Pīduovojam skaiteituojim Džeinys Gavaris dzejūļus. Autore soka: “Es īmu ar jums parunuot taidā dvēseļu leiminī par vysu tū, kū parosti kasdīnā napuorrunoj, deļtam, ka puorrunoj kū cytu. Dzejūli latgaliski īt tai napastorpynuotai, tī ir taidi, kaida ir muna latgalītis doba – maiga i skorba reizē. Kaids saceis, ka naivai, bet ticeiba, cereiba iz lobū i mīlesteiba pret vysu tū lobū i gaišū, kas cylvākūs, mani veidoj i mani pošu dora gaišuoku.”

***
A tu atroksti…
Mož vēļ sazīdēs uobelis,
Mož vēļ byus taidys dīnys,
Kas dabasūs ness.
Tu nu manis tik tuoli,
Ka saprast navaru,
Voi rudinī guoji voi naaizguoji.
Maņ syltai,
Tik vižni dvēselē durīs
Nu pādejuos sasatikšonys –
Par tyvai pīguojom kluotu
Vīns ūtram,
Par daudzi lopu iz prīšku škūrem.
A tu vysleidza atroksti,
Grybu sajust tovu rūku
Pi boltu dabasu turam.

***
Mes varātu tierguot vuordus
I apelsinu kūkūs uobuļus spraust.
Tu grybātu apstaiguot taidus suodus,
Kur nu pasadūšonys kūku var cereibys lauzt?
Kur nu malu sakņu var taisneibu audzēt?
I sapratnis pučis nu oklim i kūrlim duorznīkim pierkt?
Zyni – a ciļviece syudzīs –
Par moz sirdīs kapeiku –
Patīseibu nanūpierkt.

Raiņs

Laukumā pi lelys školys
Kaida gudra golva stuov,
Nu reitim saule jai uzspied,
A naktīs mienessmeitinis apleik skrīn.
Vyss statisks i koč kur zemē īstidzs –
Verīs iz golvys, bet sirdī spuorni deigst
Na nu gudreibys lelys,
Nu tuo, ka gribīs tū golvu paceļt,
Gribīs iz dabasim skrīt
I cerēt, ka tauta vairs naīs cierst
Tovu golvu i tovus spuornus

***
Kastaņam soldoni pumpuri lein,
Sasolušys rūkys sauleiti lyudz,
Tu nasaver tai iz mane,
Tik pīspīd ausi kastaņa kūkam –
Jam kasgodejuo pīdzimšona – prīškā ceļš
Ar boltom svecem zaļuos rūkuos

***
Es vysod iz lobu ceru,
Koč kur durovys atsaver
I Aladina lampa prīškā stuov.
Nu i maņ ir vīnkuorši labi
Deļtam, ka jei ir,
Vēļ naatsavuožeit
i tik lelys īspiejis naizmontuot par veļti
deļ koč kaidu seikumu

***
Aiz…
Meklej horizontu
I tū, kas ir
Aiz…
Tev ruodeisīs,
Ka bezdibiņs,
Tev stuosteis,
Ka tukšums,
I tu ticiesi
Sovam pruotam
I mozuok sirdei,
I tu ticiesi jim
I mozuok Dīvam,
Reiz sajimsi
Drūsmi
I puorīsi
Aiz…
Tik īroksti
Dabasu bibliotekā –
Es ar tod
Puorīšu
Aiz…

***
-Mameņ, nu kurīnis rūnās tī zylī pologi,
Kas munai golvai puori plivinej?
-Bierneņ, tī tieteņš svieteibu puor mums izsvietej.
-Mameņ, nu kurīnis rūnās tuos lampenis svieteibys dečūs?
-Bierneņ, vyss tys deļ teve, lai tu, tymsā īmūt, nasabeitu.
-Mameņ, a nu kurīnis taidi pakluoji zali zam kuoju munu?
-Bierneņ, tūs Mameņa izaude sovom cītajom rūkom.
-Mameņ, a parkū taids šmukums maņ ite ir dūts?
-Bierneņ, Zemei Cylvāku auklēt ir leluokais gūds,
Partū bārns jai nu Dīva ir dūts.
Losi zeimis!
I augšuok ej!
Esi Gaisma pasauļam!

***
Atraut lūgus vaļā
I sovu mīru izvādynuot
Sovu spieju naradzamam palikt
Sovys klusuos nūpyutys – “ak, labi, ka na maņ!”
Sajust sevi elpā vīglā
Sajust gaisu sovā letargiskā mīgā
Sajust – vyss jau nūteik, koč bez tevis
Tikai nasaceit, ka “vaineigais na es”
Sajust – vīnvierzīnī tovus bruoļus, muosys nas

***
Auklejūt suopi sovā sirds ozutē
Jei leluoka palīk…
Reizem sirds
Bīžuok suope

***
A es šudiņ pi sevis īmu.
A tu? Iz kurīni tu skrīņ?
Ak, nu labi, laika nav(ā).
A maņ vīnolga – sastdīne voi pyrmūdīne.
A zyni, kas man nav vīnolga?
Ka tu itai skrīņ,
Ka tu sovu bārnu sirdim viersā miņ,
Ar aifonim i strāšnom ļaļom
Atsapierc i bīdej dvieseli, kas
Tikkū tik kai osnys uorā lein.
A kam tev, pareiz?
Lai tak ari īsavuica skrīt
Nu seve i nu dīviškeibys

***
Laseite myužeibys nu
Zaļa stībreņa nūleist –
Es asu ite, es asu tī
Bet tū stībreņu pīmiņu
I tū Vysumu laseitē ari
Bet taišni kur i kod –
Tū kaids pasaceit var?

***
Mūdynuotuojs zvona!
Dzierdi?
Tu dzierdi.., tev juodzierd ir!
Tī gūds, tī tova gora īšona,
Puor steigom skanūšom
Tī mīlesteiba skrīn
I puorjam vuotis suopeigys,
I ījam pilis,
Tuos pošys cītūkšņainuokuos
Tuos vysys tiergā puorvārstuos.
Tu dzierdi?
Mūdynuotuojs zvona!
Tu dzierdi?!
Tev juodzierd ir!

PALĪC, I ZEME PUORVĒRSS TEVI
PAR PUČI? PAR AKMINI?
PAR UPI?
MAŅ GRIBĪS TUOĻUOK, MAŅ
TOVU ESMI VAJAG, MAŅ LOBUOKS
TUKSNESS IR, KUR MUOKSLINĪKS IR GORS
BEZ DEKORACEJU ES SIRDI JIUTU
BEZ APSKAŅOŠONYS ES DĪVU DZIERŽU
I SYMTREIZ SPIECEIGUOKS
IR MUNYS KLUSIEŠONYS KLĪDZĪŅS
KOD AKMIŅS CELLĒ NŪSACĪTYNOVS
CYLVĀKS SIEŽ.

ES SOVĀ CEĻĀ JAUNUS KŪKUS STUODEIŠU
ES GRYBU, LAI TU REDZI
ES JAUNYS OKYS IZRAKŠU
ES GRYBU, LAI TU PADZER
ES ROKSTUS DABASŪS RAKSTEIŠU
ES GRYBU, LAI TU ĪSADEDZ
PAR JAUNU ĪSADEDZ…

Karteņa: Alise Ustinova, momenti.lv