Sovu 99. sezonu Latvejis Nacionalais teatris atkluos ar Ingys Ābelis romana “Klūgu mūks” dramatiziejumu Indrys Ruogys režijā, kas pyrmizruodi pīdzeivuos 14. septembrī, informej teatra puorstuove Līga Rimšēviča.

Režisoris Indrys Ruogys redzīnī “Klūgu mūks” runoj par myusu tautys raksturu, par vajadzeibu vērtīs dabasūs i spieju sapynuot, partū ka ari vysnapruoteiguokī sapyni pīsapylda. Ari, ka myužs ir par eisu, kab pats sapynuotuojs tū pīradzātu. I tei ari ir dzeivis jāga. “Ticēt i dareit – tys ir vyss! Pījimt, izturēt i nakrist izmysumā.”

2014. godā, kod izguoja Ingys Ābelis “Klūgu mūks”, tys satrycynuoja div grupu cylvākus da sirds dziļumu. Vīni nu tūs beja Latgolys pusis ļauds i jūs nūvodnīki vysuos Latvejis moluos, ūtrī – lobys literaturys cīneituoji. Pyrmī pīzyna, ka stuosts par izcylū Latgolys veiru – bazneickungu, literatu i vaļstsveiru Fraņci Trasunu i īvāruojamū liduotuoju Jezupu Baško izceļ pīminekli Latgolai, atkluoj tuos sirdi i izskaidroj nūvoda fenomenu. Nav juobyut latgalīšam, kab pīzeitu, ka taišni nu tīnīnis īt sirsneiguokī, atvārtuokī i patriotiskuokī cylvāki. Cylvāki, kuri tyc Dīvam. Ūtrī sasajiusmynuoja par rakstneicys volūdys kruošņumu, izbūrtū poetiskū Latgolys ainovu i dzili sajustajim cylvākim jūs rūbežsituacejuos – pīdzymstūt, meiļojūt i nūmierstūt.

Kluotyn cytom romana i ari izruodis vierteibom byus vareiba atguoduot voi nu jauna īpazeit Latvejis viesturē nūzeimeigys personeibys – teologu, politiki Fraņci Trasunu i liduotuoju Jezupu Baško.

Fraņcs Trasuns (1864 – 1926) – katuoļu prīsters, teologejis magistrs, īvāruojams vaļstsveirs i sabīdryskys darbinīks. Dzims Sakstagolā kai sastais dāls septeņu dālu saimē. Beidzs Pīterpiļs Gareigū seminaru i Gareigū akademeju, seminara laikā sarakstejs latgalīšu gramatiku, 1902. godā palics par Gareiguo seminara profesoru, 1906. godā īvālāts Krīvejis I Vaļsts dūmē. Bejs Latgolys I kongresa organizacejis komitejis prīšksādātuojs, aizstuoviejs ideju par nūvodu apsavīnuošonu. 1918. goda 18. novembrī pīsadalejs Latvejis Republikys proklamiešonā. Piec Latvejis atbreivuošonys nu lelinīku īcalts par īšklītu ministru Latgolys lītuos. Dorbuojīs Satversmis sapuļcē, 1. i 2. Saeimys deputats. 1925. goda septembrī gazeta “Latgolas Vōrds” publicej Reigys arhiveiskupa lāmumu izslēgt Fraņci Trasunu nu Bazneicys. 1926. goda Leldīnē Trasuns īsaroda iz dīvkolpuojumu Jākuba katedralē, tok tyka nu tīnīnis izraideits. Piec div dīnu jis myra ar sirdstrīku.

Jezups Baško (1889 – 1946) – generals, par īguļdejumu Latvejis aviacejis atteisteibā apbolvuots ar Treju Zvaigžņu ordiņa III škiru. Dzims Juosmuižā kai jaunuokais dāls daudzbārnu saimē. 1910. godā beidzs lelkņaza Vladimira karaškolu Pīterburgā. 1912. godā veics pyrmū gardistaņcis liduojumu ar gaisa balonu, pavodūt gaisā 15 stuņdis. Suocūtīs I pasauļa karam, veics daudzus kaujis liduojumus, nūlidojūt trešū daļu nu vysa Krīvejis bumbvedieju kaujis liduojumu skaita i sasnīdzs četrus pasauļa rekordus aviacejā. Piec kara kūpā ar saimi atsagrīzs Latvejā. Lasejs lekcejis Aviacejis školā, vadejs Latvejis Aviacejis pulku. Apbolvuots na tik ar Treju Zvaigžņu ordini, nu ari Vīstura ordini, Sūmejis, Čehoslovakejis, Igaunejis, Pūlejis i cytim ordinim.

Lūmuos: Kārlis Reijers, Gundars Grasbergs, Agnese Cīrule, Maija Doveika, Sanita Pušpure, Ilze Rudolfa, Liene Sebre, Evija Skulte, Juoņs Āmanis, Ainārs Ančevskis, Kaspars Aniņš, Uldis Anže, Muorteņš Brūveris, Raimonds Celms, Muorteņš Egliens, Girts Jakovļevs, Ivars Kļavinskis, Normunds Laizāns, Jurs Lisners, Girts Liuziniks, Ivars Puga, Uldis Siliņš, Juoņs Skanis, Jurgis Spulenieks, Igors Šelegovskis, Juoņs Vimba, Madara Bore, Alise Danovska, Laura Siliņa, Kristaps Ķeselis.

Pītera Vaska muzyka, scenografs Gints Sippo, kostimu muokslineica Anna Heinrihsone, horeografe Inga Raudinga, gaismu muokslinīks Oskars Pauliņš, režisoris asistents Juoņs Vimba.

Publicitatis karteņa (autore: Margarita Germane)