Roksta autors: Kaspars Strods, Latgolys Kulturviesturis muzeja specialists kulturviesturis vaicuojumūs

Piec Latgolys atbreivuošonys nu lelinīku 1920. g. janvārī–februārī suocēs regiona kasdīnys dzeivis sakuortuošona. Vīna nu nūzeimeiguokūs problemu beja kuorteibys īvīsšona iz Latvejis i Padūmu Krīvejis rūbeža. Nasaverūt iz 1920.g. 11. augustā oficiali nūslāgtū rūbežleigumu, nuokušajūs godūs nūtyka vairuoki storpgadejumi, kurī nareši skuore ari Latvejis nacionaluos drūšeibys vaicuojumus.

1927.g. oktobrī Latgolys i vysys Latvejis sabīdreibys mīreigū kasdīnys dzeivi satrycynuoja ziņa par lela mārūga spīguošonu Padūmu Savīneibys lobā, kuo rezultatā tyka aizturātys 46 personys, bet vēļ četrys devēs biegļu gaituos iz Padūmu Savīneibu.

Nūtikšona

1927.g. 9. oktobrī Zylupis dzeļžaceļa stacejā īsaroda Padūmu Savīneibys Īšklītu Tautys komisariata Vaļsts politpuorvaļdis (tuoļuok tekstā GPU) agents Ivans Nikitins. Īprīkš pīmynātuo persona tyka aizturāta. Pi juo atroda nūzeimeigus dokumentus ar Latvejis rūbežsorgu sarokstim. Dokumentūs īkļautuos personys beja sasadorbuojušys ar Padūmu Savīneibys drūšeibys īstuodem i snāgušys jom informaceju par Latvejis armejis, rūbežsardzis, aizsorgu, Izlyukuošonys puorvaļdis i cytu īstuožu darbeibu i personalsastuovu. Bolstūtīs iz attīceigūs materiālu, Latvejis Republikys tīseibsorgojūšuos īstuodis izvērse lelu izmekliešonu, kuo rezultatā nūtyka vairuoku personu apcītynuošona i tyka īrūsynuota kriminallīta par spīguošonu. Nu 48 aizturātajim 28 tyka nūdūti kara tīsai, bet 18 nūsaceita policejis uzraudzeiba. Nūzīgumā īsaisteitūs personu etniskuo pīdareiba beja dažaida, par tū līcynoj ari tys, ka nu vysim aizturātajim 19 beja latvīši, 15 krīvi, ostoni boltkrīvi, septeni pūli i vīns lītaunīks. Juodasoka, ka laikroksts “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” sovā 1928. g. 16. februara numerī saisteibā ar itū nūzīdzeigū nūdarejumu eipaši akcentēja tū, ka leluokuo daļa nu aizturātūs bejuši moztureigi i naapzineigi, kai ari faktu, ka 62% nu apsyudzātajim bejuši “nalatvīši”.

Latvejis i Padūmu Savīneibys rūbežs pi Zylupis, 1930. gods

Prāvys iztīsuošona

1928. g. julī vysus 28 (11 rūbežsorgi, vīns mežsorgs, dzeļžaceļa konduktors, kai ari vairuoki pīrūbeža dzeivuotuoji, tymā skaitā treis sīvītis) apsyudzātūs nu Daugovpiļs puorvede iz Rēzekni. Pyrmuo kara tīsys sēde 19. julī nūtyka vītejuos Krīvu gimnazejis telpuos (myusu dīnuos Latgolys apgoboltīsys āka). Lītys izskateišona izraiseja lelu sabīdreibys interesi, kū aplīcynoj fakts, ka tīsys zalā vysys vītys beja aizjimtys. Leluokuo daļa nu tīsuojamūs beja nu Ludzys apriņča, tymā skaitā vairuoki rūbežsorgi. Apsyudzeiba tyka calta par spīguošonu Padūmu Savīneibys lobā, kas piec Latvejis Republikā pastuovūšuo sūdu lykuma klasificējuos kai vaļsts nūdeveiba i paredzēja borgus sūdus. Lītys iztīsuošonys laikā atsakluoja, ka vairuoki apsyudzātī par konkretu informacejis snīgšonu nu Padūmu Savīneibys specdīnastu sajāmuši finansialu atleidzeibu. Par pīmāru, apsyudzātais Barons sajiems 140 Ls lelu atleidzeibu. Vīns nu golvonūs tīsuojamūs Zylupis rajona Ludzys rūbežposteņa prīkšnīks, atvalinuotais Latvejis armejis viersnīks Kornēlijs Kornilovičs (1893–1928) padūmu rūbežapsardzeibys slapanajai daļai Sebežā nūguoduojs apzeimūguotu viestuli, kurā atsaroda Latvejis rūbežapsardzeibys mobilizacejis plans. Taipat apsyudzātais padūmu agentim nūdevs rūbežapsardzeibys slapanū šifru i cytu vierteigu informaceju, par tū kotru mienesi sajamūt konkretu atolguojumu. Sovys darbeibys laikā padūmu drūšeibys dīnasta darbinīki K. Kornilovičam pīškeire sagvuordu “Sābris” (Сосед). Juodasoka, ka īprīkš pīmynātais Kornilovičs beja ari Ontona Denikina (1872–1847) vadeitūs Dīnvydkrīvejis bruņuotūs spāku (Boltuos kusteibys sastuovdaļa) viersnīks i pīsadalejs kaujuos pret boļševikim.

Prāvys laikā tyka nūpratynuoti apmāram 60 līcinīki, kurūs vydā beja ari GPU darbinīks Ivans Nikitins. Juo snāgtuos līceibys i lelais materialu kluosts par lītā apsyudzātuom personom byutiskai sekmēja tuoluokū nūzīguma izmekliešonys procesu. Vairuoki apsyudzātī atsazyna, ka jī bejuši pīspīsti snīgt GPU vajadzeigū informaceju (agenti izsacejuši draudus personeigajai i tyvinīku dzeiveibom). Tīsys procesa laikā nūsaskaidruoja, ka vierteiguokū informaceju GPU agenti asūt syutejuši iz Leningradu (myusu dīnuos Sanktpīterburgu). Nu vairuoku līcinīku dūtajom līceibom izrītēja, ka vairuoki GPU darbinīki bejuši ar latvisku izceļsmi, partū ka breivi puorvaļdejuši latvīšu volūdu, tai sekmejūt vajadzeiguos informacejis īgiušonys procesu. Kara tīsys prokurors pulkvežleitnants Palkavnieks pīpraseja deveņus apsyudzātūs struopēt ar augstuokū sūda māru – nuovissūdu, bet vysim puorejim spaidu dorbus ar termeņu nu 10 da 15 godu. 1928. g. 22. julī kara tīsa četrim apsyudzātajim (Kornēlijam Kornilovičam, Timofejam Sinicinam, Ilermanim Baronam i Ignatam Barkavam) pīsprīde nuovissūdu (pakuoršonu), tok vāluok piec tuo laika Latvejis Republikys prezidenta Gustava Zemgala apžāluošonys trejim nu četru nūzīdznīku struope tyka meikstynuota iz myuža spaida dorbim. Taipat bez jau īprīkš pīmynātūs personu myuža spaidu dorbus pīsprīde vēļ pīcim apsyudzātajim, bet desmit nūzīdznīkus nūtīsuoja iz spaidu dorbim nu pīcu da pīcpadsmit godu. Kriminallītys izskateišonys laikā deveņus tīsuojamūs attaisnuoja. Vīneigais, kuram 1928. g. 30. augustā izpiļdeja nuovissūdu beja Kornēlijs Kornilovičs. Sūdu izpiļdeja apmāram treis kilometrus nu Daugovpiļs. Nuovissūda izpiļdis procesa laikā pīsadaleja prokurors Palkavnieks, bazneickungs, policejis puorstuovi, uorsts, kai ari apsyudzātuo aizstuovs.

Storptautiskuo rezonaņse

Konkretuos lītys izmekliešona i iztīsuošona radeja lelu ažiotažu Padūmu Savīneibā, kur tei tyka nūsaukta par “politiska rakstura lītu”. Dreižipiectuokai atbiļde Latvejā nūteikūšajam tyka nūorganizāta leidzeiga prāva Leningradā, kura vītejā mārūgā tyka pi apzeimiejuma “Latvejis spīgu prāva”. Tīsā par spīguošonu Latvejis Republikys lobā tyka apsyudzāti vairuoki latvīši, kas patīseibā bejuši vīnkuorši rūbežpuorkuopieji voi kontrabandisti. Itaidys paraugprāvys reikuošona viertiejama kai Padūmu Savīneibys “atbiļde” iz Rēzeknis spīgu prāvys iztīsuošonu. Par konkretū nūtikšonu raksteja ari Veimārys Republikys prese, kura ziņuoja par Padūmu Savīneibā augstuokajuos aprynduos voldūšū sašutumu saisteibā ar Rēzeknis spīgu prāvys iztīsuošonys gaitu.

Sekys

Nūtykušais skandals na tik šokēja Latvejis sabīdreibu, nu raiseja puordūmys i atseviškūs gadīņūs pat nauzticeibu vaļsts drūšeibys strukturu darbeibai. Rezultatā nūtyka rūbežapsardzeibys i vairuoku cytu drūšeibys īstuožu darbeibys puorbaudis i atseviškūs gadīņūs ari reorganizaceja (darbinīku atlaisšona, pastyprynuota kontrole i uzraudzeiba i c.). Taipat nūtykušuo prāva aktualizēja ari vyspuorejū situaceju Latvejis i Padūmu Savīneibys pīrūbeža tyvumā, tymā skaitā socialekonomiskuos problemys (dzeivis leimini, rūbežsorgu atolguojumu i cytus). Attīceigais incidents palyka par īmaslu Latvejis Republikys Īšklītu ministrejā eistynuotajim pasuokumim, kuri saistejuos ar rūbežapsardzeibys dorba kvalitati, uzlobuošonu (nūtyka styngruoka kadru atlase, paaugstynuoja rūbežsorgu atolguojumu, atjaunuoja materialtehniskū bazi i c.). Īprīkš pīmynātuo nūtikšona saasynuoja ari Latvejis i Padūmu Savīneibys tuoluokuos diplomatiskuos attīceibys, kuruos beja īvāruojami cītušys nu skandalozūs nūtikšonu 1926. g. 5. februarī Ikškilē, kod nūzīdznīku uzbrukuma rezultatā tyka nūgalynuoti div Padūmu Savīneibys diplomatiskī kurjeri.