Roksta autore: Laura Melne

15. augustā Aglyunā teik svieteiti Vyssvātuokuos Jaunovys Marejis Dabasūs uzjimšonys svātki. Jau juļa izskaņā ceļā iz Aglyunu dūdās pyrmī svātcelinīki nu Kūrzemis i Reigys. Ar kotru augusta dīnu jūs skaits vys pīaug, cylvāki īt nu leluoku i mozuoku, tyvuoku i tuoluoku draudžu. Dažaidi ir svātcelinīku nūdūmi, taipat atsaškir ari jūs pīredze – kaidam itūgod byus pyrmais svātceļuojums, nu cyti īt jau godim i pat godu desmitim. Par sovu svātceļuojumu pīredzi stuosta Reigys Kristus Karaļa draudzis prāvests Ilmārs Tolstovs i divejis jaunītis Īva Jokste i Modesta Lukša.  

Svātceļuojums kai vysvysaidu šaļteņu vērtine

Viesturis studente Īva Jokste sevi daskaita pi svātceļuojumu veteranu. Jei pīsadalejuse jau sešūs svātceļuojumūs, gondreiž kotru reizi sovu ceļu suocūt nu cytys Latvejis piļsātys. Kas Īvai lics 13 godu vacumā izlemt pyrmūreiz dūtīs svātceļuojumā? “Kaida muna muoseica īprīkšejā godā beja guojuse, partū ari es sagribieju īt. Tai kai jai nabeja nikaidu ībyldumu pīsavērt mani ceļā, es varieju dūtīs. Parkū maņ beja tei gribiešona īt iz Aglyunu, gryuši pasaceit. Vīnkuorši gribieju, partū ka izaklauseja piec interesantys padariešonys. Tys nu nūteikti nabeja kaids cīši puordūmuots i izsvārts lāmums,” stuosta Īva. Pyrmais svātceļuojums juos atmiņā ari palics kai vyseipašuokais. “Tymā roduos atskuorsme, ka gareigums var byut kas eists i personisks. Ka tī ir kas vaira par tradiceju. Tei beja pyrmuo reize, kod varēja tai vaira īpazeit ari, kaida tod tei Bazneica i tuos cylvāki ir.” Īvys tuo laika prīškstoti par Bazneicu stypri atsaškir nu šudinejim. “Tūlaik vyss ruodejuos koč kas nu tik tuols i mistisks. Kod pyrmajā svātceļuojumā īraudzeju bazneickungu pyrmū reizi normaluos drēbēs, gondreiž apkrytu. Maņ tok ruodejuos, ka jī bez moz voi pīdzymst sutanuos,” smejās Īva. 

Pa reizei Īva guojuse nu Rēzeknis, Valmīrys, Jelgovys i Kruoslovys, nu kuruos ceļu suoks ari itūgod, bet divreiz svātceļuojuma suokuma punkts bejs Preiļūs. Tai nu garuokais svātceļuojums bejs divejis nedelis, bet eisuokais – tik divejis dīnys. “Pyrmajūs godūs izīšonys vītys saguoja maineit vysaiduoku blokusapstuokļu deļ. Niu itaida “migriešona” ir personeiga izviele. Kotru godu, izavielejūt cytu maršrutu, tu piļneigi nūteikti pīdzeivoj kū jaunu. Tu boguotynojīs vysaidā ziņā. Tys maņ paleidz lobuok pīdzeivuot tū svātceļuojuma byuteibu, lai svātceļuojums saīt kai izīšona nu kasdīnys, nu komforta zonys, na tik kai puorguojīņs ar draugim,” stuosta Īva i dasoka, ka kotrys svātceļuojums ir bejs cytaiduoks. Grupys, ar kurom jei īt kūpā, parosti Īvai ir dīzgon svešys, tok kotru reizi ir ari kaids lobuok zynoms ceļabīdrys.

Cylvāki reizem sev vaicoj attaisnuojumus, kab naītu tik garā ceļā, dūmoj, ka jim var tam napītikt spāka. Vai ari Īva ir pīdzeivuojuse uztraukumu pyrms svātceļuojumu? “Nalela nadrūšeiba i nagribiešona jau ir pyrms kotra svātceļuojuma. Nu taids jau tys cylvāks ir – gryuši kustynojams i cīši slynks. Byus daudzi juoīt, leis, byus korsts, byus juosateik ar nasaticeigom taņtem i napaklauseigim bārnim i vēļ symtu i vīns īmeslis, parkū īt nasagryb nu nimoz. Tod vīneigais, kū var dareit, ir tikt itom dūmom puori, sasīt kedys, sapakuot sūmu i dūtīs ceļā. Īmūt izaruod, ka vysys tuos gryuteibys i nagribiešonys, kas pyrma izīšonys ruodejuos miļzeigys, štrunts viņ ir.” Ari tei asūt vīna nu svātceļuojuma prīcu – satikt vysdažaiduokūs cylvākus ar vysdažaiduokū pasauļa redzīni i dzeivisstuostim.

Kū Īva skaita par sovim leluokajim īgivumim nu svātceļuojuma? “Eistineibā maņ pošai ir dīzgon gryuši nūdefinēt, kas tod tymā svātceļuojumā tik eipašs, kas taišni ir tys, kas mani uzrunoj. Es laikam saceitu, ka vyslobuokais svātceļuojumā ir vareiba dasavērst tam, kam kasdīnā nasaīt laika voi, vēļ precizuok, apjiemeibys. Tai eistyn “vērtīs” i īraudzeit sevi, leidzcylvākus i Dabasus. Nav jau cīši vīgli tū izdareit ari ceļā, nu bez itūs ceņtīņu svātceļuojums taida pastaiga maņ viņ saītu. Taipat pi īgivumu nūteikti juopīmiņ Latgolys īpazeišona. Svātceļuojums ļaun pabyut vītuos, kuruos cytaiž palyktu maņ nazynomys. Vysbeidzūt, svātceļuojums ir nūtikšona, kurā saīt smeļtīs cīši daudzi prīcys. Ceļā ir daudzi, daudzi mozu, skaistu šaļteņu, kas līk smaideit,” stuosta Īva, dasokūt, ka svātceļuojums kotru godu vys ir breineiga īspieja īpazeit lobuok tū Bazneicu, kuruos daļa ir ari jei poša.

Svātceļuojumā nav ni paguotnis, ni nuokūtnis

Svātceļuojumi vysod ir bejuse nūzeimeiga kuorsavītis Modestys Lukšys dzeivis sastuovdaļa. Jei itūgod jau septeņpadsmytū reizi dūsīs garajā ceļā iz Aglyunu. Nu itys skaitlis naizsoka vysu, Modesta skaita, ka “ari nalela šaļteņa kūpā ar svātcelinīkim ir cylvāka mozais svātceļuojums” i doluos ar vysagruokajom bierneibys atmiņom itymā sakarā: “Pyrma tuo, kod vysu ceļu māruoju poša sovom kuojom, sovys vacuokuos muosys nu bazneicys pavadeju viņ nalelu ceļa gabaleņu. Vāluok, ateimūt iz sātys pogolmu, nu sovys mugorsūmys izjiemu svīkstmaizis i izatāluoju, ka tuos ir munys svātcelinīka brūkaškys. Tai es jutūs tyvuok puorejim svātcelinīkim.” Modesta vēļ pat nav guojuse školā, kod sekuojs ari pyrmais lelais svātceļuojums nu Kuorsovys iz Aglyunu. Nu tuo laika Modesta svātceļuojumā guojuse kotru godu. Vīnu reiz gon bejuse dūma atsapyust i svātceļuojumu izlaist, partū ka attīceigajā godā nu Kuorsovys īšona nav organizāta. “Munys dūmys mainejuos, i sirdī īsastuoja tukšums, kod Kuorsovā satyku kaidu veirīti, svātcelinīku-gondareituoju. Beja cīši žāļ, ka es itūgod nasajusšu ituos naaprokstomuos emocejis, kaidys sajem svātceļuojumā iz Aglyunu. Pavysam najauši es izzynuoju, ka myusu grupys cylvāki īs iz Aglyunu nu Rogovkys, tok itūreiz daudzreiz šauruokā lūkā, tik tī, kas pa eistam olkst byut kūpā itymā ceļā,” stuosta Modesta, dasokūt, ka pādejūs godūs nu Kuorsovys svātceļuojumā pīsadalejuši vaira kai 100 cylvāku, kas apgryutynuojs grupys vadeišonu.

Nu jau puors godu tei poša svātcelinīku grupa sovu ceļu suoc Sarkaņūs, eimūt nu Sarkaņu Dīvamuotis da Aglyunys Dīvamuotei. “Pateikamuokais ir tys, ka jau daudzus godus, mainūtīs vītom, leluokuo daļa svātcelinīku nav mainejusēs. Tei ir palykuse kai saime, kas kotru godu gryb sasatikt, pasarunuot, lyugtīs vīns par ūtra nūdūmim i dūtīs ceļā ar sevi, sovu īkšejū “es”, kurū kasdīnys steigā naspiejam ni saredzēt, ni saklauseit,” sovu svātcelinīku grupu raksturoj Modesta. “Varbyut kaidam skaņ sovaiži, ka ceļš spiej sakuortuot dūmys, nu tai ari ir. Ka vēļ itys ceļš ir kūpā ar Dīvu, tod tu sajiuti, ka dzeive nimoz nav tik nataisneiga, kai mes dūmojam. Mes navarim lemt par cytu cylvāku liktinim, dūmojūt, kai variejs byut lobuok, mums ir īspieja dareit vysu, lai es pats i kotrys munā dzeivis ceļā satyktais cylvāks šudiņ byutu nadaudz laimeiguoks kai vakar.”

Modesta soka, ka taišni tys, kū cylvāki skaita par gryuteibom, svātceļuojuma beiguos ari roda vysleluokū gondarejumu par sovim spākim. “Eimūt ceļu i skaitūt rūžukrūni, vātrys palīk mīreiguokys, leits syltuoks i ceļš – eisuoks.” Jei īsoka nasabeit nu ceļa gryuteibu, partū ka vysod ari asūt īspieja atsapyust. Modesta skaita, ka lobuok ir, ka cylvāks svātceļuojumā īt ar konkretu nūdūmu, nu ari bez tuo tei ir breineiga īspieja satikt pošam sevi. “Svātceļuojumā nav ni paguotnis, ni nuokūtnis. Ir tagadne, esi tu i cylvāki tev kluotyn. Svātceļuojumā tu it kai atsaslēdz nu uorpasauļa, partū ka tevi na cīši interesej tys, kas nūteik tī, kur tevis nav.”

Pādejūs godūs Modestai vairs nasaīt nūīt vysu ceļu, tok kotru godu vysmoz puors dīnys jei pīsavīnoj svātcelinīkim. Tei jau asūt sova veida lobuo atkareiba. Modesta svātceļuojumu uztver kai goda nūslāgumu i svieteigu suokumu koč kam jaunam. “Ir cīši gryuši paskaidruot izjiutys, kod tu īej Aglyunys bazilikā i īraugi Aglyunys Dīvamuoti. Itei ir vīna nu sajiutom, parkū svātceļuojumā gribīs īt vēļ i vēļ. Tik daudz cylvāku, tik daudz lyugumu i pateiceibu vīnuvīt,” stuosta Modesta.

Svātceļuojumā vyss ir taipat kai dzeivē

Reigys Kristus Karaļa draudzis prāvesta Ilmāra Tolstova svātceļuojumu pīredze ir jau gondreiž 20 godu gara. Piec tam, kod 1996. goda decembrī 19 godu vacumā nūsakristiejs, jis saprats, ka koč kaidā veidā vajag īpazeit ticeibu, īīt Bazneicys dzeivē. Kab tū eistynuotu, par pīmāru, abonāti vysi pīeejamī presis izdavumi. Tymā laikā izzynuots ari par kasgadejū īšonu iz Aglyunu, tok pyrmūreiz iz Vyssvātuokuos Jaunovys Marejis Dabasūs uzjimšonys svātkim jis nūbraucs ar autobusu. Obeji ar tāvu tūreiz nakšņuojuši tīpat bazilikā iz greidys, kas agruok bejuse dīzgon bīži izplateita paruodeiba, nu, kai soka prīsters, niu laikam tai vairs dareits nateik. 1998. godā Ilmārs Tolstovs bejs gotovs īt iz Aglyunu ar kuojom, bet Ūgris prāvests Bojārs pīduovuojs vadeit smogū mašynu. “Tuo vītā, lai normali ītu, iz reizis tyku organizacejis grupā,” stuosta prīsters, kurs vēļ piec goda jau pats vadejs svātcelinīku grupu. “Tai kotru godu maņ ir lykts vadeit, partū ka koč kai Dīvs ir devs tuos organizatora duovonys,” stuosta prīsters Ilmārs, kurs vadejs svātcelinīkus, eimūt nu Ūgris, Ierglim, Modyunys, kai ari Reigys Sv. Franciska bazneicys i Sv. Jākuba katedralis. Itūs godu laikā jis svātceļuojumu ir izlaids tik vīnu reizi, bet vairuokus godus ir nūguojs tik pusi, partū ka pīsadalejs Pasauļa Jaunīšu dīnuos.

Cylvāki, kuri kūpā ar prīsteri Ilmāru guojuši svātceļuojumūs, stuosta, ka jam pateikūt kotru godu īt pa cytu maršrutu. Prīsters tū nanūlīdz, nu vaira saista ar tehniskū aspektu, par pīmāru, naktsmītņu atrasšonys īspiejom. Eimūt nu Sv. Jākuba katedralis, jī gribiejuši piec īspiejis vaira nakšņuot pi cylvāku, na školuos voi kulturys nomūs, tai padorūt procesu personiskuoku. Maršrutu maiņa ļaun kotru godu nanūslūguot tūs pošus cylvākus i reizē ari īpazeit jaunus. “Beja cīši interesanti, ka, eimūt pa dažaidim maršrutim, tu sateic cytaiduokus cylvākus i nanakšņoj vīnuos i tamuos pošuos vītuos. Suokumā cylvāks ir bejs skeptisks i pret, tok piec svātcelinīku ir pavysam cytaids,” stuosta prīsters. Jis gon nūsoka, ka niu vairs naspiej īsadūmuot kaidu ceļu nu Reigys, pa kuru vēļ nabyutu guojs iz Aglyunu, koč i īts ari ar vysaiduokim leikumim.

Prīsters Ilmārs Tolstovs nav latgalīts, ari myusu saruna nanūteik latgaliski, tok jis soka, ka Latgola ir juo sirdī. Tū jis īmīļuojs taišni svātceļuojumu laikā. “Latgola ir zeme ar dvēseli. Tī dzeivoj cylvāki, kas vysu dora cīši patīsai, bez līkuleibys. Cīši lela sirsneiba, atvierteiba, cylvāki, kuri tevi naatstuos vīnu pošu. Tū es saprotu jau pyrmajā godā. Kai tu puorej Latgolys rūbežu, tu jau jiuti tūs cylvākus.” Tok bez prīcys par Latgolu ir ari skumis, divdesmit godu garumā sekojūt puormaiņom ainovā, verūtīs, kai pagaist sātys i solys. Vītuos, kur nazkod svātcelinīki laipni uzjimti, gasteiti ar vysaidim gordumim, niu palykušs tik tukšys sātys.

Reigys Kristus Karaļa draudze, kur naseņ suocs kolpuot prīsters Ilmārs Tolstovs, ceļu iz Aglyunu kuojom suoks nu Ludzys. Ari vairuokys cytys golvyspiļsātys draudzis nu Reigys mādz braukt iz Latgolu, lai suoktu guojīni iz Aglyunu. Prīsters stuosta, ka palykušs tik divejis draudzis, kas īt nu Reigys iz Aglyunu – bez Sv. Jākuba katedralis tei vēļ ir Sv. Alberta draudze. Myusu dīnuos cylvākim lelys gryuteibys saguodoj diveju nedeļu izbreiviešona, taipat tik ilgs laika pūsmys apgryutynoj ari draudzis darbeibu. Itūgod prīsters Ilmārs apsajiems pīsadaleit svātceļuojumā tuo suokumā, tok piec tam pīnuokumi liks jam atsagrīzt draudzē.

Prīsters īsoka kotram svātceļuojumā īt kūpā ar sovu draudzi. Ka nu draudzis naīt, tod var raudzeit vaicuot kaidu cytu draudzi, kas byutu gotova svātcelinīku pījimt. Svātceļuojums nav vīglys pasuokums, tys prosa i draudzis, i finanšu resursus, partū niu asūt tendeņce cylvākus nu molys nauzjimt. Tok ir draudzis, kuruom var pīsavīnuot sevkurs interesents. Taipat prīsters Ilmārs īsoka ari pošim organizēt nalelys grupenis, par pīmāru, 5–10 cylvāku sastuovā, kū gon, prūtams, pyrma īšonys vajadzātu saskaņuot ar sovys draudzis prāvestu.

Reizem dzierd, ka atseviški jaunīši svātceļuojumu skaita par kuortejū tuseņu. Kū par tū dūmoj prīsters? “Vyss ir atkareigs nu kūdula, kas organizej svātceļuojumu. Ka 2/3 apsazynoj, kur i parkū jī īt, tod ari 1/3, kas pīsavīnoj nu molys, naspiej maineit svātceļuojuma klimatu. Nu, ka puse ir, par pīmāru, bārni, kas savuokti nu školys, lai tik ir kas īt svātceļuojumā, voi ari svātceļuojumam pīsavīnoj jaunīšu grupa, kas nagryb pasakļaut vadeibai, tod ir gryuši. Grybu pastreipuot, ka svātceļuojumam vajadzātu suoktīs jau rudinī, iz reizis kai beidzīs īprīkšejais svātceļuojums. Byutu normali, ka svātceļuojums byutu kai draudzis dzeivis voi aktivitatis turpynuojums.” Leluo svātceļuojumu pīredze prīsteram Ilmāram Tolstovam lykuse izdareit ari cytus pīzynumus: “Daudzi, kuri suokumā nav ticeigi, kas īt tik tuseņa deļ, svātceļuojumā izamaina i palīk par ticeigim cylvākim. Reizem ir vārts uperētīs puors napaklauseigu jaunīšu deļ, lai jim īdūtu tū ticeibu. Daudzi, kuri svātceļuojumā ir bejuši nacīšami, piec tam ir prīškzeimeigi ticeigī, kurūs radzu bazneicā. Navajag gaideit, ka svātceļuojumā vyss byus perfekti. Tī vyss ir taipat kai dzeivē.”