krysta nūjume ar boltom kolonnom skaisti īsakļaun apleicejā lauku ainovā, veidojūt dominaņti, kas pamonoma jau nu attuoluma. Pīminiešonys vārts ir ari fakts, ka pi ituo krucifiksa fiļmeitys ainys nu Juoņa Streiča 1991. godā uzjimtuos kinys “Cilvēka bērns”. Kina veiduota piec Juoņa Klīdzēja taida poša nūsaukuma romana motivu, i īspiejams, ka ituo ceļmolys krysta izviele nav bejuse najauša, partū ka kūkā veiduotais Kristus tāls sovulaik asūt atsarads Juoņa Klīdzēja dzeda Donata Klīdzēja sātys pogolmā. Plašuokys zinis par Kurpinīku krucifiksu sovā gruomotā “Kokā cirstās ciešanas. Krucifiksi Latgales ainavā” snēdzs kūktielnīks Ontons Rancāns.
Kurpinīku krucifiksa ansambli veidoj bolti kruosuota myura nūjumeite ar skuorda jumtu. Storp nūjumis kolonnom īreikuots kūka nūžūguojums ar vuortenim. Nūjumis vydā nūvītuots masivs ūzulkūka krysts, kura golūs atsarūn virpuotys kūka lūdis. Krystam pīstyprynuots 1898. godā veiduots Kristus tāls nu kūka. Pi nūjumis aizmugurejuos sīnys pa kreisi atsarūn Kristus, pa labi – Jumprovys Marejis svātbiļde. Īkšpusē nalels gaļdeņš i sūleņš. Krucifiksa apleicīne ir labīkuortuota i sakūpta, īkštelpa rūtuota ar muoksleigim zīdim. Nu kūka veiduotais Kristus tāls ir uzskotoms pīmārs tautys amatnīceibys prasmem, lobīkuortuotuo nūjume līcynoj par tradicejis dzeivuotspieju i aktualitati ari myusu dīnuos, bet kūpejais ceļmolys krysta ansamblis demonstrej kristeigūs tradiceju funkcioniešonu tautā Latgolai rakstureigā veidā.
Ontons Rancāns nūruoda, ka leidz ar Latvejis Trešuos atmūdys laiku Kurpinīku krucifiksa nūjumeiti sakūps i atjaunuojs natuoli dzeivojūšais zemnīks Osvalds Salmanis. Itys pīmārs aplīcynoj kulturys montuojuma vierteibu.
Kulturys pīminekļu aizsardzeibys sistemai ir juokolpoj cylvākim i sabīdreibai, tei nav radeita, lai īrūbežuotu. Vystik juonūruoda, ka kulturys pīminekļu statuss var byut zynoms apgryutynuojums tuo eipašnīkim. Nareši kulturys pīminekli ītver na viņ pošu objektu, bet ari vidi ap tū. Pīmineklim juobyun nūdrūsynuotai publiskai pīejameibai i natraucātai vizualai apskatei, deļtam kotram nu tim teik nūteikta aizsardzeibys zona. Tai teik nūdrūsynuota pasorguošona nu naatbylstūšys apbyuvis voi cytom pīminekli degradejūšom darbeibom tuo tyvuokajā apleicīnē. Kulturys pīminekļu saglobuošonai juobyun saisteitai ar cylvāka dzeivis kvalitatis ceļšonu, i par pīminekli juopīzeist taidi objekti, kuri ir nūzeimeigi sabīdreibys acīs. Nav šaubu, ka Latgolys ceļmolys krysti taidi ir.
Na tikai Kurpinīku krucifiksa, bet ari daudzu cytu Latgolys ceļmolu krystu īkļaušana vaļsts aizsorgojamūs kulturys pīminekļu sarokstā ir pamats kulturviesturisku vierteibu saglobuošonai ilgtermeņā. Vaļsts aizsorgojamuo kulturys pīminekļa statusa pīškieršona ir ituo objekta vierteibys manifestaceja, kas reizē ar tradicejis funkcioniešonu i atteisteibu tūmār nūdrūsynoj sovys poguotnis sasnāgumu gūdynuošonu. Latgolys ceļmolu krysti ir daļa nu kūpejuo Latvejis kulturys montuojuma. Itys montuojums ir myusu atbiļdeiba, myusu aizdavums ir tū saglobuot i nūdūt lītuošonā nuokušom paaudzem.
Kartenis: Kurpinīku krucifikss, D. Ūdre