Autors: Vadims Maksimovs, viesturnīks

Naatjamama piļsātys ainovys sastuovdaļa ir skveri, promenadis i parki. Eipaši gleznaini ir muižu laikā īreikuotī parki, kas, par speiti eipašnīku maiņom i karim, sasaglobuojuši leidz myusu dīnu. Vīns nu tīm ir grafu Borhu laikā topušais Preiļu muižys parks, kas ar sovu grezneibu i skaistumu apbyure na vīnu viņ ceļuotuoju, kurs īsagrīze gostūs pi muižys saiminīku.

Preiļu parks ir vīns nu leluokūs i senejuokūs parku Latvejā – myusu dīnuos tuo teritoreja ir 41 hektaru lela, nu ituos teritorejis 13 hektarus aizjam parka prūdi i kanali. Angļu stilā veiduotais parks ir pīejams sevkuram, vystik muižnīku laikūs zemnīki i parostī Preiļu mīsta dzeivuotuoji tymā nadreikstēja spert sovu kuoju.

Parkim ir sena viesture

Parku īreikuošonai pasaulī ir sena viesture. Vīns nu pyrmajim publiskajim parkim tyka atkluots Spānejis karaļa golmā 16. godu symtā. Muižu parki pasaruodeja absolutisma laikmetā Francejā. 18. godu symta ūtrā pusē Anglejā suoce atsateisteit angļu duorzi aba ainovu parki, kai tūs sauc i myusu dīnuos. Itūs parku veiduošona saisteita ar romaņtisma i sentimeņtalisma vierzīni muokslā. Romaņtisma muoksla idealizej poguotni i rauga tuos vāruotuojā atraiseit kaisleibys i kuopynuot emocejis, romaņtismys aicynoj tyvuotīs dobai i tū apcerēt. Ainovu parku veiduošonu Rītumeiropā ītekmēja ari literatura.

18. godu symta beiguos i 19. godu symta suokumā ainovu parkus īreikuoja daudzuos Latvejis muižuos. Kai atzeimej arhitekts J. Zilgalvis, itymūs parkūs varēja redzēt muoksleiguos piļsdrupys, populari parku byuvē beja pīminekli – urnys i dekorativi kopu akmini, vyssvareiguokais elements beja napuorveiduota doba – breivi izvītuotys kryuma i kūku audzis, leikumuoti celeni, parka kanali i prūdi. Ainovu arhitekte I. Janelis nūruoda, ka pyrmais dokumenteitais ainovu parks Latvejā beja boguotuos muižnīku Borhu dzymtys radzamuokuo puorstuova zynuotnīka i rakstnīka Mihaela Jana Borha (1753–1810) īkūptais muižys parks Varakļuonūs.

Preiļu muižys zemju plans, 1868.g., Latvejis Vaļsts viesturis arhivs

Preiļu parku suoc veiduot 18. godu symta beiguos

Preiļu muižys parka izveide suokta 18. godu symta beiguos, kod eipašumu montuoja M. J. Borha bruoļs Jozefs Heinrihs Borhs (1764–1835) i izveiduoja ite sovu rezidenci. Parka planavuojumā radzama leidzeiba ar Varakļuonu muižys parku. Piec arhitekta J. Zilgavja dūmu, tys veiduots piec itaļu arhitekta Varakļuonu muižys piļs i parka autora Vinčenco Macoti projekta ci rodīs, īsadvesmojūt nu M. J. Borha planavuojuma alegoriskuo skaidruojuma prozā i ailēs.

Preiļūs parku īreikuoja ap muižys centru. Latgolys generalmiereišonys aktūs ir mynāts, ka 1784. g. Preiļu muižā ir nu kūka calta kungu sāta ar augļu suodu. Nu ituos kungu sātys sasagluobuojuši viņ ākys pamati i myura pogrobi. Par agruokim kūkaugu stuodejumim līcynoj pret vacuos ākys palīkom asūšuo aleja i sevkuri dižkūki parkā.

Leluokuo daļa parka plateibys īkūpta 19. gs. vydā – jaunuos piļs ceļtnīceibys laikā, tei sasagluobuojuse leidz myusu dīnu. Liriskū, drupeit seņtimentalū ainovu veidoj 150 godu vaci stuodejumi.

Appludynojūt Preiļupeiti, ite sataiseja prūdu i kanalu sistemu ar vairuokom solom i pussolom. Kaida legenda stuosta, ka kanalu sistema veidoj grafa Borha iniciaļus.

Preiļu parkā aug 25 sugu kūki i kryumi, tūs vydā vairuoki dižkūki. Leidz myusu dīnu sasaglobuojušys vairuokus Preiļu muižys kompleksam pīdereiguos byuvis – 200 godus senejuo kapela, vuorti, zyrgu stali, vuortu sorga nameņš. Parka pierle ir Preiļu piļs, tei ir izcyls Latgolys historisma laika muižu arhitekturys paraugs.

Preiļu parks muokslinīku acim

Senejuokuo glezna, kurā radzams parks, ir 1807. godā pūļu muokslinīka J. Peškas darynuotuo glezna, tymā radzama grafīne Anna Borha ar sovim bārnim. Lelformata gleznā aiz Borhu saimis puorstuovim paveras skots iz uzkaļneņu parkā, kura viersyunē atsarūn klasicisma paviljons. Uzkaļneņš ir sasaglobuojs leidz pat myusu dīnu, i jam ir romaņtiskys nūsaukums – “Mīlesteibys kaļneņš”.

J. Peška “Borhu dzymtys portrets”, 1807. Originals atsarūn Pūlejis Nacionalajā muzejā Kelcē

1875. godā Preiļūs gasteja pazeistamais pūļu muokslinīks N. Orda, kurs uzgleznuoja Preiļu muižys paruodis pagolmu ar skotu iz pili. G. Manteifeļa 19. godu symta beiguos izdūtajā kruošņajā albumā “Terra Mariana” ir radzami vairuoki Preiļu piļs i parka attāli. Par Preiļu parku var sprīst ari piec 19. godu symta ūtruos pusis planim, kas sasglobuojuši leidz myusu dīnu.

Parka grezneibu sovuos atmiņuos aprakstejs pūļu ceļuotuojs E. Hlopickis, gasteidams Preiļūs 19. gs. 60. godu beiguos. Tīsa gon, itymā laikā muiža vairs napīder Borhu dzymtai, partū ka namuokuleiguos samnīkuošonys deļ, kas sakryta ar dzymtbyušonys atceļšonu, daguoja muižu puordūt. Tei tyka Lelbritanejis pavaļstnīka J. Frederika eipašumā. Ceļuotuojs Hlopickis sovuos atmiņuos uzbur itaidu ainu: “Muns ceļuojuma mierkis beja apmeklēt myusu literaturā pazeistamuo rakstnīka Mihaela Borha naseņ izcaltū muižu, kas atsarūn Preiļūs. Viers piramidveideigu papeļu viersyuņu es īraudzeju piļs konturys. Iz Preiļu pili vede ānaina aleja, pa kuru ībrauču plašajā paruodis pogolmā. Taišni pretī atsaroda vacuo piļs, kreisajā pusē beja kanali, lobajā pusē atsaroda bazneica i aiz tuos nalels mīsteņš ar treis ūļneicom. Vacū pili niulinejais eipašnīks anglis Frederiks puorbūvēja par saimnīceibys āku. Kuodreiz greznais vacuos piļs zals beja izdaiļuots ar magistra portretu i bruninīku gierbūnim. Jaunuo piļs, kurys ceļtnīceiba īprīkšejuo saiminīka laikā vēļ nabeja pabeigta, sastuovēja nu korpusa ar gludu jumtu, kas beja izdaiļuots ar vydslaiku gierbūnim ramuos. Lobajā pusē atsaroda gotisks kvadratveideigs tūrņs, bet kreisajā pusē opols tūrņs, kura viersyunē atsaroda karūga masts. Piļs mebelis i īkuortuojums, saprūtams, raksturuoja lobū kungu gaumi. Skots iz duorzu i upi beja breinumains. Preiļu parks, vīns nu ratajim itymā apvydā, suocēs nu vacuos piļs terasis pusis. Puori leiklūčim takūšajai upei izcalts tylts, kuru izdaiļoj sfinksys. Plateiba, kuru aizjam parks, ir miļzeiga. Pa vysu parka teritoreju izvītuoti čaja nameni, verandys i daudzī tiļteni puori kanalim, kas ītak plašajā prūdā. Tymā prūdā atsarūn ar papelem aizauguse sola, i pretejā krostā – kīnīšu čaja nameņš ar daudzom figureņom, kas izvītuotys nišā. Apleik tam īstuodeiti rūžu kryumi. Čajneicā stuov divani ar boltu i ružovu samtu. Tuos parka dalis īkuortuošona, kura suocēs pi vacuos piļs i atsadyure pret jaunuos piļs ākys styuri, vēļ nabeja pabeigta, deļtam radeja tukšuma sajiutu. Piec itūs dažaidūs objektu apmekliešonys, kurus vēļ varēja redzēt itymā greznajā muižnīku muojvītā, i sarunys ar dīzgon attureigū jaunuo saiminīka puorvaļdnīku, mes ar pavadūni latvīti devemēs zyrga pajiugā iz traktīri.”

Parkā īeja zemnīkim aizlīgta

Borhu laikā parku apjūze divus metrus augsts dekorativs nūcītynuojums – kastella. Nivīns parkā bez grafa ci sorga atļuovis navarēja īīt, tuo skaistumu vītejīm zemnīkim i Preiļu mīsteņa vīnkuoršajim dzeivuotuojim beja naīspiejami īraudzeit. Kleida nūstosti, ka cylvāks, kurs nūlauze koč zareņu parkā, tyka bargi sūdeits. Ar parka uzkūpšonu nūsadorbuoja muižys duorznīks, kurs uzturēja muižys syltumneicys i audzēja rūzis.

19. godu symta beiguos muižai nūsamaineja vairuoki eipašnīki. Kod tei tyka Krīvejis diplomata K. Guļkeviča rūkuos, muižys parkam izbyuvēja vuortus i vuortu sorga nameņu, kuri radzami, eimūt piļs vierzīnī nu katūļu bazneicys pa Raiņa bulvāri.

Tikai Guļkeviča laikā parka vuortus atvēre publiskai apskatei, suokūtneji parks beja pīeimams pa dīnu, vokorūs tū slēdze.

Lels pūsts parkam tyka nūdareits Naatkareibys kara laikā 1919. godā, kod Preiļūs varu beja sagruobuši boļševiki. Bez mozuokuos žielesteibys i cīnis pret viesturiskū montuojumu tyka pūsteiti muižys žūgi, apstuodiejumi i muižys kompleksa ākys.

Īeja parkā tikai par moksu

Jau mīra laikūs, 1924. godā, Preiļu parks tyka Lauksaimnīceibys školys puorziņā, pošu školu attaiseja pilī. Parka uzturiešona i sakūpšona tyka piļneibā nūdūta školys puorziņā. 1930. godūs školys vadeiba izdūmuoja veidu, kai papyldynuot školys budžetu i apstuodynuot parka apstuodejumu pūsteišonu. Ari bogotuokī piļsātys dzeivuotuoji gribēja padareit parku tikai par piļsātys elitis atpyutys vītu. Jim napatyka, ka vosoruos struodnīki guoja mozguotūs iz publiskū pludmali pi staļu. Preiļu parkam izlyka īejis moksu – 3 latus godā. Tys, saprūtams, leluokuos piļsātnīku dalis vydā izraiseja naapmīrynuoteibu, partū ka parks beja īcīneita atpyutys vīta. Par tū raksteja Latgolys gazetuos, i dzeivuotuoji lyudze vaļdeibu īsajaukt itymā lītā, vystik leidz pat 1940. godam parks palyka pīeimams par īejis moksu.

Preiļu parka tilteņš 1930. godūs. Karteņa nu I. Pliča kolekcejis

Suokūtneji parks nimoz nabeja piļsātys sastuovdaļa i, lai cik sovaiži tys ruodeitūs, atsaroda uorpus Preiļu piļsātys rūbežu. Piļsātys teritorejai tū pīvīnuoja tikai padūmu okupacejis laikā, 1940. goda vosorā, piec Preiļu piļsātys vaļdis lyuguma Zemkūpeibys ministrejai.

Jauna vara, jaunys izmainis parkā

Ar padūmu varys okupaceju mainejuos ari attīksme pret parku, tū sovuos atmiņuos ir pīrakstejs Preiļu Lauksaimnīceibys školys školuotuojs Pīters Ručs. Jau 1940. goda juņa beiguos parkā nūtyka mīteņš, kurā tuo vadūni paziņuoja – parks teik nūdūts tautys lītuošonā i nūsaukts par “Maksima Gorkija parku”. Piec ituo paziņuojuma ļaužu bors klīgdams devēs parkā, nūruove i saplēse uzrokstus, kas aizlīdze staiguot uorpus celenim, lauzt i būjuot apstuodejumus. Sorkonarmīši parkā reikuoja kinu izruodis, kuru laikā izruožu apmaklātuoji pīmāsluoja parka celeņus. Pret tū raudzeja ceineitīs Zemkūpeibys školys vadeiba, vystik vara vērse pret jim represejis.

Pieckara godūs, veicūt melioracejis dorbus, tyka izmaineits cauri parkam takūšuos Preiļupeitis vierzīņs, kas veicynuoja prūdu aizaugšonu. Par parka stuovūkli raksteja 20. gs. 70. godūs Preiļu rajona gazeta “Ļeņina karogs”, kaidā nu rokstu mynāts, ka parkā strauji sasavairuojuši krauki i tim asūt vairuok par 1000 perekļu. Putyni kaitejūt kūku lopūtnem, deļtam ka ar osajim kņuopim pavasarūs nūraunūt kūku jaunūs dzynumus, taipat ari pīmāslojūt celeņus. Tuo laika piļsātys vadeibai izadeve tikt golā ar kraukim, partū ka myusu dīnuos nu tim parkā vairs nav ni viests. Vosorā piļsātys kulturys dzeive nūritēja parkā. Ite laika gaitā bejušys gon vairuokys estradis, gon ari deju placs iz Oduma i Īvys solys. 70. godu beiguos parka teritorejā pasaruodeja jaunbyuve – leluo piļsātys estrade.

Preiļu parks 2016. godā. Karteņa: @marexresh

Preiļu muižys parks ir vīns nu skaistuokūs ainovu parku Latvejā. Tuo plašums ļaun izbaudeit nasteidzeigu pastaigu i īraudzeit kuodreizejuos grafu Borhu greizneibys atspulgus. Niu muižys komplekss, ītverūt parka teritoreju, teik veiduots kai piļsātys kulturys i atpyutys centrs. Nūteik dorbs pi piļs atjaunuošonys, piļsātnīkim i gostim pīeimama aktivuos atpyutys zona ar uora kopejneicu, pludmali i bmx trasi, bet zīmā cauri parkam vejas sliepuošonys trase. Nuokūtnē planavuots sakuortuot ari parka kanalu sistemu, rekonstruēt tiļteņus i celeņus.