Latvejis Radejis latgaliskais raidejums “Kolnasāta” uzsuocs jaunu rubriku “Kolnasātys gruomotplaukts”, īsaverūt dažaidūs laikūs latgaliski saraksteituos gruomotuos i gruomotuos par Latgolu. Planavuots, ka rubrika skanēs reizi mienesī kaidā nu “Kolnasātys” raidejumim.

5. augusta “Kolnasātā” literats Oskars Orlovs aba Raibīs stuosteja par gareidznīka, politika i ari literata Fraņča Trasuna lugu “Nūgrymušō pile”. Sadarbeibā ar Latvejis Radejis Latgolys studeju pīduovojam rubriku teksta formatā, audio atrūnams ite.

***

Pādejūs mienešu laikā daudz runuots par politiki, gareidznīku i ari literatu Fraņci Trasunu. Literaturys lauceņā jis vaira zynoms kai fabulu raksteituojs, nu itū reizi par juo treiscielīņu lugu “Nūgrymušuo pile”.

Luga brošurys veidā publicāta 1928. godā. Majā luga myusdīnu interpretacejā uzvasta iz Daugovpiļs teatra skotuvis.

Pots Fraņcs Trasuns par sovu lugu tuos īvoda vuordā rakstejs: “Kū saceis kritika par munu “Nūgrymušū pili”, tys maņ vīna olga. Es nikod nadūmuoju palikt ni par dzīsminīku, ni par dramaturgu, tod ari te namekleju, lai kas mani teiktu. Kod stuojūs pi šuos dramas, tod muns vīneigais nūdūms beja tys, lai byutu latgalīšim kas nakas nu daiļas literaturas.”

Par kū viestej Fraņča Trasuna “Nūgrymušō pile”? Tuos pamatā ir apspīstuos tautys ceiņa pret nataisnu varu. Motivs universals i leidza pastuovūšs ari myusu dīnuos. Lugā pasaruoda gon ļaundars vuordā Viļaks, gon lobais tāls Bolva. Vyspuor juosoka varūņu vuordi ir teiksmaini i kaidam var likt ari pasmīkņuot, kai pīmāram, Rukša, Tautuvars, Auška i cyti.

Pamatā jimta varūņteika par nūgrymušū pili, kas reiz augšamceļsīs i tod latvju tautys apspīdieji tiks padzeiti nu ituos zemeitis. Sižetā sapeiti tāli nu dažaidim viesturis periodim, gon boļševiki, gon vydslaiku latvīši, ar tū dūmojūt latgalīšus, gon ari vuocu ļaunī bruninīki i žeidi. Kotrys ceinuos par sovu varu i sev dabojamu kaidu lobumu. Ir ari pozitivī tāli. Golu golā nūgrymušuo piļs ceļās augšā, tok ar tū nav atrysynuots tautys nalaimeigais i apspīstais liktiņs, tys jūprūjom palīk tautys rūkuos. Saprūtams, kotrai koč seikai tauteņai ir vajadzeigi sovi varūni.

Trasuna luga sovulaik ir saistejus publicistu i zynuotnīku uzmaneibu, kuri par tū izsacejušs sovu viertiejumu.

Zynuotnīks Tadeušs Puisāns sovā rokstā “Sīvitis lūma mitologejā Latgolā” sovulaik ir rakstiejs: “Kai pyrmū eposu raksteituoju varātu minēt Lautenbahu-Jūsmiņu un ūtrū, daudz sekmeiguoku – Andreju Pumpuru. Kaut kū leidzeigu eposam ir mēginuojs rakstet ari Francis Trasuns. Juo drāma – “Nūgrymušō piļs” nikaidu atsauceibu tautā nav givuse.”

Sovukuort literaturzynuotneicys Ilonys Salcevičys gruomotā “Gadsimts latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā: 1904-2004” ir atrūnams Aļberta Sprūdža viertiejums par 1929. goda izruodi:“Patīseibā “Nūgrymušō piļs” ir librets breiveibas ceiņu operai. Teatra skotuvei tei gondreiž nav pīmāruota. Ar lelom gryuteibom puors reizis jū uzvedis tikai Latgolas teatris Rēzeknē.”

Personeigi maņ ite luga skaitejuos ar gryuteibom. Prūtams, sižets nūjaušoms izreizis, Trasuns raudziejs dialogus veiduot ar atskaņom, tok naveikli. Autors sovā stuostejumā lākoj nu vīna viesturiskuo laika iz ūtru, taidejuodi līkūt skaiteituojam apjukt nūtykumu laika telpā. Trasunam ir bejs mieginuojums saraksteit latgalīšim pošim sovu eposu, tok rezuļtatā tys nav izadevs.

Niule luga “Nūgrymušō pile” vaira saistuos ar Daugovpiļs teatra īstudiejumu Symtgadis svātku ītvorūs. Jei paruoda nūžālojamū situaceju latgalīšu dramaturgejā. Precizuok – juos nav. Pādejūs 10 godu laikā nu latgalīšu jaunradis lugom var minēt viņ divejis. Danskovītis lugys par Ontana i Annis pīdzeivuojumim, kas vaira pazeistamys sazaliejušā produktā ar nūsaukumu “Latgola.lv”, kū spieļoj iz Nacionaluo teatra vērtivis. Ūtra luga ir Kristīnis Jokstis “Klepernīku pogosta zvaigzne”. Juopībylst, ka tuos obys ir komedejis. Ir bejs raudzejums Daugpiļs teatrī latgaliski koč kū paruodeit nu Šekspira klasikys. Bet tei ir klasika, saturu zyna vysi, i klasiku var vērtīs volūdys nazynuodams.

Latgalīšu dramaturgejis tendence ir taida, ka, izjamūt komedeju, deļ cyta materiala, kai deļ latgaliskuos tragedejis, dramys auditoreja nav gotova i dīzynvoi byus, jo autori rakstēs tū, kū apmaklātuoju auditoreja pīprosa, tys ir komedejis. Jo taišni apmaklātuoju auditoreja moksoj par teatru uzturiešonu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar Latvejis Radejis Latgolys studeju