Intervejis autore: Laura Stepiņa

Kristīne Nicmane nu Vydzemis puorsacāluse dzeivuot iz Latgolu – jei ar sovu saimi dzeivoj Preiļu nūvoda Aizkaļnis pogostā. Poša Kristīne sevi raksturoj kai universalu, rodūšu, zynuotkuoru i aizrauteigu cylvāku, kam maņ byutu gryuši napīkrist, deļtuo ka jaunuo mārga burtiski izstaroj nu sevis energeju. Paraleli mamys i sīvys kasdīnys pīnuokumim Kristīne ari nūsadorboj ar keramiku – vuicuos vysaidys tehnikys i pylnveidoj sovys prasmis. Stereotipi nareši mums stuosta, ka variešona kvalitativi dorbuotīs ar muolu ir izzyudūša prasme, vystik Kristīne ir breineigs pīruodejums tam, ka ari godūs jaunim cylvākim keramika ir kas eipašs i sirdij tyvs.

Kura ir tova dzymtuo piļsāta?

Dzymuse asu Alyuksnē, vystik bierneibys dīnys pavadeju Rankā, Guļbinis nūvodā.

Niu tu dzeivoj Preiļūs, Aizkaļnis pusē, kas tevi ite atveds?

Ite paguoja muna veira bierneibys vosora, babys pluocini, staipeigs capts sīrs i kuopustu vogys. Jis gribēja atjaunuot nūpūsteituos sātys i pierteņu, bet es, kod pyrmū reizi atbrauču ite, īsamīļuoju iz myužu. Suokumā dorba beja cīšyn daudz, bet divatā mums veicēs uotri, i niu mes varim byut lapni ar gleitu sātu i sakūptu apleicejū vidi.

Kai byutu pareizuok – tu esi pūdneica voi keramike?

Es tūmār sauktu sevi par keramiki. Pūdnīki vairuok nūsadorboj ar funkcionalu saimnīceibys trauku radeišonu, bet keramiki veidoj ari na tik saimnīciskys lītys, kai, pīmāram, muokslys objektus, instalacejis, rūtys i interjera prīkšmatus. Laikūs, kod nabeja cytu īspieju i traukus, ols mucys i tūverus vajadzēja pasyuteit pi konkretys jūmys meistarim, pūdnīkam beja miļzeiga lūma taišni kasdīnys trauku radeišonā. Suokumā ārtums i funkcionalitate i tikai tod – šmukums. Niulinejuo situaceja ir mainejusēs, vairums cylvāku kasdīnā lītoj vīnkuoršu masu produkceju i tikai eipašūs gadīņūs goldā ceļ ar rūkom darynuotus traukus.

Dorbs ar muolu nav tovys dzymtys tradiceja, kai tev roduos ideja, ka gribi ar tū nūsadorbuot? Deļkam taišni muols, na gleznīceiba voi ausšona?

Nui, taisneiba, pat munu paziņu vydā nabeja nivīna pūdnīka. Vystik, suocūt dzeivuot Latgolā, gribieju puorsalīcynuot par tuos izslaveitajom tradicejom i atvārtajom sātu durovom. Tik vīnkuorši gon tys nav. Paguoja ilgs laiks, cikom spieju pīrunuot kaidu izbyuvēt maņ cepli. Sovu mentoru (školuotuoju) naasu atroduse jūprūjom.Vuicejūs poša, meklieju internetā, myusu dīnuos jau, meklejūt intenetā, var atrast cīšyn daudz svareigys informacejis i idejis, viņ juospiej tū vysu uzsyukt. Ka kuodreiz zynuošonys nūdevem nu paaudzis paaudzē, taidā veidā nūdrūsynojūt nuokamuos paaudzis ar omotu prasmem, tod niule asam pīteikūši mobili, kab atrostu sovus mentorus cytā pasauļa molā. Zynuošonys varim puormontuot, izmontuot seņču pīredzi sovā lobā, bet voi talants puorsamontoj? Dzīdūšim bārnim na vysod ir tik pat dzīdūši vacuoki.

Īsavuiceit struoduot ar muolu nimoz nav tik vīnkuorši, kai veicas tev?

Maņ vēļ daudz juosavuica, es asu sova ceļa pošā suokumā. Pyrmūs pamatus deve puors grupu nūdarbeibys i ilgi treneni. Cikom meita rotūs gulēja dīndusu, es kotru dīnu vyrpuoju, veiduoju i lypynuoju. Vyrpuošona deļ manis ir meditativs pasuocīņs, es cīšyn lobpruot tū viņ i dareitu, taida kermeņa koncentriešona vīnā punktā mani pozitivi uzluodej. Talants ir spieja redzēt i saklauseit. Es kotru informaceju, kū daboju par muolu i keramiku kūpumā, izmontoju sovā lobā. Ceļuojumūs pa Itāleju es uzsyucu keramikys kruosys, kūšumu, formys, Latgolys malnuo keramika atspīgeļoj myusu raksturu, mīru i zīmeļnīciskū minimalismu, japani īdvasmoj izavielēt teirys formys.

Tu struodoj ar molkys voi elektriskū cepli?

Maņ ir obeji. Boltū muolu apdadzynoju elektriskajā ceplī, ari malnū gryudainū, ite vajadzeiga cīšyn augsta temperatura, taipoš ari porcelanu, kū vuicūs niu. Malnais ceplis Latgolā ir svāta līta, es zynuoju, ka munā sātā taids byus. I ir!

Cik vīnkuorši voi sarežgeiti ir struoduot muolu?

Dorbs ar muolu ir paredzams viņ lelmeistarim, muoceklim tys vysod ir puorsteigums, sevi meklejūt, es apzynuoti eksperimenteju i aptuveni 30% nu mozuo cepļa parosti palīk munā saimisteibā. Keramika ir materialu vuiceiba, kur napīteik viņ izveiduot formu, juopīmeklej glazura, temperatura. Tys ir breineigs dorbs, interesants process i naparadzams rezultats. Deļtam es izavieleju struoduot ar dažaidim materialim, glazurom, formom. Ekonomiskuok i paradzamuok byutu struoduot vīnā tehnikā, vystik tys nav deļ manis.

Tevis veiduotū izstruoduojumu kruosys i formys Latgolys keramikā ir kas natradicionals, kur tu smelīs īdvasmu? Voi ir kaidi vītejī meistari, kuri tev kolpoj kai paraugs?

Īdvasmu es atrūnu vysur, golvonūkuort nu dobys maņ vysapleik. Sovūs traukūs atspīgeļoju meiluokūs augus – kūkus, pīmāram, muna boltmuola lineja ar “Boltū ūzulu” ir lels ūzuls, kas aug itepat – Jašys upis molā iz saimis zemis, tī es rūnu spāku i mīru. “Rupmaizis” kolekceja simbolizej latvīša vīnkuoršeibu, dabiskumu, lauku cylvāku osuos rūkys i spāka olūtu – rudzu maizi. Manī lela daļa ir nu ituo vīnkuoršuma, ūtra daļa ir nu piļsātneicys, deļtam cytreiz tūp ari smolkuoki trauki i rūtys. Iz lelūs meistaru dorbim vairuok skotūs nu tehniskuos pusis – kai nūsleipāts, kai ūsa dalykta, kaidys formys i glazurys.

Voi, vuicūtīs jaunuos prasmia, ir dasaguojs sasadūrt ar kaidom gryuteibom?

Es tūs sauktu par izaicynuojumim, tī ir kotrā profesejā, grybātūs jau jimt uorā nu cepļa viņ skaistus i izadavušus traukus, vystik tai nasaīt, deļtam ir juostruodoj vairuok, gudruok, juopietej materials i juorauga. Izaicynuojums ir ari individualī pasyutejumi – kai izgataveit taišni tū, kū klients gryb, saprast i izviļkt eistū informaceju, kab sasnāgtu mierki.

Voi ari sovim bārnim vuiceisi struoduot ar muolu?

Jī tū īsavuica, asūt maņ blokus, jau niu jī izloboj, ka kaids soka, ka bļūdai ir kruosa: “Tei ir glazura.” Izsoka sovu redzīni, ka trauks pateik voi napateik, vuicu jūs argumeņtēt, kurei detaļa napateik i deļkuo. Šmukums ir relativs jiedzīņs.

Voi vīgli atrast nūīta tiergu sovim dorbim?

Es asu nu meistaru-mozūs uzjiemieju. Maņ pateik pīsaisteit finansiejumu, startēt projektūs, grybu izveiduot mozu, bet moderni apreikuotu darbneicu ar īkuortom nu lobuokūs ražuotuoju. Daudz vuicūs, apmekleju seminarus jaunajim uzjiemiejim, konsultejūs ar vaļsts īstuodem, tys paleidz augt ari kai personeibai i ceļ pošnūviertiejumu. Izbaudu tierdzeņus, maņ pateik sarunys, andeliešonuos, pateik, ka nūviertej i izsoka redzīni par produkceju, tys paleidz augt. Ka pierciejs atīt i izsoka prīkšlykumu, kū vajadzātu papyldynuot, bet individuali napasyuta, naatkareigi nu tuo es jaunū dorba nedeļu suokšu ar taišni tuo produkta izveidi, vīnkuorši kab pošai redzēt, voi es tū varu. Jašys pūdim ir sova sātys lopa-internetveikals jasaspodi.com, kur var apsavērt i nūpierkt sev vālamūs traukus.

Kai tu dūmoj, voi piec symts godu kaidu iņteresēs muola izstruoduojumi, voi tūs aktualitate byus zudusi?

Tycu, ka paliks tī meistari, kuri augs leidza myusu dīnu piercieja paradumim i impulsim, voi ari byus tik labi, ka cylvāki pierks naatkareigi nu apstuokļu. Cylvāki atsagrīzss pi sajiutom, meklēs jiutu mageju, tehnologejis aug, mes palīkam pošpīteikami, nav garlaiceigi, pat asūt vīnam, bet emocionaluo puse palīk napīpiļdeita.