Roksta autors: Kaspars Strods, Latgolys Kulturviesturis muzeja specialists kulturviesturis vaicuojumūs.

20. godu symta suokumā Pīterpilī aktivi suoce dorbuotīs Latgolys sabīdriskī, politiskī i kulturys darbinīki. Vins nu aktivuokūs beja gareidznīks Fraņcs Trasuns (1864–1926). Taišni jis vadeja viesturiskū Latgolys kongresu Rēzeknē 1917. goda 26.–27. aprelī (piec v. st.). Fr. Trasuns aktivi īsastuoja par Latgolys apsavīnuošonu ar puorejim latvīšu apdzeivuotajim nūvodim, kai ari par cytim latgalīšim svareigim vaicuojumim. Piec Latvejis Republikys izaveiduošonys i Latgolys atbreivuošonys nu lelynīku karaspāka 1920. goda janvarī Fr. Trasuns īsasaisteja vaļsts politiskūs, ekonomiskūs i saimnīciskūs problemvaicuojumu rysynuošonā, eipaši aktivi dorbojutīs Pyrmuo Saeimys sasaukuma laikā. Vystik na vysim beja pījamamys Trasuna aktivitatis i paustuos idejis. Spylgts pīmārs tam ir 1924. gods, kod īkšeju nasaskaņu i sevkuru redzīņu deļ Fraņs Trasuns pamete poša dybynuotū parteju “Latgolas Kristeigū Zemnīku savīneiba”. Vysai dreizi Trasuns kūpā ar sovim dūmubīdrim Jezupu Roskošu (1891–1960), Ontonu Dzeni (1893–1942) i Fraņci Kempu (1876–1952) izveiduoja jaunu politiskū spāku – “Latgolas Demokratu partiju”. Dreiži piec tam suoce izīt ari partejis oficialuo gazeta – “Zemnīka Bolss”, kurys dybynuotuojs i vadeituojs beja pats Trasuns. Gazeta izguoja nu 1924. goda 14. maija leidz 1926. goda 16. oktobrim. Gazetā tyka publicāti vysaidi roksti par Latgolai nūzeimeigom temom politikā, ekonomikā, kulturā, religejā i c. Saturiski īvāruojamuokī roksti beja Fr. Trasuna redzīņa paušona i “ceiņa” pret sovim politiskajim oponentim i gareidznīceibys puorstuovim, kuru sovstarpejuo polemika nareši beja cīši osa i naīcīteiga. Tai turpynuojuos leidz pat Fr. Trasuna nuovei 1926. goda aprelī.

Sovstarpejuo polemika ar katuoļu gareidznīceibys puorstuovim

Par aizīšonys īmaslim nu “Latgolas Kristeigū Zemnīku savīneibas” kolpuoja konflikts ar partejis bīdrim i katuoļu gareidznīceibys vadeibu. Kai roksta latgalīšu kulturviesturis pietnīks Pīters Zeile, tod storp aizguojiejim i paliciejim suocēs gora i osa diskuseja, golvonuos kritikys bultys tyka izšautys iz Fr. Trasunu, kas nūvārojams vysu gazetys “Zemnīka Bolss” izīšonys laiku. Juatguodynoj, ka gondreiž vīnlaiceigi ar aizīšonu nu “Latgolas Kristeigū Zemnīku savīneibas” partejis Fr. Trasuns ar Reigys arhiveiskupa Antonija Springoviča (1876–1958) reikuojumu tyka suspendāts aba atstuodynuots nu prīstera omota pīnuokumu piļdeišonys. Jau gazetys “Zemnīka Bolss” pyrmajā numerī 1924. goda 14. majā rokstā “Par kū as izastuoju nu Latgolas Krysteigū Zemnīku Savineibas partijas un frakcijas” ostoņūs punktūs Fr. Trasuns skaidroj sova lāmuma īmaslus, eipaši izceļūt deputatu B. Kublinska i J. Rancana ceņtīņus juo nūmalnuot i škeļt parteju. Raksturojūt īprīkš mynātūs personu darbeibu, Fr. Trasuns raksteja: “Es aizstoveju demokratizma principu (tautas interesu principu) un muni pretiniki ar bz. Kublinsku un J. E. deputatu J. Rancanu prikšgolā grybeja ivest caryzma principu un nustodeit vysu partijas politisku darbeibu atkareibā nu goreigas kancelarijas un slapyna komiteta”. Taipoš tyka uzskaiteiti ari cyti nūzeimeigi aspekti attīceiguo vaicuojuma kontekstā. Tymā pošā gazetys numerī sovus izstuošonuos motivus skaidroj ari Saeimys deputati Ontons Dzens i Jezups Roskošs. Ar jaunuos gazetys “Zemnīka Bolss” izveidi Trasuns turpynuoja aizstuovēt Latgolys zemnīku iņteresis i nūsūdeja kristeigos bazneicys nūstuoju pret jū pošu. Sovūs rokstūs Fr. Trasuns cīši kritizēja ari cytys latgalīšu gazetys “Latgolas Words” paustū nūstuoju pret sevi pošu. Trasuns skaiteja, ka pret jū suokta napamatuota nūmalnuošonys akceja. Pīmāram, 1924. goda 18. junī eisajā rokstā “Latgolas Vords ar pagultes katliniu rukōs” Fr. Trasuns izsmej gazetys “Latgolas Words” ceņtīņus jū nūmalnuot, nūsaucūt tū par “cūkošanos”, tuo poša goda 6. augusta numera “Zemīka Bolss” publikacejā “Katoliu Goreigais seminars” nūsauc par malim i maldynūšu tū informaceju, kas saisteita ar juo aizīšonu nu katuoļu bazneicys, kai ari kritizej katuoļu gareiguo seminara dorbu, eipaši izceļūt veiskupa J. Rancana i bazneickunga B. Kublinska naizdareibys.

Rūmys katuoļu bazneicys Reigā Metropolejis arhiveiskups Antonijs Springovičs (1876–1958). Foto: Latgolys Kulturviesturis muzejs.

Par pīaugušū konfliktu storp Trasunu i katuoļu bazneicys puorstuovim līcynoj 1924. goda 15. oktobra roksts “Kurija nazyna voj, Latgolas Vords maloj kai parasti”, kurā teik kritizāta kurijas i “Latgolas Vōrda” bezdarbeiba saisteibā ar Trasuna nūsyuteitū viestuli arhiveiskupam Antonijam Springovičam, kurā jis aicynoj saukt pi gareiguos tīsys bazneickungus B. Kublinski, J. Karkli, J. Velkmi i Vaikuli par apmaluošonu, naslovys ceļšonu i gūda laupeišonu. Ite pamonomys ari konflikta īzeimis storp Fr. Trasunu i A. Springoviču.

1925. godā konflikts storp Trasunu i katuoļu bazneicu pīaug, tam pīruodejums ir ari roksti gazetā “Zemnīka Bolss”, kurymūs Trasuna retorika palīk arviņ osuoka. Ari politiskajā aspektā suok īsazeimuot, ka itys ir Saeimys vieliešonu nūrisis gods, deļtam samārā nasaudzeigi teik kritizāti politiskī pretinīki i lāmumi, kas vārsti pret Latgolu.

Fr. Trasuna i bazneicu saspeilejuma kulminaceja vārojama 1925. goda 15. augusta numera gazetys rokstā “Goreigais banditizmys”. Fraņcs Trasuns osi kritizej vairuoku bazneickungu gūdapruotu i atbiļsteibu ījimtajam omotam. Rokstā uzsvārts, ka nūmalnuošonys akceja, kuru veic šaura cylvāku grupa, ir napamatuota cīnis i gūda aizskaršona, klaji nūsūdoma divkūseiba, ar kū nūsadorboj juo pīmynātī cylvāki i kas viertejama kai sova omota nacīneiga. Itymā publikacejā vāruojams turpynuojums saspryngtom attīceibom storp Trasunu i īprīkš mynātajim gareidznīceibys puorstuovim – J. Rancānu, Kublinski i c. Leidzeigs roksts, kurā Trasuns turpynoj pīruodeit sovu navaineibu jam izsaceitajuos apsyudzeibuos, skaitoms 1925. goda 16. septembra numerī. Rokstā “Ku man atbildeja Latgolas Krysteigi” jis pamatoj sovu argumentaceju i naapguožomūs faktu eseibu attīceibā pret sovim politiskajim pretinīkim, vīnlaikus uzdūdūt retorisku vaicuojumu: “Kas kupeigs katolicizmam un sutanai ar elnes danci un goreigu bantitizmu?”

Pretejs redzīņs tyka pausts gazetys “Latgolas Vōrds” 1925. goda 29. septembra numerī, kurā arhiveiskups Antonijs Springovičs sovā publicātajā rokstā par Fr. Trasuna izsliegšonu (ekskomunikaceju) nu katuoļu bazneicys raksturuoja kai leidzekli lai “(..) galigi samaitotu lucekli, atšķert nu baznicas kermeņa, lai viņa pimers, ka ļauns kaiteklis vairs namaitotu cytu baznicai uzticigu lucekļu”. A. Springoviča rokstu lyka nūlaseit vysuos katuoļu draudzēs. Taidā veidā oficiali beja izbeigta Fr. Trasuna kai gareidznīka karjera. Itaida nūtykumu atteisteiba Trasunam beja nagaideita. Fr. Trasuna dzeivis guojuma pietneica Inese Runce rakstejuse, ka tys beja lels trīcīņs i, īspiejams, īmasls dreizai nuovei.

Politiskuos intrigys

Na mozuok osa beja Fr. Trasuna paustuo nūstuoja vysaidūs politiskajūs i saimnīciskajūs vaicuojumūs. Gazetā “Zemnīka Bolss” Trasuns raksteja i īsastuoja par jau mynātajom Latgolys zemnīku tīseibom. 1924. goda 9. juļa publikacejā “Porskots par pavasara sesiju” Trasuns nūsūdeja Saeimys nīvuojūšū attīksmi vaicuojumā par sāklu papyldu izsnīgšonu Latgolys zemnīkim, eipaši izceļūt Zemnīku Savīneibu i ari J. Rancānu, B. Kublinski kai sovus tīšūs oponentus attīceiguo vaicuojuma rysynuošonys procesā, uzsvārdams, ka “beja skaidri radzams, ka te stabulej Zemniku savineiba un cyti doncoj, dumodami ka taisa lelu un gudru politiku”.

Fraņcs Trasuns 1925. goda 14. janvara numerī izviertēja zemis pīškieršonu Latgolys zemnīkim. Rokstā “Napilaižamas litas zemes piškeršona” teik kritizāta Latgolys seikzemnīku i bezzemnīku apdaleišona i zemis “nalykumeiga“ pīškieršona tryuceigajim. Pīmāram, rokstūt ka “(..) Latgolas Zemnīku partejai ­– cytaidi sauktim par vinpadsmitnikim – divejom vezeniom voj skruceišim, tai beja aizbosta mute ar “lynsaklom”, lynu punktim vysaidim “centrim” un konsensijom, ka ji nadreiksteja paplest mutes Latgolas zemniku intereses aizstovešonas litā, un vel pa šai dinai nadreikst”. Trasuns osi vērsēs pret cytu Latgolys puorstuovu naspieju Saeimā aizstuovēt Latgolys zemnīku interesis, eipaši uzsverūt J. Grišāna i V. Rubuļa bezspieceibu, kai ari puormatūt cytu latgalīšu politiskū spāku napamatuotu apmaluošonu, tūstorp ari sovu.

Lai ari ūtruos Saeimys vieliešonys beja paradzātys viņ 1925. goda rudinī, politiskuos diskusejis beja jiutomys jau 1924. goda nūgalē. Izjāmums nabeja Trasuna 1924. goda 22. oktobra roksts “Politiskais Jandalenš”. Rokstā tyka nūsūdeits “Latgales Zemnieku Savienības“ puorstuova V. Rubuļa apmaluojūšais roksts gazetā “Latgalits”. Reagejūt iz publycātū informaceju, Fr. Trasuns sovā rokstā nūsauc itū parteju par “politiski mirušu”, taipoš nūsūda “Latgolas Kristeigū Zemnīku savīneibas” “dubliu jandalinu” attīceibā pret “Latgolas Demokratu partiju”.

Trasuns kritizēja daudzu parteju naspieju turētīs pi sovim politiskajim uzskotim i “līdzi skriešanu” cytim politiskajim spākim. Tai 1925. goda 11. februara numera rokstā “Liel ša ula! Voj aplaupeita?”, runojūt par civillauleibys lykumu, tyka nūsūdeita “Latgales Darba partijas“ i “Zemnieku Savienības“ leidza skrīšona Socialistu “nekristīgajiem” uzskotim.

Vairuokūs rokstūs Trasuns izasoka par latgalīšu volūdu, kai ari par latgalīšu i puorejūs latvīšu viesturi i tūs sovstarpejom attīceibom. Tai 1925. goda 1. juļa numera publikacejā “Baltiši i latgališi” jis uzsver tautys vīnuoteibys napīcīšameibu, turpretī osai kritizej puorejūs latvīšu alkateibu i bezdīveibu, kai ari naspieju izprast latgalīšu probelmys i vajadzeibys. Sovūs rokstūs Trasuns tū skaidroj ar viesturiskom i socialom sovpateibom, kas atškeļ latgalīšus nu puorejūs latvīšu. Roksta beiguos Fr. Trasuns secynoj, ka, ja “(..) mes mocesimes vins nu utrā, tik tulaik myusim rassis eistyn nacionala kultura, un tulaik mes saprassim vins utru”.

Dažuos publikacejuos Trasuns roksta par latgalīšu volūdys teireibu i saglobuošonys vajadzeibu. Pīmāram, 1925. goda 11. marta rokstā “Namaitojit latgalīšu voludas” jis akcentej vajadzeibu pīsaturēt pi nūteiktim volūdys lykumim, jū “seviski tim kas roksta, voj moca cytus un naveicynot taida makaronizma, kaids monoms pa vysu Latgolu”. Sovā 1925. goda 29. juļa rokstā “Cykortejo Latgola” Fr. Trasuns aizstuov Latgolu, nūsaucūt tū par latvīšu viesturiskū šyupeli.

Politiskuos kaisleibys narymst, i Fraņcs Trasuns 1925. goda 29. apreļa rokstā “Politisko partiju taktika zam velešonom” kritizej Saeimas darbeibys laikā paveiktū, eipaši negativi akcentejūt socialistu ītekmi iz pījimtajim lāmumim, taipoš jis nūsūda socialistu viersšonūs pret zemnīkim jim byutiskūs vaicuojumu rysynuošonā, kai ari negativū attīksmi pret konkordata nūsliegšonu ar Vatikanu.

Sovstarpejuos polemikys sasaasynuošona lelā mārā saistoma ar tyvojūšamīs ūtruos Saeimys vieliešonom, kurys nūtyka 1925. goda oktobrī. Paradoksali, ka sovstarpejūs attīceibu skaidruošona naītekmēja Fr. Trasuna reitingus, iz kū nūruoda fakts, ka jis beja palics par vyspopularuokū (ar 11 983 pīrakstejumim) storp vysim ūtrajā Saeimā īvālātajim deputatim, tūstorp Jāni Čaksti, Kārli Ulmani, Jāni Pliekšānu i c. politikim.

Izdavuma nūzeime

Periodiskais izdavums “Zemnīka Bolss” baļstejuos iz Fraņci Trasunu kai personeibu. Tū ari aplīcynoj fakts, ka itei gazeta nailgi piec juo nuovis 1926. goda 6. aprelī paneika i vāluok beidze sovu darbeibu. Gazeta “Zemnīka Bolss” beja kai atbolsta punkts Trasuna politiskajai i gareigajai darbeibai. Itys izdavums paleidzēja Fr. Trasunam veiduot informativu saikni, kai ari paust sovu nūstuoju Latgolys īdzeivuotuojim. Naapšaubomi, ka tam beja ari sovys agitacejis funkcejis, eipaši pyrma ūtruos Saeimys vieliešonom. “Zemnīka Bolss” paruodeja Trasuna nūstuoju vairuokūs Latgolys īdzeivuotuojim svareigūs vaicuojumūs, kai ari veice skaidruojūšū funkceju par antiagitaceju, kū izplateja cytys gazetys, eipaši “Latgolas Vōrds”. Nanūlīdzami, ka gazeta piļdeja sovys funkcejis i deve īguļdejumu Fr. Trasuna tāla populariziešonā i spūdrynuošonā Latgolys skaiteituoju i vālātuoju acīs, vystik Fr. Trasuna paustuos dūmys reizem beja klaji nacionalistiskys i tendenciozys, kas cīši baļstejuos iz emocionalū sakuopynuoteibu i sovstarpejūs attīceiby rysynuošonu ar oponentim. Ite gon juoatzeimoj, ka īprīkš mynātūs faktorus sekmēja politiskūs oponentu napuordūmuotuo retorika. Nareši diskusejuos ar sovim pretinīkim Fr. Trasuns pīruodeja sovu politiskū pīredzi i erudiceju, kas beja vārojama ari juo darbeibā, sekmejūt Latgolys i vysys Latvejas politiskū i kulturalū atteisteibu.