Intervejis autore: Kristīne Pokratniece

Voi jius zinit, ka vylkam iz vysa lobuok pateik dzeivuotīs kuozuos, bet leidacenis veirs ir asareits? Nā, tei nav meikle voi kaids fantastikys kuozu sižets. Nūsauktī i cyti dobys tāli ir tys, kas munu sarunys bīdri iz vysa vaira aizraun tautysdzīšmu pietnīceibā. Iz sarunu par dzeivi folklorā i folklorys dzeivi myusu dīnuos aicynuoju folkloristi i volūdneicu, Latvīšu folklorys kruotivis (LFK) pietneicu Beatrisi Reidzāni.

Beatrise Reidzāne. Foto: Kristīne Pokratniece

Beatrise dzymuse 1942. goda 18. janvarī Jelgovā, tok jau agrā bierneibā juos dzeivis ceļš vad atpakaļ iz muotis dzymtū Škilbanu pogostu. Koč ari jau vairuoki godu desmiti pavadeiti Reigā, sasarunojūt ar Beatrisi, juos stuostus pa breižam nadzieržu, partū ka piļneibā asu īgrymusē tymā, cik šmuki jei tūs maņ stuosta Zīmeļlatgolys izlūksnē. Juos atbiļdēs iz munim vaicuojumim raudzeju koč voi drupeit nūdūt tū ari skaiteituojam. Sarunu suocu ar tū, ka raugu nūskaidruot, kai ceļš Latgolys meitini ir atveds iz Reigu.

Kai jius saprotot, ka gribit studēt filologeju i pīsavērst taišni dialektologejai?

Kas mums vusīm beja golvonīs stuojūtīs jebkurā augstškolā? Tikt vaļā nu kolhoza. Ka tu vari struoduot kur na cytur, ka tik nav juoīt iz kolhozu. Es gribieju studēt angļu volūdu. Bet maņ jū beja vuicejs Rekovas školā bejušīs gruomatveds, kuo tu vari dūmuot Reigā izturēt konkursu! Tuo es izavielieju studēt latvīšu filologeju, kas tymā godā beja eksperimenta kurss, kur pyrmajā kursā vusi vuicās nakluotīnē i vēļ kuo ūtru volūdu var izavēlēt angļu volūdas specialitati. Nu i tys maņ teiri izdeveigi piec tam dzeivē izaruodejs, ka es varieju kara školā pastruoduot kuodu laiku, tikt iz Ameriku.

Bet ar dialektologeju beja tai — es asu nu Latgolas, zynu sovu izlūksni, juoroksta studeju dorbs, i prūtams — kū iz vusa vīgļuok raksteit studeju dorbā? Es pajiemu dialektologeju. Suoku ar Škilbanu izlūksnes fonetiku. Gon maņ, gon profesorei Martai Rudzītei tys teiri labi patyka. Jei nūviertieja munu dorbu, deļtuo jau 4. kursā suoku raksteit par morfologeju, bet lelīs diplomdorbs maņ beja par vusu Škilbanu izlūksnes morfologeju. Nu tod ari beja skaidra tema disertacejai. Izavieliejom, lai byutu tuoda moderna tema — montuotuo leksika. Tymā laikā pietejumi par kontaktīm ar cytuom volūduom natyka puoruok atbaļsteiti. Padūmu varai beja tuo — ka tik nasaleidzynoj kuo tuoda, kuo navajadzātu. Bet munā gadīnī tei beja Latgolas izlūksne, kurā stypra krīvu volūdas ītekme, tod jau tī vusi montuotī goboli skaitejuos tuodi pozitivi.

Voi i cik daudz vēļ jiusu studeju laikā beja cytu pietejumu par Latgolys izlūksnem?

Beja, beja, beiguos jau vusi studenti, kas guoja nu Latgolas, pakļuva zam profesores Rudzeites spuorna i suoka raksteit dialektologejā par sovu izlūksni. Rudzeite tīšuom beja sirsneigs i atsauceigs cylvāks. I vēļ šudiņ kauns, cikām es tuos streipītes lyku, cikām maņ uzzeimova šmuki vusus tūs dorbareikus, par kurīm es rakstieju sovā dorbā… [B. Reidzānis diplomdorba tema “Mantotā zemkopības un lopkopības leksika Šķilbēnu izloksnē” — K.P.] Pyrmūdiņ diplomdorbs juoaizstāv, a es sastdiņ ap pusvīnpadsmytīm vokarā tik atdevu dorbu Rudzeitei, kas jau naktskraklā izguoja, pajēme tū munu darbeņu i nikuo nasaceja. [Smejas.]

Kai jius tykot Latvīšu folklorys kruotivē?

Tymā laikā, kod aizstuovieju disertaceju, Elza Kokare [LFK vadeituoja — K.P.] meklieja cylvāku, kas struoduotu pi tautysdzīšmu. Pyrma tam nu kruotives pensejā beja aizguojuse Vilma Greble, tuo ka beja jauna štata vīta, kurā varieja likt īškā jaunu cylvāku.

Mani dalyka pi tautysdzīšmu tipa “Kupla liepa izaugusi/Manā govju laidarā”. Es pa prīšku tyku pi vuškuom i gūvem, i maņ tī dzeivinīki īsapatyka, tuo es pi jīm da šam.

2015. godā izdūts B. Reidzānis apjūmeigs vairuoku godu desmitu pietejums “Latviešu tautasdziesmu semantika”, kurā analizāti dobys tāli latvīšu tautysdzīsmēs — luocs, viezs, leidaka, saule i c. Tok niu jei jau struodoj pi vylka tāla izpietis, i dreizumā gaidoma jaunuo gruomota.

Voi kaids nu koleģu struoduoja taišni ar Latgolys materialim, beja tim vairuok pīsavierss?

Vuss beja cīši vīnkuorši — beja īdūta nauda tautysdzīšmu pietnīceibā i vusi beja dalykti pi tūs kuortuošonas, grybi tū voi nā. Vīneigais, kam saguoja nadaudz “izšmaukt” nu tautysdzīšmu raksteišonas, beja Jāzeps Rudzīts. Jis struoduoja pi puosuoku, pi stuostīm par teiciejim.

Kai jius izjutot attīksmi pret latgaliskū padūmu godūs? Vēļ aizviņ dzeivi stuosti par Aivīksti kai Latgolys i vysa latgaliskuo rūbežu.

Nu, Reigā es ar sovīm rodīm runovu latgaliski. Nā, nu es varieju i tramvajā, i trolejbusā, vusuoži kuo es gribieju, tuo es varieju runuot. Nivīns jau viersā naskrieja. Bet, nu, kotrs cylvāks jau gryb naizadaleit nu apleicīnes. Īpaši padūmu godūs tuo beja, ka nivīns nagryb izaceļt. Tu tuods pats kuo vusi kakteņā, ka tys ir iz vusa lobuokais.

Tys vuss, par kū avīzēs roksta i kū nu teve prosa eksamenūs, tys vuss jau beja saprūtams skaidri i gaiši. Tuo, ka es, atbraukuse iz Reigu, vusod zynovu i atceriejūs, ka vīneigīs, kū es nadreikstu saceit, ir tys, kū es patīšam dūmoju. Ka tys juopatur pi sevis vusod.

Tys troki — vysu laiku sevi daguoja kontrolēt!

Vusu laiku sevi juokontrolej! Vusseikuokīs gabaleņš, tys vuss teik zynoms. Pīmiņu, kuo vīnpadsmytajā klasē zam Leldīnu, Zaļajā catūrtdinē, mes meitas sarunovom Rekovā, ka īsem pi spoveds. I Leldīnuos mes vusi dabovom tuodu muozguošanu! Nu tuopat ļauds redzēja, vīns ūtram pasaceja. I ziņas daguoja da školas, kurai tyuleit beja juoreagej.

Vēļ gadīņs pyrmajā kursā. Beja diskuseja par Juoņu sviniešonu, piečuok 23. junī vusi aizbraucem iz Mežaparku, kur pylns ar cylvākim. Tok 24. junī partejas viestures eksamens. I tuo vusod! Lai tei kuoda dīna beja, 24. junī nu reita eksamens. Tuoda jīm beja ceiņa pret Juoņa dīnu suokusēs apmāram 1961. godā.

Beatrise ar kolēgem pi Juoņa Klīdzēja pīminekļa Kantinīku kopsātā. Foto: nu M. Vīksnas personeiguo arhiva.

Nasliepšu, ka ar Beatrisi asu pīsadalejuse divejuos Latvīšu folklorys kruotivis ekspedicejuos i apbreinoju juos spāku i iztureibu. Vasalu nedeļu gulēt iz greidys, iz matrača školys telpuos, klauseitīs pa naktim jaunuokūs koleģu dzīsmēs, bet pa dīnuom aktivi pīsadaleit gon folklorys vuokšonā, gon cytūs ekspedicejis nūtykumūs. Poša pyrmuo Beatrisis kai folkloristis ekspediceja Latgolā beja 1972. godā iz Ludzys rajona Nierzys pogosta Ņukšim. Tei ir ekspediceja, kas jai iz vysa vaira īsaspīduse atmiņā, na tik deļtuo, ka pyrmuo, bet ari deļtuo, ka iz godim desmit ari pādejuo. Beatrisi i vēļ vairuokus pietnīkus 1973. godā pasludynoj par buržuaziskajim nacionalistim par Juoņa dīnys svineibu organiziešonu, i dorbā LFK jei atsagrīž tikai 1982. godā.

Kas jums ir palics pruotā nu ekspedicejom pa Latgolu? Voi beja kas taids, kas pateišom puorsteidze?

Nui, maņ beja īdaleita Nierza. Mes pyrma tam sasagatavuojam, pajēmem 30. godu materialus, apsavierem, kuodi ir bejuši lobī teicieji. Lai gon es guoju pi vusīm cytīm ari, pa taisnū es guoju suokumā pi tuom taņtem, kuras jau beja daudzi dzīdovušs. Nu, saceisam, vīnai jau beja 300 vīneibas īsyuteitas. Tys beja kuo eksperiments — puorbaudeit, cik i kuo teiciejs atcerās. Nu tod tī maņ beja diveji tuodi puorsteigumi — vīnu es tikai piec tam atkluoju.

Teicieja Mikalina Kairiša, kuras meita kuo škoļneica beja 300 dzīsmes nu muotes pīrakstejuse i īsyutejuse, pasacieja maņ 200 dzīsmes. Rokstūt par tū rokstu, es pajiemu i saleidzynovu juos repertuaru. Konstateju, ka jei ir 100 pavusam cytas dzīsmes maņ pasacejusi. Lai gon jai jau beja 73 godi, 100 atsakuortova nu 30. godu vuokuma. Tys maņ lykuos interesanti!

Bet ūtrs gadīņs, kas maņ beja tuods personeigi puorsteigums, — beja vīna teicieja, kura maņ soka: “Es to naasu dzīduotuoja! Bet puors dzīsmes zynu. Atej reitu, es padūmuošu.” Es nūguoju reitu. Nūskaiteja maņ ryndā kuodus 30 gobolus i soka, lai es ateimūt vēļ aizpareit, jei vēļ padūmuošūt. Tuo jei nūskaiteja maņ vēl kuodas 25 dzīsmes. Piečuok maņ soka, ka mož es atīšūt vēļ svātdiņ, tod jei vēļ kū sadūmuos. Nūguoju es svātdiņ, vēļ 20 gobolus dzīšmu pīrakstieju, jei maņ soka: “Vairuok iz manim naej, es vairuok nazynu!” [Smejas.] Jei vīnkuorši pa tuom dīnuom beja sakuortovuse sev golvā tuos dzīsmes i maņ nūskaitieja.

I vēļ maņ beja gadīņs Škilbanūs. Aizeju pi taņteitis, kas maņ soka, ka jei nadzīd, nav dzīduotuoja, bet siebrineica gon asūt. Es izreiz jai prosu, kur nu reita meituom beja dorbūs juoīt. Nu i jei maņ atbiļd, ka moltu beja juoīt. Es atpakaļ — voi nabeja kuodas dzīsmeites, kas juodzīd. Nui, asūt gon bejs, muote saceja, ka juodzīd tū i tū.  Tuo mes ar jū apstaigovom klāvu, pīdorbu i pakiulem, i vusu izdarejom. Tod es saku taņteitei, ka mes 50 dzīšmu ešom pīrakstejušs. Jei puorsteigta sokūt, ka nimoz nazynovuse, ka itik daudzi zynūt! [Smejas.]

Piec itim gadīnim B. Reidzāne sovā pietejumā “Teicēji un vācēji Nirzas pagastā 1972. gada ekspedīcijā” raudzejuse izskaidruot folklorys vuokšonys psihologiskūs aspektus, īsajusšonu kūpīnā kai vīnu nu svareigim aspektim teicieja uzticeibys radeišonai i poša foklorys vuokšonys procesa īspaidu iz vysim tuo dalinīkim.

Ar folkloristim pi teiciejis Margaritys Šakinys 1988. godā [Beatrise ūtrajā ryndā pa vydu]. Foto: V. Strautniece, LFK arhivs [LFK 19870055].

Beatrise Reidzāne vairuokūs zynuotnyskūs pietejumūs raudzejusi skaidruot, deļkuo svareigi ir tautysdzīšmu varianti, deļkuo mums napīteik tikai ar jau publicātim latvju dainu tekstim. Vaicuoju jai, parkū byutu vierteigi voi aktuali kotram īsavērt tautysdzīšmu siejumūs?

Tys vusod ir aktuali, nu vusmoz tīm cylvakīm, kas kuodreiz ir dzierdiejuši dzīsmi; nūteiktā situacejā pirmais, kas īīs pruotā, byus tys tautysdzīsmes teksts. Teiksim, voi tī radzūt kuozu braucīni, voi leigavu i leigavaini, nu iz reizes īīs vusmoz puors panteni pruotā. Gon nu tuo, kuo varātu apdzīduot, gon nu tuo, kū varātu lobu i šmuku pasaceit. Nu tys ir tīm, kas zyna, kas ir bejuši kuorteiguos kuozuos, kur dzīd.

Voi jums ir kaida meiluokuo tautysdzīsme?

Juos ar laiku puorīt. Es vairuok verūs, kuo jei puorsamaina, cik jei styngra, cik stabila. Es vairuok nu leksiologejas puses verūs. Bet nu pa laikam atsarūn tuodas, ka breinojīs, cik šmuki tuo pasaceits. Bet ar laiku nuok jauna vītā. Dzīduotuojīm sovaižuok, jīm, saceisam, vairuok tei melodeja palīk pruotā.

Kuodu laiku maņ patyka “Tuoli dzeivoj”, bet es juos navaru nūdzīduot. Bet nu klauseitīs maņ jū pateik. I vēļ “Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa” maņ tuo labi pateik. Jai tuodi vuordi, bet tī jau var mainiet, kuo grybi, vuordus. Nav tuods standarts.

Dūmojūt par folkloru myusdīnuos, izreiz īt pruotā latvīšu zeimu i rokstu popularitate. Voi jums ir kaids skaidrojums, deļkuo myusu dīnuos tik daudzi lītoj ituos zeimis?

Zeimes tagad tīk traktātas drusku cytuodā plāksnē. It kuo juos nastu nūteiktu spāku. Pamatā tys vairuok ir saisteits ar mageju. I cylvāki, kas ir aizarāvuši ar mageju, ir pīškeiruši kotrai zeimei sovu spāku. I, ka tu tam tyci, tys varbyut ari tev paleidz. Partū ka golvonīs jau ir poša ticeiba. I ticeiba zeimem cylvakīm ir nu stypri senejīm laikīm. Suokumā tuos beja dabasu zeimes, piec tam paši īsavuiceja tuodas zeimes īkaļt, īzgrīzt kur naviņ.

Tod saīt, ka taida viļņveideiga otkon ticiešona zeimem atsakuortoj pa laikam?

Ik pa breižam aktualizejuos. Taipat, saceisam, 30. godūs — puoruok daudzi varbyut ļauds par juom narunova, vairuok dīvturi. Bet, kuo meitas adejušs, tuo adeja! Pasaviere vīna nu ūtras musturi i adeja. Bet par tū, voi tei zeime pīvalk voi atgryuž puišus, daudzi nadūmova.

Bet var iztaiseit sistemu — ka ar itū zeimi puiši lips kluotynam, bet ar itū tys našmukīs nu maņs atsakrateis. I tod tys ir tuo kuo mageja. A cylvakīm stypri pateik mageja. Koč vai tys pats naboga malnīs kačs. Tu tuopat ar leikumu apīsi tū vītu voi krystu puormessi. [Smejas.]

Voi tautysdzīsmem ari var daškiert vuordu ‘mageja’?

Tautysdzīsmēs ir vuordi īškā, a vuordi jau nu pašīm vacuokajīm laikīm ir tei magiskuo līta. Voi ar vuordīm pasaceit, voi ar vuordīm napasaceit, nūsliept. Tys jau ari dūd  spāku! Saceisam, ka tu vylka vuorda nalītoj, tod tovi jāri palīk dzeivi. Tu vari pasaceit par jū kuo sovaiduok — ka jis ir malns voi palāks. Bet golvonīs, ka, juo vuorda napasokūt, tu sevi aizsorgoj. Bet pasokūt — tu īlaid kū naviņ sevī. Taipat pasokūt lobūs vuordus, saceisam, “vai, Dieviņi, vai, Laimiņa”, tu pīsauc sev jūs obus kluot.

Dzīsmes jau tuo izaveidova, līkūt kluot negativū, kū tu grybi nūstumt nūstinam, pīmāram, vusi buramī vuordi. I ir pozitivī teksti, kū tu grybi pozitivu pasaceit. Interesanti, ka ir tuodas situacejas, kod ir savītuots tai, kai, pīmāram, kuozu naktī, kod vajag vusu negativū pasaceit. Par tū ari ir tei leluo apdzīduošona.  Vusu, kū tu vari pasaceit — tam greizas acs, tam škeibi zūbi, proīt jis navar… Tys ir breids, kod tu tū dreiksti i tys apsagrīž ūtraižuok — par lobumu. Tys ir cylvāka dzeives lyuzuma momentūs, bet kuozas ir vīneigīs moments tovā dzeivē, kurā tu pats dorbojīs leidza.